Pilsētā

«Kā var nesolīt?» – tā savulaik teica kāds politiķis, un daļa
taisnības viņam noteikti ir. Kad gan vēl spilgtāk, ja ne
priekšvēlēšanu laikā, iedzīvotājiem, aci nepamirkšķinot, tiek
solīts neiespējamais, vēlamais uzdots par esošo un vēlētāju balsis
makšķerētas visos iespējamos veidos. Šķiet, ka Jelgavā populārākais
āķis bez ēsmas, uz kuru nomakšķerēt vēlētājus, ir solījums pāris
gados pilnībā noasfaltēt visas pilsētas ielas. Diemžēl, uzdodot
konkrētus jautājumus šiem kandidātiem, atbildes nav – izrādās, ka
tā īsti neviens no šiem solītājiem nezina, cik tad kilometros šādu
asfaltējamu ielu mums ir, cik reāli tam nepieciešama nauda un kur
ņemt tādu finansējumu. Dažs drosmīgi apgalvo, ka to gatavs izdarīt
par 300 000 latu, cits atkal spriedelē, ka būtu pietiekami, ja šim
mērķim atvēlētu kaut piekto daļu no pašvaldības finanšu līdzekļiem,
naudu atņemot izglītībai. Taču neviens no šiem solītājiem tā arī
nezina, ka jau šobrīd pašvaldība iegulda gandrīz piekto daļu no
saviem līdzekļiem ceļos: no šā gada pašvaldības budžeta – 40
miljoniem latu – ceļiem atvēlēti 6,9 miljoni latu. Tāpat kāds
kandidāts apgalvo, ka pilsētai nevajag paņemt naudu no
cukurfabrikas restrukturizācijas fonda, jo – kam gan mums Lielupes
krastu sakārtot, to naudu ceļos vajagot ieguldīt. Šķiet, tā ir vēl
viena lietu neizprašana – šo finansējumu Eiropa ļauj izmantot tikai
konkrētam mērķim. Tātad kandidāts iesaka – Eiropa mums naudu dod,
bet mums to nevajag, jo nevaram to novirzīt ceļiem. Šādu neapdomīgu
solījumu un solījumu bez seguma pēdējās nedēļās nākas dzirdēt
bezgala daudz. Kā gan vēlētājam objektīvi izvērtēt tukšus solījumus
no reāli paveicamiem darbiem? Tikai nopietni izsverot deputātu
kandidātu atbildes un atbildīgi izdarot savu izvēli. 

Jau iepriekšējā laikraksta «Jelgavas Vēstnesis» numurā mēs
saviem lasītājiem piedāvājām iepazīties ar visu partiju sarakstu
pēdējiem kandidātiem, tā aicinot vērtēt, cik profesionālu kandidātu
sarakstu katra partija mums piedāvā. Šoreiz turpinām aizsākto un
piedāvājam iepazīties ar to partiju sarakstu līderiem, kuru
izredzes iekļūt domē socioloģiskās aptaujas vērtē kā
reālākās.