22.5 °C, 0.7 m/s, 65.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeima piešķir īpašas pilnvaras finanšu ministram apturēt Valsts kases maksājumus
Saeima piešķir īpašas pilnvaras finanšu ministram apturēt Valsts kases maksājumus
28/05/2009

Saeima šodien otrajā, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā «Par budžetu un finanšu vadību», kas paredz, ka finanšu ministram noteiktos gadījumos būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei apturēt maksājumus.

Saeima šodien otrajā, galīgajā lasījumā steidzamības
kārtā pieņēma grozījumus likumā «Par budžetu un finanšu vadību»,
kas paredz, ka finanšu ministram noteiktos gadījumos būs tiesības
dot rīkojumu Valsts kasei apturēt maksājumus.

Grozījumus likumā
Saeima šodien pieņēma bez debatēm, 63 deputātiem
balsojot par grozījumiem, 20 – «pret», bet vienam deputātam
atturoties.

Pieņemtais likumprojekts paredz, ka finanšu
ministram būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam
aizkavēt vai samazināt asignējumus, ja šāda darbība nav pretrunā
Satversmei, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un vienlaikus
izpildās divi nosacījumi.

 

Ja trīs mēnešu periodā valsts budžeta
nodokļu un nenodokļu faktiskie ieņēmumi attiecībā pret attiecīgajā
periodā paredzētajiem ieņēmumiem samazinās vairāk nekā par 0,5% no
gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta
prognozes vai faktiskais uzkrātais valsts budžeta finansiālais
deficīts trīs mēnešu periodā pārsniedz attiecīgajam periodam
paredzēto valsts budžeta finansiālo deficītu par vairāk nekā 0,5%
no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes
kopprodukta prognozes, vai Valsts kases kontos nav pietiekama
līdzekļu apjoma, lai segtu nākamajam mēnesim plānotās maksājumu
saistības.

 

Finanšu ministram būs tiesības aizkavēt
maksājumus, ja izpildās viens no iepriekšminētajiem apstākļiem un
ministrs ir par to saņēmis rakstisku Valsts kases
ziņojumu.

 

Valsts kase, izpildot rīkojumu un
ievērojot tajā norādītos nosacījumus, noteiks asignējumu
aizkavēšanu vai samazināšanu noteiktam periodam un nekavējoties
informēs par to ministrijas un citas centrālās valsts
iestādes.

 

Šādu pilnvaru izmantošanas gadījumā
finanšu ministram par rīkojuma izdošanu būs jāinformē

Ministru kabinets un Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija septiņu darba dienu laikā.
Ministru
kabinets
lemj par asignējumu aizkavēšanu vai
samazināšanu un, ja nepieciešams, izdara grozījumus Ministru
kabineta noteikumos vai lemj par attiecīgu likumprojektu
iesniegšanu Saeimai. Tādējādi Ministru kabinetam būs arī iespēja
lemt par plašāku ierobežojumu veikšanu, nekā sākotnēji rīkojumā
paredzējis finanšu ministrs.

 

Šāda asignējumu aizkavēšana vai
samazināšana kopumā varēs tikt noteikta uz laiku ne ilgāku par trim
mēnešiem.

 

Aizkavēt vai samazināt asignējumu tādām
neatkarīgajām institūcijām kā Valsts prezidenta kancelejai,
Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Valsts kontrolei,
Tiesībsarga birojam, rajonu un apgabalu tiesām un prokuratūrai
finanšu ministrs būs tiesīgs tikai pēc attiecīgās institūcijas
piekrišanas saņemšanas.

 

Attiecībā uz asignējuma aizkavēšanu vai
samazināšanu Saeimai
Ministru kabinets
būs tiesīgs lemt tikai pēc tam, kad saņemta Saeimas prezidija
piekrišana.

 

Komisija vienojās, ka šādas īpašās
pilnvaras finanšu ministram tiek piešķirtas uz nekonkrētu laiku,
neparedzot pilnvaru termiņa beigas.

 

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā
pēc to izsludināšanas.

 

Finanšu ministrijas valsts sekretārs
Mārtiņš Bičevskis iepriekš norādīja, ka šādas pilnvaras un likuma
grozījumi tiek veidoti, lai varētu preventīvi reaģēt jebkuras
nepieciešamības gadījumā.

 

«Netiek regulēta budžeta dotāciju
izmaksa pa dienām un nedēļām. Nevarētu pieļaut, lai Ministru
kabineta noteikumu realizācija tiek apturēta pa mēnešiem,»
Bičevskis kliedēja deputāta Kārļa Leiškalna bažas, ka šādi likuma
grozījumi būtu pretrunā pastāvošajām tiesību normām vai
Satversmei.

 

Bičevskis arī paskaidroja, ka Valsts
kases likviditātes problēmu gadījumā viens no risinājumiem būtu
apturēt lielo projektu kontraktu maksājumus un vienoties ar
projektu realizētājiem par citu atmaksas grafiku.

 

Ja Valsts kase paziņotu, ka nākamajā
mēnesī ir likviditātes problēmas, finanšu ministrs varētu
izvēlēties konkrētas maksājumu grupas, kurām netiktu veikti
maksājumi. Tad tālāku rīcību pārrunātu Ministru kabinetā un ar
attiecīgajiem nozaru ministriem.

Ja sarežģījumi padziļinātos, tad ar valdības
lēmumu varētu veikt attiecīgo Ministru kabineta noteikumu
grozījumus, kas regulē to vai citu nozari, lai kādus maksājumu
aizkavētu ilgāk vai nepieciešamības gadījumā iesniegtu budžeta
grozījumus Saeimā.

www.leta.lv