19.8 °C, 1.5 m/s, 82 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāTaupības nolūkos plāno atteikties no tiesu piesēdētājiem krimināllietās
Taupības nolūkos plāno atteikties no tiesu piesēdētājiem krimināllietās
27/05/2009

Sakarā ar vispārējo taupības režīmu un valsts budžeta līdzekļu ekonomiju šodien gaidāmajā valdības ārkārtas sēdē plānots skatīt grozījumu projektu Kriminālprocesa likumā, ar kuru paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju institūtu.

Sakarā ar
vispārējo taupības režīmu un valsts budžeta līdzekļu ekonomiju
šodien gaidāmajā valdības ārkārtas sēdē plānots skatīt grozījumu
projektu Kriminālprocesa likumā, ar kuru paredzēts likvidēt tiesu
piesēdētāju institūtu.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā,
patlaban, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem
tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt
visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus, tomēr tiesu
piesēdētājam nav nepieciešama juridiskā izglītība.

«Bez tam nereti ir gadījumi, kad tiesas sēdi
jāatliek tikai tāpēc, ka kāds no tiesas piesēdētājiem nav ieradies,
un tas būtiski kavē lietas izskatīšanu,» skaidro izstrādātā
grozījumu projekta autori.

«Sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta
līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, ievērojot to, ka tiesu
piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, kā arī to, ka
sabiedrības iesaiste tiesas spriešanā var tikt īstenota citos
veidos, proti, jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp žurnālistam,
ir iespēja piedalīties atklātos tiesas procesos, kā arī paust
sabiedrības viedokli ar masu mediju starpniecību, nepieciešams
atteikties no tiesu piesēdētāju institūta,» norāda grozījumu
projekta izstrādātāji.

Minēto iemeslu dēļ paredzēts grozīt
Kriminālprocesa likumu, nosakot, ka krimināllietas pirmajā instancē
tiesnesis turpmāk skatīs vienpersoniski, bet, ja lieta būs sevišķi
sarežģīta, tiesas priekšsēdētājs varēs noteikt krimināllietas
koleģiālu izskatīšanu. Šādā gadījumā lieta būs izskatāma triju
pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

Tāpat ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā
paredzēts noteikt, ka tiesas piemērotais naudas sods krimināllietās
personai jāizpilda labprātīgi 30 dienu laikā un, ja tas netiek
izdarīts, naudas sodu aizstāj ar kādu citu Krimināllikumā noteikto
sodu, kā rezultātā notiesātajam tomēr var nākties iet cietumā.

Tā kā jau šobrīd Krimināllikumā noteikts, ka,
ja naudas sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar arestu vai brīvības
atņemšanu saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, tad likumprojektā
paredzēto grozījumu rezultātā nepieaugs personu skaits, kurām
jāizcieš arests vai brīvības atņemšana brīvības atņemšanas vietās,
uzskata grozījumu projekta autori.

Tostarp jau patlaban par vainīgu atzītajai
personai, kurai piemērots naudas sods, ir iespēja lūgt procesa
virzītājam tā samaksāšanu atlikt vai sadalīt uz laiku līdz vienam
gadam. “Ja persona 30 dienu laikā naudas sodu nav samaksājusi un
nav arī lūgusi tā izpildi atlikt vai sadalīt, tas norāda uz to, ka
persona ļaunprātīgi izvairās no naudas soda izpildes, līdz ar to
nepieciešams lemt par naudas soda aizstāšanu ar brīvības
atņemšanu,” teikts grozījumu projekta anotācijā.

Atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas pēc
jauno grozījumu stāšanās spēkā naudas soda izpildē tiesu
izpildītājs vairs netiks iesaistīts. Līdzšinējā kārtība esot
«neefektīva un laikietilpīga, kā rezultātā tiek nelietderīgi tērēti
valsts budžeta līdzekļi», skaidro grozījumu izstrādātāji.

Šai pašā Kriminālprocesa likuma grozījumu
projektā iestrādātas arī vairākas normas, kas izriet no šodien
valdībā skatāmajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā,
ar kuriem taupības nolūkos plānots samazināt vairākas dienesta
funkcijas. Tāpat līdz ar minētajiem grozījumiem Kriminālprocesa
likumā jāgroza arī virkne citu normatīvo aktu.

Speciālisti gan atzīst, ka grozījumu ietekmē
ilgtermiņā var palielināties jaunu noziedzīgu nodarījumu atkārtota
izdarīšana no atsevišķu nosacīti atbrīvoto no kriminālatbildības
personu puses, jo pārbaudes laikā netiks pievērsta uzmanība šo
personu vajadzību risināšanai, kuras veicinājušas noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu.

Ilgtermiņā tiks apdraudēta arī soda
individualizācijas principa īstenošana, kas lielā mērā patlaban ir
pilnveidojusies, pateicoties detalizētai apsūdzētā personības
izvērtēšanai, par pamatu ņemot Valsts probācijas dienesta
sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu.

Plānots, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā
varētu stāties spēkā šā gada 1. jūlijā, taču pirms tam tie vēl
jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.

www.leta.lv