Pilsētā

Kristīne
Langenfelde

Šobrīd, kad ir zināmi provizoriskie
Jelgavas pašvaldības vēlēšanu rezultāti, portālswww.jelgavasvestnesis.lv jautā:
kā vērtējat provizoriskos vēlēšanu rezultātus?

Jānis
Ķusis, LLU Sociālo
zinātņu fakultātes Socioloģijas katedras
vadītājs:

«Īsto rezultātu jau vēl nav, taču
provizoriskie, kas jau izskan, mani nepārsteidz – tāds iznākums
Jelgavā bija prognozējams. Tas, kas pilsētā tika darīts, jau runāja
pats par sevi un neviena reklāmas kampaņa to nevarēja pārtrumpot.
Jā, iespējams, ka daļa vēlētāju gribēja pārmaiņas un to apliecina
arī «Saskaņas centra» un LPP/LC rezultāts. Taču kopumā ir skaidrs,
ka vēlētājs nevarēja nenovērtēt, kā pilsēta attīstītās. Kā
risināsies koalīcijas izveide, grūti pateikt. Pēc šiem rezultātiem
izskatās, ka viss būs atkarīgs no «Jaunā laika». Nedomāju, ka,
piemēram, tēvzemieši varētu piekrist strādāt vienā
koalīcijā ar kreisajām partijām – manuprāt, tas būtu absolūti
pretrunā ar viņu principiem. Ja viņi šādi spēlēs, tad pilnīgi nav
saprotama viņu ideoloģija.

Pagaidām arī atturos prognozēt
iespējamos mēra kandidātus, taču arī gadījumā, ja mērs būs cits,
nedomāju, ka Jelgavā gaidāmas radikālas pārmaiņas – es tomēr
uzskatu, ka pilsēta attīstīties jau iesāktajā virzienā.»

Irina
Pilvere, LLU Ekonomikas
fakultātes dekāne, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007. –
2013. gadam darba grupas eksperte:

«Man šādi rezultāti ļoti patīk. Katrā
ziņā es uzskatu, ka Rāviņš ir darījis ļoti daudz Jelgavas labā, un
to arī vēlētāji novērtēja. Jāatzīst, ka mani īsti nepārsteidza arī
tas, ka Tautas partija nepārvarēja piecu procentu barjeru – diemžēl
šeit savu lomu spēlēja ne pārāk pozitīvā informācija, kas par šo
partiju izskan valsts mēroga masu medijos.

Vēl viens arguments, kāpēc tik labi
rezultāti ir ZZS, – jelgavnieki vērtēja to politiķu darbu, kas jau
līdz šim sevi bija pierādījuši darbībā. Ne jau visi seko līdzi
politiskajiem notikumiem, un pieļauju, ka daudziem pat nebija
jausmas par kādām jaunām sejām, kas grasās ienākt domē – viņi viņus
vienkārši nepazina. Bet līdzšinējos pazina un tad arī vērtēja, ko
viņi spēj vai nespēj.»

Jānis
Brente, LLU Socioloģijas
katedras lektors:

«Vienīgais, ko es nebiju prognozējis,
ka «Saskaņas centrs» iegūs četras vietas – pēc manām prognozēm,
viņiem bija jābūt trīs vietām. Taču nedomāju, ka tas ko būtiski
maina jaunajā domes sastāvā. Jā, nenoliedzami priekšvēlēšanu
reklāma spēlēja lomu vēlēšanu iznākumā. Un galvenais, ko es šeit
pamanīju, – LPP/LC reklāma mobilizēja ZZS vēlētājus. Patiesībā
LPP/LC reklāma darbojās pret viņiem pašiem. Tā bija agresīva un
zināmas aprindas pat nokaitināja. Es, protams, nezinu, ko viņi bija
cerējuši ar šādu kampaņu panākt, taču jau pašā tās sākumā bija
skaidrs, ka viņu kampaņa virza LPP/LC uz pavisam citu rezultātu.
Viņi paši varbūt to nejuta.

Koalīcijas veidošana? Neņemos
spriest, jo pagaidām vēl pat nav oficiālu CVK apstiprinātu
rezultātu. Taču katrā ziņā es domāju, ka šeit partiju nosaukumi
lielu lomu nespēlēs – galvenais būs personālijas. Arī man šķiet, ka
izšķiroša var būt «Jaunā laika» nostāja, jo, pazīstot Juriju
Strodu, pat nepieļauju, ka viņš varētu iet vienā koalīcijā ar
«Saskaņas centru» un «PCTVL».»

Gunita Smiltāne, Spīdolas
ģimnāzijas politikas skolotāja:

«Skatoties uz rezultātiem, es redzu,
ka veidojas tāds kā līdzsvars starp kreisajām un labējām partijām,
un tas nepārsteidz, ņemot vērā Jelgavas nacionālo
sastāvu.

ZZS uzvara? Tas nepārsteidz, jo – ko
tad es kā vēlētājs īsti izvēlētos? Nu, protams, to, kas reāli ir
sevi parādījis ar darbiem. Tie, kas nav sevi parādījuši ar darbiem,
vēlētājus centās iegūt ar kampaņas palīdzību. Spilgtākais piemērs
tam ir LPP/LC. Ja godīgi, tad šī ļoti agresīvā kampaņa vienkārši
krita uz nerviem. Visur tika sludināts par kārtības ieviešanu, bet
nesekoja reāls piedāvājums, kā to izdarīt. Pieļauju, ka viņi
vienkārši ar šo agresiju pāršāva pār strīpu.

Viens no tādiem varbūt plašākai
sabiedrības daļai redzamajiem priekšvēlēšanu punktiem bija Latvijas
Televīzijas raidījums «100. pants», un arī tajā, es varu teikt,
esošie politiķi sevi parādīja labāk – un patiesībā tas ir
likumsakarīgi, jo viņiem vienkārši bija, ko teikt, viņi pārzina
situāciju, bet citi tik vien spēja kā kritizēt. Protams, opozīcijā
būt vienmēr ir vieglāk, jo tad tu daudz skaļāk vari norādīt uz
kļūdām, nepilnībām, caurumiem, bet vēlētājs grib dzirdēt, kāds tad
ir piedāvātais risinājums, kā kļūdu novērst, un to mēs nesadzirdam.
Solīt jau ir viegli, bet vēlētājs taču arī vērtē – jā, saprotu, ka
ielu stāvoklis daudziem ir sāpīga tēma, protams, arī es priecātos,
ja kāds man divu gadu laikā visas ielas savestu kārtībā, taču es
saprotu, kas ir reāli un kas ne. It sevišķi šajos ekonomiski
grūtajos laikos – arī domei strādāt būs daudz grūtāk.

Ievēlēšanas process ir beidzies, bet
tagad sākies koalīcijas izveide, un es paredzu, ka tas nebūs
vienkārši – prognozēju diezgan smagas sarunas par koalīcijas
izveidi. Taču, lai kāds arī būtu to iznākums, nedomāju, ka pilsētas
attīstības virzienā kaut kas būtiski varētu mainīties.»