13.7 °C, 2.5 m/s, 95.4 %

Pilsētā

Dzīvnieku skaits patversmē nepieaug
14/06/2009

Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža informē, ka pēdējā laikā palielinās dzīvnieku skaits, kuri nonāk patversmē. Iepriekšējos četrus gadus šāda tendence bija vērojama arī Jelgavā, bet šogad situācija ir mainījusies.

Ilze Knusle-Jankevica

 

Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja
Māra Viduža informē, ka pēdējā laikā palielinās dzīvnieku skaits,
kuri nonāk patversmē. Iepriekšējos četrus gadus šāda tendence bija
vērojama arī Jelgavā, bet šogad situācija ir
mainījusies.

 

«Šogad līdz ar finanšu samazinājumu mazo dzīvnieku patversmē
vairs neuzņemam dzīvniekus no privātpersonām – iepriekš mēs to
darījām. Tagad dzīvniekus pieņemam tikai no ķērājiem, Pašvaldības
policijas un vien tām privātpersonām, kas to ir saskaņojušas domē,»
situāciju portālam http://www.jelgavasvestnesis.lv/
skaidro LLU Veterinārās medicīnas fakultātes Klīniskā institūta
vecākā laborante Unda Ģēģere. Lai gan vienmēr ir bijuši cilvēki,
kas no saviem mājdzīvniekiem atbrīvojas dažādos veidos, tostarp,
izmetot uz ielas vai nododot patversmē, U.Ģēģere norāda, ka šogad
nav pieaudzis klaiņojošo dzīvnieku skaits. Tiesa, gadījumos, kad
saimnieki tomēr savus par liekiem kļuvušos mājdzīvniekus tomēr
izmet uz ielas un tie klīnikā nonāk ar ķērāju vai policijas
darbinieki gādību, pašreizējais likums paredz, ka dzīvnieks
patversmē ir jāizmitina 14 dienas. Turklāt, kā piebilst U.Ģēģere,
šajā laika posmā dzīvnieku nedrīkst pārvietot, tātad nav jēgas
meklēt tam jaunas mājas. Viņasprāt, tas nenāk par labu ne
dzīvniekiem, ne patversmei.

 

LLU Veterinārās medicīnas fakultātes Klīniskā institūta vecākā
laborante piekrīt M.Vidužas viedoklim, ka situāciju būtiski
uzlaboti šobrīd varas gaiteņos iestrēgušie Ministru kabineta
noteikumi par mīļdzīvnieku reģistrācijas kārtību. Tie nosaka, , ka
katram saimniekam ir jāatbild par sava dzīvnieka identifikāciju ar
mikročipa ievadīšanu zem dzīvnieka ādas. «Šobrīd ar dzīvnieki
čipēšanu nodarbojas atsevišķās klīnikās, bet kopīgas datu bāzes
nav. Tāpēc pat tad, ja pie mums nonāk dzīvnieks ar čipu, viņa
saimniekus meklējam privātā kārtā,» stāsta U.Ģēģere. Viņa ir
pārliecināta, ka čipēšana ļaus vieglāk noskaidrot dzīvnieku
saimniekus un pierādīt šo faktu, kas ir būtiski, ja mīlulis ir
noklīdis vai ja saimnieks viņu ir padzinis. «Tas ļautu no saimnieka
piedzīt dzīvnieka uzturēšanas un transporta izmaksas, kā arī soda
naudu,» uzskata speciāliste.

 

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka sākotnēji bija paredzēts, ka tiem
ir jāstājas spēkā no šā gada 1. Janvāra. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ
noteikumu spēkā stāšanās atlikta uz gadu.