Sakarā ar vispārējo taupības režīmu un valsts budžeta līdzekļu ekonomiju šodien gaidāmajā valdības ārkārtas sēdē plānots skatīt grozījumu projektu Kriminālprocesa likumā, ar kuru paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju institūtu.
Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, patlaban, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus, tomēr tiesu piesēdētājam nav nepieciešama juridiskā izglītība.
«Bez tam nereti ir gadījumi, kad tiesas sēdi jāatliek tikai tāpēc, ka kāds no tiesas piesēdētājiem nav ieradies, un tas būtiski kavē lietas izskatīšanu,» skaidro izstrādātā grozījumu projekta autori.
«Sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, ievērojot to, ka tiesu piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, kā arī to, ka sabiedrības iesaiste tiesas spriešanā var tikt īstenota citos veidos, proti, jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp žurnālistam, ir iespēja piedalīties atklātos tiesas procesos, kā arī paust sabiedrības viedokli ar masu mediju starpniecību, nepieciešams atteikties no tiesu piesēdētāju institūta,» norāda grozījumu projekta izstrādātāji.
Minēto iemeslu dēļ paredzēts grozīt Kriminālprocesa likumu, nosakot, ka krimināllietas pirmajā instancē tiesnesis turpmāk skatīs vienpersoniski, bet, ja lieta būs sevišķi sarežģīta, tiesas priekšsēdētājs varēs noteikt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu. Šādā gadījumā lieta būs izskatāma triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.
Tāpat ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paredzēts noteikt, ka tiesas piemērotais naudas sods krimināllietās personai jāizpilda labprātīgi 30 dienu laikā un, ja tas netiek izdarīts, naudas sodu aizstāj ar kādu citu Krimināllikumā noteikto sodu, kā rezultātā notiesātajam tomēr var nākties iet cietumā.
Tā kā jau šobrīd Krimināllikumā noteikts, ka, ja naudas sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar arestu vai brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, tad likumprojektā paredzēto grozījumu rezultātā nepieaugs personu skaits, kurām jāizcieš arests vai brīvības atņemšana brīvības atņemšanas vietās, uzskata grozījumu projekta autori.
Tostarp jau patlaban par vainīgu atzītajai personai, kurai piemērots naudas sods, ir iespēja lūgt procesa virzītājam tā samaksāšanu atlikt vai sadalīt uz laiku līdz vienam gadam. “Ja persona 30 dienu laikā naudas sodu nav samaksājusi un nav arī lūgusi tā izpildi atlikt vai sadalīt, tas norāda uz to, ka persona ļaunprātīgi izvairās no naudas soda izpildes, līdz ar to nepieciešams lemt par naudas soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu,” teikts grozījumu projekta anotācijā.
Atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā naudas soda izpildē tiesu izpildītājs vairs netiks iesaistīts. Līdzšinējā kārtība esot «neefektīva un laikietilpīga, kā rezultātā tiek nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi», skaidro grozījumu izstrādātāji.
Šai pašā Kriminālprocesa likuma grozījumu projektā iestrādātas arī vairākas normas, kas izriet no šodien valdībā skatāmajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, ar kuriem taupības nolūkos plānots samazināt vairākas dienesta funkcijas. Tāpat līdz ar minētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā jāgroza arī virkne citu normatīvo aktu.
Speciālisti gan atzīst, ka grozījumu ietekmē ilgtermiņā var palielināties jaunu noziedzīgu nodarījumu atkārtota izdarīšana no atsevišķu nosacīti atbrīvoto no kriminālatbildības personu puses, jo pārbaudes laikā netiks pievērsta uzmanība šo personu vajadzību risināšanai, kuras veicinājušas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Ilgtermiņā tiks apdraudēta arī soda individualizācijas principa īstenošana, kas lielā mērā patlaban ir pilnveidojusies, pateicoties detalizētai apsūdzētā personības izvērtēšanai, par pamatu ņemot Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu.
Plānots, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā varētu stāties spēkā šā gada 1. jūlijā, taču pirms tam tie vēl jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.
www.leta.lv