Šo piektdien topošās «Amo Plant» autorūpnīcas teritorijā Jelgavā atskatīsies uz Latvijas autobūves simtgadi.
Anna Afanasjeva
«Amo Plant» ārējo sakaru direktors Igors Graurs atzīst, ka topošās autorūpnīcas saimnieki, piederēdami pie autobūves atjaunotājiem Jelgavā un Latvijā, nevar ignorēt tādu nozīmīgu datumu kā autobūves simtgade. Atzīmējot jubileju piektdien, 5. jūnijā, pulksten 11 Rīgas Motoru muzejā interesenti aicināti iepazīties ar automobiļu rūpniecības vēsturi mūsu valstī.
Pēcpusdienā pulksten 15 Jelgavā, Aviācijas ielā uzņēmuma «Amo Plant» izpilddirektors Aleksejs Maslovs iepazīstinās ar autorūpnīcas būvniecību, ko pabeigs novembrī. Auto speciālisti un citi interesenti pasākumā varēs iepazīties ar diviem Nīderlandes koncerna «VDL» autobusiem – pilsētas pārvadājumiem domāto «Ambassador» un skolēnu autobusu «Jonckheere». Kā zināms, februārī parakstīts līgums par «VDL» pilsētas autobusu komplektēšanu Jelgavā. «Ja mums izdosies pārliecināt valdību, ka uz kravas automašīnas bāzes ražotie un ekspluatācijā vienkāršie autobusi nepieciešami skolēnu pārvadāšanai, rūpnīcā komplektēsim ne vien «Ambassador», bet arī «Jonckheere» markas autobusus,» atklāj I.Graurs, piebilstot, ka pirmo Jelgavā ražoto «Ambassador» plānots salikt jau līdz šā gada beigām.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ir gandarīts, ka tieši mūsu pilsētā top autorūpnīca, jo Jelgavā kopš RAF laikiem saglabājušās autobūves tradīcijas un prasmes. Savukārt «Amo Plant» rūpnīca ar savu darbību ne vien Jelgavā, bet visā Latvijā atdzīvinās un nostiprinās šīs nozares tradīcijas. Tāpat svarīgi, lai autorūpnīca šajā krīzes laikā varētu kalpot kā zināms atspēriena un izrāviena punkts no problēmu gūzmas, bet perspektīvā tajā ne vien komplektētu, bet pakāpeniski pārietu uz atsevišķu mezglu un daļu ražošanu uz vietas Latvijā. A.Rāviņš vēlēja, lai rūpnīcai veiksmīgi izdodas īstenot arī sava kravas automašīnas modeļa projektu.
No autobūves vēstures
*1908.gadā Krievijas–Baltijas vagonu fabrikā (KBVF) tika izveidota autobūves nodaļa, kuras direktora un galvenā konstruktora amatā iecēla Šveices izcelsmes beļģu autokonstruktoru Žiljēnu Poterā. Viņa uzdevums bija ne tikai izstrādāt pirmo automobiļa konstrukciju, bet arī nodrošināt visu detaļu ražošanu turpat rūpnīcā. Pirmais automobilis ar nosaukumu «Russo-Balt» no rūpnīcas vārtiem izbrauca 1909.gada 8.jūnijā.
1912.gadā Krievijas Kara ministrija deva vērienīgu pasūtījumu kravas automobiļu izstrādei armijas vajadzībām. Rūpnīca aizņēma 20 hektāru lielu teritoriju, tās 50 cehos darbojās 550 iekārtas, ko apkalpoja vairāk kā 4000 darbinieku, izgatavojot produkciju par aptuveni desmit miljoniem rubļu gadā.
Šajā pašā gadā «Russo-Balt» tika izgatavots sporta automobilis, kas spēja attīstīt ātrumu līdz pat 70 kilometriem stundā, kas tajā laikā bija neticams. Savukārt rūpnīcas autosportists ar sporta auto spēja attīstīt pat 132 kilometru ātrumu stundā.
Kopumā no 1909.gada jūnija līdz 1915.gada septembrim rūpnīcā saražoja ne mazāk kā 610 automašīnas, kas nodrošināja rūpnīcai pirmo vietu starp autoražotājiem Krievijā. Tādas kompānijas kā «Audi», «Alfa-Romeo» tolaik saražoja aptuveni 250 mašīnas.
