Valdība šodien ārkārtas sēdē atbalstīja virkni likumu grozījumu, ar kuriem no 1. jūlija paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju institūtu, par 15% samazināt tiesnešu amatalgas, kā arī veikt citas būtiskas izmaiņas tieslietu sistēmā.
Ministru kabinets atbalstīja vispārējās taupības un budžeta līdzekļu ekonomijas apstākļos izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), likumā «Par tiesu varu», kā arī likumā «Par pašvaldībām». Tāpat valdība atbalstīja likumprojektu, ar kuru par spēku zaudējušu paredzēts atzīt likumu «Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām».
Kā teikts KPL grozījumu projekta anotācijā, patlaban, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus, tomēr tiesu piesēdētājam nav nepieciešama juridiskā izglītība. «Nereti ir gadījumi, ka tiesas sēdi jāatliek tikai tāpēc, ka kāds no tiesas piesēdētājiem nav ieradies, un tas būtiski kavē lietas izskatīšanu,» skaidrojuši valdībā atbalstītā grozījumu projekta autori.
«Sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, ievērojot to, ka tiesu piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, kā arī to, ka sabiedrības iesaiste tiesas spriešanā var tikt īstenota citos veidos, proti, jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp žurnālistam, ir iespēja piedalīties atklātos tiesas procesos, kā arī paust sabiedrības viedokli ar masu mediju starpniecību, nepieciešams atteikties no tiesu piesēdētāju institūta,» norādījuši KPL grozījumu projekta izstrādātāji.
Minēto iemeslu dēļ paredzēts grozīt KPL, nosakot, ka krimināllietas pirmajā instancē tiesnesis turpmāk skatīs vienpersoniski, bet, ja lieta būs sevišķi sarežģīta, tiesas priekšsēdētājs varēs noteikt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu. Šādā gadījumā lieta būs izskatāma triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.
Likvidējot tiesu piesēdētāju institūtu, būs nepieciešams izdarīt grozījumus arī likumā «Par pašvaldībām», svītrojot no tā pašvaldību funkciju – uzdevumu organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas, kā arī pašvaldības domes uzdevumu ievēlēt un atbrīvot tiesu piesēdētājus. Tāpat vienlaikus nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu likumu «Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām».
Atsakoties no tiesu piesēdētājiem, nepieciešams attiecīgi grozīt arī likumu «Par tiesu varu». Arī šāds grozījumu projekts šodien tika atbalstīts valdības ārkārtas sēdē, vienlaikus paredzot no šā gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību noteikt 85% apmērā no darba samaksas. Tas nozīmē, ka tiesnešu amatalgu minētajā laika periodā plānots samazināt par 15%.
Kā skaidro likumprojekta izstrādātāji, ievērojot ekonomisko situāciju valstī, izdevumu samazinājums patlaban solidāri veicams ne tikai izpildvarai, bet arī likumdošanas un tiesu varai. Valsts un pašvaldību institūcijās jau reiz tika samazināts amatpersonu un darbinieku atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma apjoms par 15%.
Tieslietu ministrs Mareks Segliņš pagājušajā nedēļā, algu samazināšanas jautājumu pārrunājot ar tiesu priekšsēdētājiem, uzsvēra, ka tai pašā laikā netiks slēgta neviena tiesa un visi darbinieki saglabās esošos amatus. Kā izņēmums gan varētu būt zemesgrāmatu nodaļu darbinieki.
15% atalgojuma samazinājums varētu skart arī tiesu darbiniekus, taču šādu pārmaiņu ieviešanai nav nepieciešami grozījumi likumā «Par tiesu varu», atzīmēja tieslietu ministrs.
Vienlaikus šodien valdībā atbalstītie grozījumi likumā «Par tiesu varu» paredz, ka turpmāk tiesnesis, stājoties amatā, nodos «svinīgo solījumu», nevis «zvērestu». Tas tādēļ, ka pie noteiktām reliģiskām konfesijām piederīgām personām nav atļauts dot zvērestus, līdz ar to viens no tiesu varas simboliem – zvērests –, nemainot tā būtību, turpmāk tiks pārdēvēts par svinīgo solījumu.
Savukārt citas būtiskas izmaiņas, neskaitot jau minēto atteikšanos no tiesu piesēdētājiem, paredz arī valdībā jau atbalstītie grozījumi KPL. Ar šo grozījumu projektu paredzēts noteikt, ka tiesas piemērotais naudas sods krimināllietās personai jāizpilda labprātīgi 30 dienu laikā un, ja tas netiek izdarīts, naudas sodu aizstāj ar kādu citu Krimināllikumā noteikto sodu, kā dēļ notiesātajam tomēr var nākties iet cietumā.
Jau šobrīd normatīvajos aktos noteikts, ja naudas sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar arestu vai brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, tādēļ KPL grozījumu rezultātā nepieaugs personu skaits, kurām jāizcieš arests vai brīvības atņemšana brīvības atņemšanas vietās, uzskata grozījumu projekta autori.
Tostarp jau patlaban par vainīgu atzītajai personai, kurai piemērots naudas sods, ir iespēja lūgt procesa virzītājam tā samaksāšanu atlikt vai sadalīt uz laiku līdz vienam gadam. «Ja persona 30 dienu laikā naudas sodu nav samaksājusi un nav arī lūgusi tā izpildi atlikt vai sadalīt, tas norāda uz to, ka persona ļaunprātīgi izvairās no naudas soda izpildes, līdz ar to nepieciešams lemt par naudas soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu,» teikts grozījumu projekta anotācijā.
Atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas pēc jauno KPL grozījumu stāšanās spēkā naudas soda izpildē tiesu izpildītājs vairs netiks iesaistīts. Līdzšinējā kārtība esot «neefektīva un laikietilpīga, kā rezultātā tiek nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi», skaidrojuši grozījumu izstrādātāji.
Šai pašā KPL grozījumu projektā iestrādātas arī vairākas normas, kas izriet no šodien valdībā atbalstītajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, ar kuriem taupības nolūkos plānots samazināt vairākas dienesta funkcijas.
Lai šodien valdībā atbalstītie grozījumi dažādos likumos varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāpieņem Saeimā.
www.leta.lv
1.6 °C,
3.3 m/s,
93.4 % 
1.6 °C,
3.3 m/s,
93.4 %