Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Pamatā visam ir esošā situācija valstī un valdības
izstrādātais budžeta samazinājuma plāns, kas jāpilda visām valsts
iestādēm, visām ministrijām. Tā kā atsevišķu ministriju pakļautībā
ir tādas iestādes, kurām nav iespējams samazināt budžetu, pārējām
iestādēm, kas ir šīs ministrijas pakļautībā, jāpanāk tāda darba
optimizācija, lai samazinājums būtu 40 procenti.

Naturalizācijas pārvalde darbu uzsāka 1994. gada nogalē, bet
visas reģionālās nodaļas dibinātas 1995. gadā. No pašas pirmās
dienas esam Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šīs ministrijas
pakļautībā ir tādas iestādes kā ieslodzījuma vietas, kurām nav
iespējams nekāds samazinājums un līdzekļu ietaupījums, tāpēc
Naturalizācijas pārvalde ir to skaitā, kurām samazinājums jāīsteno
40 procentu apmērā. 

Tagad pastāv uzstādījums, ka visām valsts iestādēm, kurām ir
reģionālās nodaļas, tiek samazināts šo nodaļu skaits vai tās vispār
tiek likvidētas. Naturalizācijas pārvalde šobrīd ir izveidojusi
tādu savas darbības modeli, lai tomēr jebkurā Latvijas novadā
cilvēki, kuriem ir vēlēšanās, var nokārtot ar pilsonību un
juridisko piederību valstij saistītos jautājumus. No 1. jūnija
paliks viena reģionālā nodaļa, kas atradīsies Rīgā, bet lielākajās
pilsētās – Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā – būs filiāles,
kurās strādās tikai viens darbinieks. Rīgā, Daugavpilī un Liepājā
būs arī zināšanu pārbaudes komisijas, bet tajās pilsētās, kur šo
komisiju nebūs, cilvēki turpmāk varēs vien iesniegt pieteikumus
pilsonības iegūšanai – tā tas būs arī Jelgavā.

Jelgavas filiāle turpmāk pieņems tikai dokumentus no visas
Zemgales reģiona teritorijas – Jelgavas un Jelgavas rajona, kā arī
Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Ogres un Tukuma rajona. 

1995. gadā, kad sākām strādāt, nepilsoņu skaits Jelgavā bija
38,7 procenti no pilsētas iedzīvotājiem, bet šobrīd tas ir 18,1
procents. Pašlaik Jelgavā ir vairāk nekā 65 000 iedzīvotāju, no
tiem 51 904 ir pilsoņi, bet 12 344 – nepilsoņi. Bet ar to es
negribu teikt, ka visi tie cilvēki, kuriem pilsonības nebija, to ir
ieguvuši.

Pilsonības iegūšanas procesā ir bijuši gan kāpumi, gan
kritumi. Pats sākums bija tāds ļoti piezemēts, līdzsvarots, jo tad
bija ārpuskārtas naturalizācija. Tas nozīmē, ka līdz pat 1998. gada
novembrim uz pārvaldi varēja nākt tikai dažas iedzīvotāju grupas,
piemēram, latvieši, lietuvieši un igauņi vai nepilsoņi, kas desmit
gadus nodzīvojuši laulībā ar Latvijas pilsoni. 

1998. gadā, kā mēs savā valodā sakām, tika atvērti
naturalizācijas logi. Nu dokumentus varēja iesniegt visi, kas
atbilda Pilsonības likuma normām, kam vismaz piecus gadus Latvijā
bijusi pastāvīgā dzīvesvieta, kam ir legāls iztikas avots, kas
varēja nomaksāt valsts nodevu un bija gatavi nokārtot zināšanu
pārbaudes. Tad uzreiz bija vērojams kāpums. Otrs kāpums bija tad,
kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Bija pat tādi mēneši, kad
vienā saņēmām līdz pat 300 iesniegumu, un tas ir daudz. Katra lieta
vēl ir jāpārbauda, piemēram, jānoskaidro, vai pretendentam nav
bijusi saistība ar valsts drošības dienestu.