1915.gadā, kad Rīgā ienāca vācu karaspēks, «Russo-Balt» evakuēja uz Krieviju. Autoražošanu pārcēla uz Maskavu un Pēterpili. Maskavā «Russo-Balt» iekārtas kļuva par pamatu divām jaunām ražotnēm. Viena no tām bija rūpnīca AMO, kur savāca lielāko daļu inženieru no Rīgas.
*Automobiļu ražošana Latvijā atsākās, kad 1936.gadā Latvijas valdība iegādājās licenci dažu «Ford» modeļu autobusu un kravas mašīnu komplektēšanai. Tās pilnībā komplektēja no importētām detaļām un ne ar ko neatšķīrās no mašīnām, ko ražoja «Ford» rūpnīcā Amerikā. 1937.gada augustā no rūpnīcas «Vairogs» vārtiem izbrauca pirmā kravas mašīna «Ford-Vairogs V-8». Trīs gados rūpnīcā nokomplektēja vairāk kā 300 vieglo un 1000 kravas automašīnu. Līdz ar neatkarības zaudēšanu 1940.gadā rūpnīca nacionalizēja un ražošanu pārtrauca.
*Autoražošana atsākās 1950.gadā, kad no rūpnīcas vārtiem izbrauca pirmās divas automašīnas «REAF-50» – kabriolets un sedans. Līdz 1957.gadam Rīgas autobusu fabrikā (RAF) saražoja ap 250 autobusu. 1957.gadā izgatavoja pirmos divus mikroautobusus – «RAF 10 Festivāls» un «RAF 8 Sprīdītis». Jaunie ražojumi guva lielus panākumus un rūpnīca ieguva valsts pasūtījumus. Tajā ražoja ap 3000 auto gadā.
*1969.gada 25. jūlijā Jelgavā ielika pamatakmeni jaunai RAF rūpnīcai. Turpmākajos gados RAF ražoja vairāk kā 15 000 automobiļu gadā, par produkcijas pamatmodeli kļuva mikroautobuss «Latvija». Attīstības plāns paredzēja, ka deviņdesmito gadu otrajā pusē uzņēmums palielinās produkcijas apjomu līdz 50 000 vienību. Taču pēc PSRS sabrukuma rūpnīca piedzīvoja dažādas finansiāla rakstura problēmas, līdz 1997.gadā ražošanu pārtrauca un 1998.gadā RAF atzina par bankrotējušu.
* Līdz brīdim, kad tika uzsākts Latvijas – Krievijas kopuzņēmuma «Amo Plant» projekts un sākās autobūves trešā atdzimšana, pagāja gandrīz desmit gadi. «Amo Plant» dibināja 2005.gada pavasarī vieglo kravas automašīnu ražotnes attīstībai, pamatojoties uz Maskavā parakstīto Rīgas domes un Maskavas valdības vienošanos par sadarbību tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes un tehnikas un citās jomās. Lēmums par rūpnīcas celtniecību tika pieņemts, balstoties uz Maskavas mēra Jurija Lužkova iniciatīvu.
«Amo Plant» akcionāri ir Maskavas valdība ar 97,1 procentu akciju, a/s «Ferrus» ar 0,3 procentiem akciju un Jelgavas pašvaldība, kas uzņēmumā ieguldījusi astoņu hektāru zemesgabalu ražotnes celtniecībai Aviācijas ielā. Mūsu pašvaldībai pieder 2,6 procenti akciju. «Amo Plant» ir vairāki stratēģiskie partneri, tostarp automobiļu «Russo-Balt» ražotāja pēctecis – Krievijas vecākā autorūpnīca «AMO Zil» no Maskavas. Tās komanda pēc tam, kad Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ierosināja Jelgavā izveidot autorūpnīcu – stratēģiski svarīgu uzņēmumu Eiropas tirgus iekarošanai, atbalsta tā īstenošanu.
Šogad «Amo Plant» parakstīja vienošanos ar Nīderlandes koncernu VDL par autobusu komplektēšanu.
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 % 
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 %