No nākamā gada tiks veiktas jaunas nodokļu politikas izmaiņas, kas skars gan nekustamo īpašumu jomu, gan iedzīvotāju ienākumus.
Tāpat no nākamā gada varētu palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina valdībā aktualizētā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma.
Lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju finansēšanu, 2010. gadā izmaiņas skars nekustamā īpašuma nodokli.
Tiks paplašināta nodokļa bāze, tajā iekļaujot mājokļus, vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par katru mājoklī reģistrēto personu. Tāpat tiks noteikts, ka mazākais nodokļa maksājums ir vismaz desmit lati gadā par nekustamā īpašuma nodokļa objektu.
Tiks noteikta diferencēta nodokļa likme – pamatlikme 1% un tiesības pašvaldībām noteikt papildlikmi, kopīgai nodokļa likmei nepārsniedzot 3%, uzlabojot nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību.
Izmaiņas skars arī iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiks paplašināta nodokļa bāze, apliekot ar nodokli ienākumu no kapitāla par taksācijas periodiem, sākot ar 2010. gadā gūto ienākumu, par to nodokli iekasējot 2011. gadā, bet par depozīta procentiem – 2010. gadā.
Tiks paplašināta nodokļa bāze, apliekot ienākumu no augoša meža un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas, paaugstināta nodokļa likme pašnodarbināto iedzīvotāju ienākumiem līdz 23%, kā arī sabalansētas sociālās izmaksas ar ieņēmumiem, pakāpeniski palielinot pensionēšanās vecumu, norādīts programmā.
Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībām tiks noteikts fiksēts maksājums par valsts kapitāla izmantošanu.
Kā norādīts dokumentā, sagatavojot 2010. gada budžetu, valdība veiks fiskālās konsolidācijas pasākumus 500 miljonu latu apjomā. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks izvērtēta visu iespējamo ieņēmumu palielināšana un izdevumu samazināšana, bet, ja šie pasākumi nedos nepieciešamo fiskālo rezultātu, tiks paaugstināta PVN likme no 21% uz 23%.
Sagatavojot 2011. gada budžetu, atkarībā no fiskālās situācijas tiks izvērtēta iespēja palielināt 2011. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi par četriem procentpunktiem.
Finanšu sektora stabilizācija uzraudzības stiprināšanai valdība turpmākajos gados apņēmusies saglabāt garantijas visiem noguldījumiem Latvijas bankās līdz 50 000 eiro (35 000 latu).
Valsts sniegs garantijas 2009. gadā atmaksājamiem banku sindicētajiem kredītiem, pieņemot atsevišķu lēmumu katrā no gadījumiem. Kredītriska vadības jomā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) turpinās pilnveidot kredītriska vadības regulējumu, īpaši uzsverot banku augstākās vadības atbildību, un stiprinās šī regulējuma ievērošanas uzraudzību.
FKTK darbosies, lai stiprinātu uzraudzības ietvaru likviditātes riska vadībai, lai pārņemtu attiecīgās Bāzeles Komitejas un Eiropas banku uzraugu komitejas (CEBS) vadlīnijas, lai stiprinātu stresa testēšanu un rīcības plānošanu ārkārtas situācijās, tostarp periodisku stresa testēšanu saskaņā ar FKTK scenāriju.
Pamatojoties uz banku sektorā veiktā stresa testa rezultātiem, FKTK izstrādās stratēģisko plānu darbībai ārkārtas situācijā. FKTK stiprinās stresa testēšanas kā uzraudzības instrumenta lomu, paredz programma.
Programma arī strikti noteic, ka Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu eiro.
Latvijas Banka turpināt stingri sekot ekonomikas attīstības procesiem un būs gatava lietot obligāto rezervju prasības kā monetārās politikas realizēšanas rīku, kad vien tas būs nepieciešams.
Ministru kabinets un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri – 2013. gadā.
www.leta.lv
27.2 °C,
1.6 m/s,
60.3 % 
27.2 °C,
1.6 m/s,
60.3 %