Šajā periodā, lai cik tas dīvaini liktos, kad Latvijas valstij
ir diezgan smagi un grūti, cilvēki atkal izrāda aktivitāti.
Šomēnes, kad mēs vēl strādājam pilnā sastāvā, cilvēki intensīvi
grib paspēt šeit nokārtot arī zināšanu pārbaudes. Jau ilgāku laiku
turamies otrajā vietā aiz Rīgas saņemto iesniegumu ziņā. Šobrīd
mēnesī mums ir ap 100 iesniegumu. Cilvēki droši vien vēlas sakārtot
attiecības ar valsti, jo viņiem ir svarīgi būt ES pilsoņiem. Tātad
liela daļa no viņiem ir nolēmuši savu dzīvi sakārtot ārpus Latvijas
valsts robežām kā ES pilsoņi, meklējot darbu vai pagaidu dzīves
vietu kādā citā savienības valstī. Protams, ir arī cilvēki, kas
saka tā: es uzskatu, ka šajā grūtajā situācijā man ir jābūt
juridiski piederīgam Latvijai, varbūt tā es varēšu palīdzēt, kaut
ko labu izdarīt. Viņu doma varētu būt arī piedalīšanās
vēlēšanās.

Mūsu funkcijas ir saistītas arī ar integrācijas jomu. Līdz šim
mums bijusi ļoti laba sadarbība ar pilsētas domes administrāciju,
Sabiedrības integrācijas biroju un Pieaugušo izglītības centru.
Gribu teikt, ka mūsu darbā – mēs pildām tās funkcijas, ko mums
uzticējusi valsts, – ir bijis patīkami strādāt visu šo laiku, jo
pašvaldība vienmēr ir sniegusi savu atbalstu. Man patīk, ka
Jelgavas pašvaldība ir viena no tām, kas saprot, ka jebkurš
pašvaldības iedzīvotājs ir svarīgs, un nes līdzatbildību par katru
no tiem. 

Cik lielā mērā naturalizācijas procesu ietekmē
bezmaksas kursi cilvēkiem, kas vēlas iegūt Latvijas
pilsonību? 

Nenoliedzami, kursi šo procesu stimulē. Tikko kopā ar
Sabiedrības integrācijas biroju mums beidzās Topošā pilsoņa skolas,
kā es saku, trešais mācību gads. Cilvēku vēlme piedalīties kursos
bijusi ļoti liela, un mēs parasti uzņēmām vairāk nekā 25
iespējamos. Šādi kursi ir vajadzīgi – pat tad, ja cilvēks latviešu
valodu nemaz nepārzina tik slikti, kursi palīdz viņam sakārtot
domas, lai vieglāk būtu nokārtot zināšanu pārbaudes. Protams, kursu
rīkošanai nepieciešami līdzekļi un tas ir saistīts ar dažādiem
projektiem, tāpēc to, kā būs vēlāk, grūti pateikt.

Jāpiebilst, ka lielākā daļa cilvēku, kas apmeklē šos kursus,
arī cenšas iegūt pilsonību. Šogad, cik zinu, tikai viens no šiem
cilvēkiem nebija iesniedzis pieteikumu.

Kā jūs raksturotu to sabiedrības daļu, kas vēlas iegūt
Latvijas pilsonību?  

Jelgavā dzīvo daudzu nāciju cilvēki. Lielākās mazākumtautību
grupas ir krievi, ukraiņi, baltkrievi. Tad seko poļi, lietuvieši,
ebreji un čigāni. Jo lielāka nacionālā grupa dzīvo Jelgavā, jo it
kā aktīvāka tā ir dokumentu iesniegšanā. Šīs nosauktās grupas arī
ir visaktīvākās. Ir gadījies pa kādam cilvēkam no eksotiskākām
zemēm, pat ar pavisam citu ādas krāsu.

