Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Priekšvēlēšanu laikā ik pa brīdim informatīvajā telpā tiek
publiskoti vieni vai otri cipari, kas apliecina politiķu un partiju
popularitāti, tāpat arī vēlētāju gaidāmo aktivitāti. Viens no
galvenajiem spēlētājiem šajā lauciņā ir tirgus un sociālo pētījumu
centrs «Latvijas fakti». Tā direktors A.Freimanis uzskata, ka tieši
socioloģiskās aptaujas ir viens no informācijas avotiem
priekšvēlēšanu laikā. Sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» A.Freimanis –
par pētījumu precizitāti, to pasūtītājiem, priekšvēlēšanu maldiem
un realitāti. 

Neapšaubāmi! Es pat riskēšu un teikšu, ka Latvija ne tuvu nav
vienīgā valsts, kur šādas socioloģiskās aptaujas tiek vērtētas
nevis kā informācijas avots, bet gan viltojums par labu vienam vai
otram spēkam. 

Pirmkārt jau socioloģiskās aptaujas nav priekšvēlēšanu kampaņu
sastāvdaļa. Ja mēs runājam par partiju reitingiem, tad es droši
varu apgalvot, ka mums jau vismaz pēdējo divu gadu laikā šādu
pētījumu neviens nav pasūtījis. Tāpēc te pilnīgi nevietā ir runāt
par izdabāšanu pasūtītājam.

«Latvijas fakti» veic daudz un dažādas aptaujas, bet
galvenokārt tās saistītas ar tirgus izpēti un pasūtītāji ir
uzņēmumi. Iegūtie dati, protams, ir uzņēmuma īpašums, tāpēc mēs tos
publiskot nedrīkstam. Taču tajā pašā laikā arī mums kā uzņēmumam ir
nepieciešama sava veida publicitāte, un šie politiskie reitingi ir
tie, kas spēj to nodrošināt, – tā ir pieprasīta informācija, tāpēc
politiskās aptaujas veicam paši pēc savas iniciatīvas. Visbiežāk
tas notiek tā: mums ir pasūtītājs, kurš vēlas, lai mēs izpētām
vienu vai otru tirgus jautājumu, savukārt mēs viņam lūdzam atļauju
anketai pievienot mums interesējošos politiskos jautājumus. Parasti
uzņēmēji neatsaka – viņi iegūst savus datus, bet mēs – savus.
Neatkarīgus un neviena nepasūtītus.

Jā, mēs ļoti rūpīgi analizējam iegūtos datus, precizitāte mums
ir ļoti svarīga. Protams, vecajās Eiropas valstīs, kur ir divas
valdošās partijas un kāda sīkpartiju grupa, tas ir vienkāršāk, bet
Latvijā, kur partiju ir bez sava gala, tas neapšaubāmi ir
sarežģītāk. Taču, no otras puses, šīs mazpazīstamās sīkpartijas jau
arī nespēlē nekādu būtisko lomu – visticamāk, tās tā arī paliek aiz
svītras.

Latvijā tas patiesi nav viegli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums
ir ne tikai skaitliski daudz partiju, bet tās lielākoties pat grūti
pieskaitīt pie konkrēta spārna. Citās valstīs tas ir diezgan
skaidrs – labējās partijas aizstāv vienu politiku, kreisās citu…
Bet kas notiek pie mums?! Nu kaut vai Tautas partija un «Jaunais
laiks» – abas labējās partijas, bet tajā pašā laikā – kur nu vēl
lielāki pretstati?! Taču arī tas nav rādītājs – kamēr valstī šo
partiju saukļi dalās, jūsu pilsētā, Jelgavā, tās lieliski strādā
vienā pozīcijā.

Pašvaldībās daudz lielāku lomu par partiju spēlē personīgās
simpātijas – konkrēti cilvēki. Pirmām kārtām jau pašvaldības ir
tuvāk iedzīvotājiem, politiķi labāk pazīstami. Un tas ir tikai
dabiski. 

