6. jūnijā, piedaloties Jelgavas pašvaldības vēlēšanās, iedzīvotāji atdos savu balsi par kādu sarakstu un tādējādi izšķirs mūsu pilsētas nākotni. Neapšaubāmi – ļoti daudziem tās būs kārtējās vēlēšanas, taču daļa cilvēku pie vēlēšanu urnām Jelgavā dosies pirmo reizi – kāds tikai nesen kļuvis pilngadīgs, kāds beidzot saņēmies un ieguvis Latvijas pilsonību, savukārt vēl kādam šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas kā jelgavniekam. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» pievēršas tieši viņiem un izzina, ar kādām sajūtām viņi pirmo reizi dosies balsot mūsu pilsētā.
Haralds Bukšs, IT speciālists:
«Jelgavu par savu pilsētu pirmām kārtām izvēlējos studiju dēļ. Rīgas burzma mani nekad nav vilinājusi, tāpēc izšķīros par labu Jelgavai. Lai gan liela, bet mierīga – tieši tāds bija mans pirmais priekšstats par Jelgavu. Protams, liela šī pilsēta man likās toreiz – pirms sešiem gadiem, kad šeit pārcēlos uz dzīvi no salīdzinoši mazās Viļakas. Tagad pavisam noteikti sevi uzskatu par jelgavnieku – to nolēmu pirms kādiem diviem gadiem, kad savu dzīvesvietu deklarēju Jelgavā, tāpēc likumsakarīgi, ka piedalīšos arī pašvaldības vēlēšanās, jo man rūp manas pilsētas nākotne. Tātad – šīs būs manas pirmās pašvaldību vēlēšanas kā jelgavniekam, tāpēc savu izvēli ļoti nopietni pārdomāju.
Laikā, kad notika iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, vēl dzīvoju Viļakā, turklāt tad man tikko bija apritējuši 18 gadi. Jāatzīst, ka tajā vecumā man īsti nebija savas stingras pārliecības, par ko balsot, tādēļ vairāk paļāvos uz izjūtām un vecāku viedokli. Bet tagad ir pavisam citādi – vēl pašlaik turpinu pētīt partiju priekšvēlēšanu programmas, izmantoju visus iespējamos resursus, lai gūtu maksimāli daudzpusīgu informāciju. Protams, ka tas ir vajadzīgs, lai es objektīvi varētu izsvērt, par ko balsot. Solīt jau sola visi, taču jāskatās arī, ko cilvēki, kas kandidē vēlēšanās, jau ir izdarījuši pilsētas labā, un jāizvērtē, ko viņi reāli varētu izdarīt no solītā, vai tam var ticēt.
Jāteic godīgi – izvēle ir grūta. Vienpadsmit sarakstu tomēr nav maz, turklāt pilsētas attīstības un iedzīvotāju labklājības jomā, kas man šķiet īpaši svarīgi, sola visi. Tad nu nākas izmantot izslēgšanas metodi – tagad jau apmēram uz pusi ir sarucis to partiju skaits, no kā man jāizvēlas. Palikušas, manuprāt, spēcīgākās, tāpēc vēl aizvien turpinu informācijas «filtrēšanu». Uz vēlēšanām došos jau ar simtprocentīgu pārliecību, par kuru sarakstu balsot.
Protams, manā dzimtajā pilsētā tas bija citādi, jo vēlēšanās startēja vien pāris sarakstu, turklāt visus kandidātus es daudzmaz pazinu. Arī priekšvēlēšanu kampaņas nebija tik vērienīgas kā tagad Jelgavā. Jā, bija kāda vides reklāma, kāds partijas plakāts, taču tas, kas pašlaik notiek Jelgavā, dažbrīd vienkārši nogurdina – šķiet, ka visa pilsēta ir vienās vienīgās politiskajās reklāmās. Īpaši uzbāzīgas, manuprāt, ir tās mašīnas, kuras piekabē velk partiju reklāmas… Taču tās manu izvēli neietekmē – man tiešām ir svarīgi, lai Jelgavu vadītu cilvēki, kam es uzticos.»