Ir vecie cilvēki, kas tā arī saka: pilsonība vajadzīga, lai
viņš, kas te visu laiku dzīvojis, strādājis, nomirt varētu kā
Latvijas pilsonis. Daudziem pilsonība nepieciešama, lai sakārtotu
īpašumu jautājumus. Savukārt citi centušies iegūt pilsonību, jo tas
saistīts ar darbu, karjeru, studijām. Piemēram, lai varētu strādāt
par tiesnesi vai advokātu, ir jābūt Latvijas pilsonim. Arī
represētā statuss ir tikai pilsoņiem, tāpat ir atšķirība tiesībās
par valsts pensiju un sociālo pabalstu saņemšanas kārtību.

Protams, gadās arī pa kādam amizantam argumentam. Piemēram,
kāds kungs atnāca pie mums un paziņoja: mana sieva teica, ka viņai
apnicis gulēt ar nepilsoni.

Viena lieta ir zināšanu pārbaude un nepieciešamās valodas
prasmes. Bet jebkuram no mums katrs eksāmens uzliek savu nervu
pārbaudījumu, iekšēju satraukumu, stresa sajūtu, cilvēkam šīm
lietām ir jāsaņemas. Tāpēc regulāri rīkojām informācijas dienas,
kad cilvēki varēja iziet tādu kā izmēģinājuma pārbaudi. Tās bija
ļoti apmeklētas, bet, kad paliks viens darbinieks, informācijas
dienas tik plašas nebūs.

Pozitīvs moments ir tas, ka visi eksāmeni notiek pie
videonovērošana sistēmas un audio ieraksti tiek saglabāti. Man tas
ļoti patīk, jo tas izskauž tādas nevajadzīgas domas, nevajadzīgas
runas, ko kāds dažkārt atļaujas pateikt – tur jau visu var nopirkt,
tur jau var samaksāt…

Viens no pārbaudījumiem ir valsts himna – to var noskaitīt vai
uzrakstīt. Protams, var arī dziedāt – tad komisija ceļas kājās. Tā
kā latviešu valodas gramatika ir diezgan sarežģīta, mēs saviem
klientiem iesakām himnu skaitīt. Bet bija kāds cilvēks, kurš bija
cītīgi samācījies un iesāka tā: Dievs komats svētī ar divām
garumzīmēm Latviju ar lielo burtu.

Jelgavas filiāle turpinās apkalpot visu reģionu. Cilvēks te
varēs iesniegt pieteikumu un dokumentus, kā arī uzzināt datumu, kad
var nokārtot latviešu valodas, vēstures, Satversmes un himnas
pārbaudes. Bet pašas pārbaudes Jelgavā nokārtot diemžēl vairs
nevarēs, būs jābrauc uz Rīgu. 

Samazinot Naturalizācijas pārvaldes reģionālo nodaļu
skaitu, vai, jūsuprāt, tas neradīs situāciju, kad naturalizēties
gribētāju skaits būs tik mazs, ka pietiks ar vienu iestādi
Rīgā? 

Protams, līdz ar strukturālajām izmaiņām tiks samazinātas arī
iespējas nokārtot pārbaudes. Pieļauju, ka laika gaitā būs
jāpagarina termiņš, kurā cilvēks pēc pārbaužu nokārtošanas saņem
pilsonību. Likumā noteikts, ka šis termiņš ir viens gads. Šobrīd
tas notika raiti, cilvēks pilsonību saņēma apmēram pusgada laikā,
bet sāk izskatīties, ka šis termiņš kļūs garāks. Varbūt pat būs
jāizdara izmaiņas Pilsonības likumā un termiņš jāpagarina līdz
diviem gadiem, jo ar to darbinieku skaitu, kas palicis,
Naturalizācijas pārvalde nevarēs nodrošināt iepriekšējo
kapacitāti. 

Nedomāju, ka cilvēki kļūs kūtrāki. Ja dzīve liek šīs lietas
sakārtot, tu pieņem tos spēles noteikumus, kādi tajā brīdī ir. Ja
tev tas ir nepieciešams, tu to dari. Turklāt pieļauju, ka agri vai
vēlu mums pāri velsies migrācijas vilnis – kaut kad tas mūs
skars.