Pilsētā

«Jā, es tik tiešām lepojos, ka esmu jelgavnieks. Esmu
vēsturnieks, tālab apzinos, cik šai pilsētai gara un krāšņa
vēsture. Kad biju pusaudzis, ļoti vēlējos, lai varu lepoties ar
Jelgavu, taču tad tā bija pelēka padomju pilsēta, kura diemžēl
neraisīja nekādu lepnumu. Par skaisto man bija stāstījuši tikai
vecāki, par to, ka agrāk Jelgavā pirmajos stāvos pat logus nevēra
ciet ne nakti, ne dienu, jo te neviens nezaga… Es ļoti priecājos,
ka tagad Jelgava kļūst arvien skaistāka. Man šķiet, ka šobrīd
patiesi var lepoties ar to, ka pilsēta dzīvo, lai arī apkārtējā
situācija nav tā labākā. Taču, neskatoties uz to, katru brīdi kāds
stūrītis tiek sakārtots. Piemēram, tagad Svētes iela kļuvusi
skaista. Man kā vēsturniekam lielākais prieks, protams, ir par
Jelgavas pili un mūsu «Academia Petrina». Ja vēl savestu kārtībā
Jelgavas Vecpilsētu, tad būtu pavisam jauki. Turklāt es te esmu
dzimis, audzis, visa mana dzimta neatminamās paaudzēs saistīta ar
Jelgavu un Zemgali.»