17 °C, 6.3 m/s, 83.8 %

Pilsētā

«Kaut kas tajā aplī slēpjas…»
22/06/2009
Iveta Paraževska:
«Tā vainagu pīšana un piedalīšanās Zāļu tirgos sākās,
pateicoties Anitai Prūsei, kura to lietu ierosināja. Tolaik, šķiet,
arī naudu vajadzēja, un mēs vienkārši nopinām vainagus un aizlaidām
uz Jūrmalu tos notirgot. Tā arī tas viss sākās – nākamajos gados,
piedaloties Zāļu tirgos, pat nopelnīt vairs nešķita svarīgi, jo no
tā visa procesa guvām tādu baudu! Iedomājieties – pulksten sešos no
rīta brist pļavā, kur zied rudzupuķes, lai novītu vainagu…
Ikdienā to mēs noteikti nedarītu. Šo gadu laikā mēs jau esam
atstrādājušas veselu sistēmu un zinām, kurā dienā kurā pļavā kuras
puķes lasīt. Ir dažādi knifiņi, kurus esam atklājušas darba
procesā. Tad uzpinam vainagus un laižam uz Zāļu tirgu!
Man šķiet, ka katra latviešu meitene prot uzpīt vainagu. Tas
taču ir vienkārši! Arī mana mamma pina, vecmāmiņa pina, un, šķiet,
tā pīšana man ir asinīs. Vainagam šajos svētkos galvā ir jābūt,
protams, ja ir sajūta, ka to vajag. Piemēram, šogad man ir sajūta,
ka vainadziņu man nevajag, nākamgad, iespējams, atkal to gribēsies
uzlikt galvā. Tā ir tāda sajūtu būšana, spēle. Kaut kas tajā aplī
slēpjas…  
Katru gadu nopinam kādus piecpadsmit divdesmit ozolzaru
vainagus un tikpat ziedu vainadziņus. Pirmie ir tādi pamatīgi,
spēcīgi – kā jau vīrietim, tie otrie, protams, trauslāki –
dvēselei, dailei. Pēdējos gados esmu atklājusi raspodiņu burvību –
Jāņos vainadziņā, Ziemassvētkos – tējā. Neapšaubāmi – vainagus
pinam arī tirgošanās procesā – tas patīk gan pircējiem, gan
mums.
Šogad Zāļu tirgus Rīgā notiks 19. jūnijā, un arī mēs tajā
būsim. Protams, līdz Jāņiem jau tas vainadziņš nesaglabāsies tādā
svaigumā, tomēr, to uzliekot galvā pirms svētkiem, arī Jāņu
gaidīšana kļūst skaistāka, tā ir iespēja sev radīt svētkus. Par to,
ka šogad, ņemot vērā ekonomisko situāciju, tirgošanās varētu būt
švakāka, īpaši galvu nelauzām – cilvēki svētkus vienalga svinēs.
Bet, ja vainadziņus nevarēs atļauties nopirkt, tos kaut vai
uzdāvināsim – mums nav būtiska peļņa, bet gan tās izjūtas, kas
rodas, iebrienot pļavā, lasot puķes, pinot vainagus, un svētku
noskaņa.»