22.1 °C, 1.6 m/s, 68.9 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaPieņem likumu, kas aizsargā hipotekāro kredītņēmēju tiesības
Pieņem likumu, kas aizsargā hipotekāro kredītņēmēju tiesības
21/05/2009

Saeima šodien plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tādējādi iecerēts aizsargāt hipotekāro kredītu ņēmējus pret nepamatotām kredītdevēju prasībām. Latvijas kredītņēmēju apvienība uzskata, ka tas vairāk ir demonstratīvs žests un patiesi grūtībās nonākušajiem izmaiņas likumā nepalīdzēs.

Ilze Knusle-Jankevica

Saeima
šodien plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā. Tādējādi iecerēts aizsargāt hipotekāro
kredītu ņēmējus pret nepamatotām kredītdevēju prasībām. Latvijas
kredītņēmēju apvienība uzskata, ka tas vairāk ir demonstratīvs
žests un patiesi grūtībās nonākušajiem izmaiņas likumā
nepalīdzēs.

Likumprojektā ietvertas normas, kas paredz
īpašus noteikumus attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta
ar nekustamā īpašuma hipotēku. Ja patērētājs nebūs pieļāvis
būtiskus līguma pārkāpumus, kredīta devējam turpmāk nebūs tiesību
pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu vai papildu nodrošinājumu.
Par būtisku līguma pārkāpumu šī likuma izpratnē tiks uzskatīta
kredīta atmaksas vai procentu maksājumu kavēšana ilgāk par 60
dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par
30 dienām, kā arī kredīta neizmantošana līgumā paredzētajam
mērķim.

Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA)
konsultants jurists Reinis Bērziņš norāda, ka labi ir kaut vai tas,
ka kredītņēmēju tiesību aizsardzībai tiek pievērsta uzmanība, jo
vēl pirms pusgada sabiedrībā dominēja viedoklis, ka viss ir
kārtībā. Pašlaik nevienam nav noslēpums, ka likumi ir krietni
labvēlīgāki bankām nekā to klientiem. Viņš uzskata, ka izmaiņas
likumā patiesi nelaimē nonākušos tomēr neglābs. «Konkrēti
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi nodrošina labākas
izredzes aizstāvēt savas tiesības tikai tiem kredītņēmējiem, kas ir
maksātspējīgi. Savukārt tiem daudzajiem cilvēkiem, kas objektīvu
apstākļu dēļ palikuši bez darba, kuru ienākumi ir būtiski
samazinājušies un kuri vairs nespēj pildīt savas kredītsaistības,
šis likums ievērojami nepalīdzēs un viņiem vēl ar vien būs jācer uz
labvēlību no bankas,» tā R.Bērziņš. Viņš piebilst, ka grozījumi nav
vērtējami viennozīmīgi, jo paredz gan labas, gan ne tik labas
lietas. «Pozitīvi vērtējams tas, ka likums paredz – bankai 30 dienu
laikā ir jāatbild uz klienta iesniegumu. Daudzi kredītņēmēji, kas
vērsušies LAKRA pēc padoma, kļuvuši par kavētājiem, jo viņi nav
spējuši laicīgi risināt problēmas un saņemt atbildes uz
iesniegumiem. Tāpat pozitīvi ir tas, ka beidzot likums aizstāvēs
arī galvotājus.»

Likuma izmaiņas paredz arī vairākus grozījumus
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbībā. Turpmāk PTAC
lēmumus varēs pārsūdzēt uzreiz Administratīvajā tiesā, līdz šim
sākumā pārsūdzības izskatīja Ekonomikas ministrija. Likumprojekts
arī paredz, ka ne vienmēr, saņemot iedzīvotāju iesniegumu, būs
jāierosina administratīvā lieta – tas padarīs PTAC darbu
efektīvāku. Tiesa, LAKRA konsultants to uzskata par grozījumu
mīnusu, jo PTAC tiek dota iespēja neskatīt lietu pēc būtības, tas
ir, neierosināt administratīvo lietu vispār.

LAKRA uzskata, ka grūtībās nonākušajiem
palīdzētu tas, ja Saeima beidzot 3. lasījumā apstiprinātu
Maksātnespējas likuma grozījumus, kas būtiski vienkāršotu, padarītu
lētāku, īsāku un lielai sabiedrības daļai pieejamāku fiziskas
personas maksātnespējas procesu. Fiziskas personas maksātnespējas
process pašlaik ir vienīgais likumīgais veids, kā parādnieks var
pārdot savus īpašumus, iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem
un tik atbrīvots no parādsaistībām. Apvienība šodien nosūtījusi
Saeimas priekšsēdētājam lūgumu paskaidrot, kad notiks Saeimas
balsojums 3. lasījumā par likuma grozījumiem un kāpēc tas līdz šim
nav noticis. «Nav skaidrs, kāpēc likuma grozījumi tā arī nav
nonākuši līdz 3. lasījumam Saeimā, kas to kavē un kurš ir
atbildīgs,» norāda LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko,
atgādinot, ka šāds lēmums neprasītu ne santīma no valsts budžeta,
bet ļautu daudziem cilvēkiem atgriezties normālā dzīvē, savus
ienākumus tērēt ģimenes uzturēšanai, stimulētu strādā legāli un
neaizbraukt no Latvijas.