Laura Lapiņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolniece:
«Šīs man būs pirmās pašvaldības vēlēšanas. Ņemot vērā, ka esmu jelgavniece, tas ir pašsaprotami, ka arī man obligāti jāiet vēlēt. Tas nav nekāds pilsoņa pienākums ķeksīša pēc – man tik tiešām interesē, kas notiek pilsētā, kurā es dzīvoju. Tieši tāpēc esmu gatava piedalīties gan vēlēšanās, gan citos pasākumos un notikumos Jelgavā. Jā, protams, pašlaik man daudz svarīgāki ir pēdējie skolas noslēguma eksāmeni un ieskaites, jo jābeidz ģimnāzija, taču tas nenozīmē, ka nezinu, kas šobrīd risinās Jelgavā. Zinu arī par pašvaldības vēlēšanām, partiju sarakstiem un to partiju līderiem, jo informācijas netrūkst. Taču, neskatoties uz to, šobrīd es vēl savu izvēli neesmu izdarījusi un pieļauju, ka tā skaidra būs tikai 6. jūnijā, kad došos uz vēlēšanām. Esmu dzirdējusi, ka ir tāds tests internetā, kas pēc tavām atbildēm uz jautājumiem spēj noteikt, kura partija tev saistošākā un vairāk pēc savas programmas atbilst tavām interesēm un vēlmēm. Arī mani skolas biedri to ir pildījuši, tāpēc noteikti līdz vēlēšanām gribu pati pamēģināt un izpildīt šo testu. Pieļauju, ka tas kaut kādā mērā varētu noteikt manu izvēli par labu kādai partijai šajās vēlēšanās. Protams, arī masu medijus esmu lasījusi. Es gan nevaru vēl pateikt, kas ir tās lietas, kas kādam par labu īsti noskaņotu mani, bet pieļauju, ka tie ir darbi, kas saistīti ar jauniešiem un pilsētas kopējo attīstību. Protams, skolā mums ir politikas stundas, taču to uzdevums nav mūs iepazīstināt ar partiju programmām – līdz šim mums ir bijušas interesantas diskusijas par politiskiem notikumiem, tas arī viss. Mums pašiem jāinteresējas par notikumiem, partiju programmām un kandidātiem. Jā, ir daudz jauniešu Latvijā, kuriem neinteresē politika, taču gan es, gan mani draugi interesējas par politiku, mēs arī ārpus skolas mēdzam par to runāt. Saprotams, ka arī viņi dosies uz vēlēšanām. Arī mana draudzene ir vienā partijā, kas startē šajās pašvaldības vēlēšanās, taču tas, ko esmu dzirdējusi no viņas, manu viedokli nav iespaidojis. Ja būtu, tad jau es zinātu, par ko balsošu. Jāpiebilst, ka par politiskajiem jautājumiem interesējos arī iepriekš, taču tagad, šķiet, informācija ir daudz atklātāk pieejama.»
Larisa Li, suņu friziere:
«Pēc tautības esmu korejiete. Latvijā dzīvoju apmēram no gada vecuma, kad mani vecāki pārcēlās uz dzīvi šajā valstī. Ilgu laiku dzīvoju Dobelē, bet no 1975. gada – Jelgavā.
Latvijas Republikas pilsonību un līdz ar to arī tiesības piedalīties gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ieguvu 2007. gadā. Deviņdesmitajos gados, kad radās iespēja iegūt Latvijas pilsonību, tādu nepieciešamību nejutu. Izlemt, ka tomēr vēlos kļūt par šīs valsts pilsoni, man palīdzēja tas, ka gan mans vīrs, gan dēls ir Latvijas pilsoņi, turklāt es beidzot sapratu, ka vēlos aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tiesa, vēl viens pluss līdz ar pilsonības iegūšanu ir atvieglota izceļošana no Latvijas.
Esmu nolēmusi piedalīties pašvaldības vēlēšanās, jo gribu kaut ko šajā pilsētā mainīt uz labu. Jelgavas domi vēlēšu pirmo reizi.