Es gribētu teikt – uzticēšanās konkrētam cilvēkam. Ja mēs
salīdzinām politiķu tēlus, tad ir tādi, kam mēs vienkārši
uzticamies, un viss; ir tādi, kas mūsu uzticību ir iekarojuši –
viņi ir stabili, prognozējami, mēs zinām, ko no viņiem var gaidīt.
Un tad ir pārējie – tie, kam es neuzticos, – negodīgie, krāpnieki,
blēži…

Un tas ir jāvērtē. Neapšaubāmi, kandidātam ir svarīgi
profesionālie kritēriji – ja cilvēkam nav pieredzes šādā darbā, tad
ko var sagaidīt? Solīt, protams, ir viegli…

Diemžēl jāatzīst, ka to loma ir visai sekundāra. Jā, ir
kategorija respondentu, kas atbild, ka savu izvēli balsta uz
priekšvēlēšanu programmu sniegto informāciju, taču bieži vien, tā
atbildot uz jautājumu, cilvēks vienkārši vēlas izskatīties
gudrāks… Varbūt tie ir pāris lozungu no priekšvēlēšanu plakātiem,
ko viņš izlasa, taču programmu studēšana joprojām ir nepopulāra.
Politiķi tās uzraksta, bet jau nākamajā dienā tās tiek
aizmirstas… Tas tikai lieku reizi pierāda, ka politiķi tiek
vērtēti pēc darbiem, nevis solījumiem. 

Partijām arī trūkst finanšu resursu. Tās taupa, nogaida. Taču
es nedomāju, ka kāda iztiks bez reklāmas vispār. Vienkārši šoreiz
viss tiek koncentrēts uz pēdējo brīdi. Jā, varbūt šur tur ir kādas
kaktu tikšanās, bet tā īstā priekšvēlēšanu šūpošanās tiešām būs
pēdējā brīdī. Tad galvenais ir vēlētājam neapjukt un neuzķerties uz
krāšņām bildēm un plikiem āķiem.

Protams. Manuprāt, pat nebūtu loģiski, ja viena Latvijas
partija gatavotu vienu kampaņu visām pašvaldībām, kur tā startē.
Pašvaldībās tomēr problēmu loks ir tik atšķirīgs, ka katrā
nepieciešama sava pieeja. Atkārtošos, bet vēlreiz uzsvēršu, ka te
darbojas personiskais faktors. Nu kaut vai Tautas partija – tai
valstī šobrīd nav visai augsts reitings, taču es zinu, ka
pašvaldībās tas ir citādi – tie ir konkrēti cilvēki, kuriem
uzticas, par kuriem balsos, nedomājot par partiju. Te varētu teikt,
ka valsts reitings nedarbojas.

Nē, tā arī gluži nav. Ir atsevišķi izņēmumi – piemēram,
«Jaunais laiks», kurš piedzīvo savu kāpumu valstī – valdošā
partija, nekādas šmuces vēl nav sastrādājusi, arī drastiskie
budžeta grozījumi nāks tikai pēc vēlēšanām, tā kā – jā, šīs
partijas reitingi ir augsti un te varētu būt balsojums arī
pašvaldībās nevis par konkrētiem cilvēkiem, bet partiju. Līdzīgi
tas ir ar «Saskaņas centru», kam ir savs konstants vēlētāju loks,
un arī te nav runa par personālijām, bet tikai par partiju. Te
vēlētājs varbūt nedomā, salabos vai nesalabos ielu, viņš domā –
vienalga, ko man saka, es balsošu par «Saskaņas centru».

… tā jaucot lielo politiku ar pašvaldības darbu, kas
vairāk ir saimnieciska rakstura. Ja es lūgtu prognozēt, kā jūs
uzskatāt, vai vēlēšanas pašvaldībās ieviesīs būtiskas
izmaiņas? 

Es teiktu, ka lielākoties nē. Protams, ja mēs nerunājam par
jaunajām novadu pašvaldībām, kur situācija pati par sevi būs
pilnīgi jauna. Ja par lielajām pilsētām, tostarp Jelgavu, tad varu
teikt, ka aptauju rezultāti grandiozas pārmaiņas nesola. Šobrīd
Jelgavā populārākā partija ir Zaļo un Zemnieku savienība, kurai
uzticas lielākais vēlētāju skaits. Tam seko partija «Jaunais
laiks», kas arī ir saprotami, jo, kā jau minēju, tās reitingi ir
visaugstākie valstī. Un 3. vietā – PCTVL. Tie ir pēdējie dati pirms
vēlēšanām un tātad atspoguļo vēlētāju vēlmes.