Informāciju par deputātu kandidātiem un partiju solījumiem iegūstu no preses un televīzijas, bet principā visam, ko redzu un dzirdu, domāju līdzi. Es apzinos, ka tam, kas tiek pateikts priekšvēlēšanu kampaņas laikā, ticamība ir apmēram 30 procenti. Pirmkārt, izvērtēju, vai to, ko sola deputātu kandidāti, tiešām ir iespējams izpildīt. Ja jā, tad kā. Otrkārt, man ir svarīgi, lai izmaiņas būtu tādas, kas nāk par labu Jelgavas iedzīvotājiem. Tādām frāzēm kā «radīsim darba vietas» es neticu, jo šajos apstākļos tādam apgalvojumam apakšā nepieciešams ekonomiskais pamatojums. Tā ir tikai tukša runāšana. Treškārt, izvērtēju kandidātu izglītību un to, vai viņi ir profesionāli un kompetenti risināt jautājumus, par kuriem runā.
Manuprāt, ļoti būtisks pārvaldības trūkums ir tas, ka amatos ieceļ radus, draugus, paziņas, kas nav pietiekami kompetenti, ka konkursos uzvar savi cilvēki, kaut arī tas ekonomiski nav izdevīgākais piedāvājums. Tā diemžēl notiek ne tikai Latvijā, bet to jau iepriekš nevar paredzēt.
Gribētos ticēt, ka ikviens iedzīvotājs, nododot savu balsi pašvaldības vēlēšanās, var kaut ko ietekmēt savā pilsētā un ka cilvēki, kurus mēs ievēlēsim, būs gatavi strādāt pēc labākās sirdsapziņas.»
Ādolfs Šudeiķis, amatnieks:
«Tiešām – pēc pāris dienām taču būs pašvaldību vēlēšanas! Ziniet, tajā visā ikdienas skriešanā es pat tā īsti neesmu spējis padomāt par šo tēmu. Jā, jā, šīs būs manas pirmās vēlēšanas – oficiāli tikai nepilnu gadu esmu Latvijas pilsonis – līdz šim biju Lietuvas pilsonis. Lai gan ilgi gadi jau nodzīvoti Jelgavā, nekad neesmu vēlējis pašvaldību. Protams, tas ir pilsoņa pienākums, taču, atzīšos, izdarīt izvēli nav viegli. Kāpēc? Tāpēc, ka man kā vienkāršam iedzīvotājam tās informācijas nemaz nav tik daudz. Var jau būt, ka partijas pirms vēlēšanām tiešām uzrunā cilvēkus, bet es to kaut kā nedzirdu. Tā nu diemžēl sanāk – viņi runā, bet es nedzirdu.
Kas tad man atliek? Tie priekšvēlēšanu materiāli, kas tiek samesti manā pastkastītē. Jā, es tos izņemu, ielieku mašīnā ar domu – kad būs laiks, palasīšu, taču nedomāju, ka šāda informācija man palīdzēs pieņemt lēmumu – es skaidri apzinos, ka tur tiek drukāts tikai tas labais, ko partija par sevi vēlas pateikt, taču es gribu izdarīt izvēli, kas nav balstīta tikai uz tukšiem solījumiem. Un tad nu es saprotu, ka mana vienīgā iespēja ir vērtēt esošos politiķus, kas jau strādā domē. Tur man vismaz pietiek tik daudz pieredzes, lai saprastu, kas ir un kas nav darīts pilsētā. No savas pieredzes varu teikt, ka pirms gadiem sešiem un vēl senāk situācija varbūt pat diezgan daudzās jomās mani neapmierināja, bet tagad man nākas savus vārdus ņemt atpakaļ, jo jūtu, kā viss mainās. Bija pat tādi absurdi gadījumi, ka es nespēju pieteikties tirdzniecībai Pilsētas svētku laikā, jo, redz, pieteikšanās bija domē, bet domē darba laiks beidzies – nākamais pieņemšanas laiks jau pēc svētkiem… Tas tiešām bija absurds. Bet tagad tas ir sakārtots ļoti ērti, un jau vairākus gadus es varu droši apgalvot, ka arī paši svētki pilsētā kļūst tiešām burvīgi. Agrāk, braukājot apkārt pa citu pilsētu svētkiem, pat skaudība pārņēma, kā viņiem tur viss ar vērienu notiek, bet tagad skauž citiem. Tad nu es pēdējās dienās vērtēju tos varbūt sīkos, bet man kā jelgavniekam nozīmīgos darbiņus, pirms izdarīt savu izvēli.»