Pilsētā

1200 kvadrātmetru gruntsgabalā dzīvojamo ēku, lapeni un pirti
iekļauj košumdārzs. Skujeņi, nokarenās formas dekoratīvās ābelītes,
vīnogas, ziemcietes, košumkrūmi, sīpolpuķes, arī viengadīgie augi,
abu mīļākās puķes – rozes un lilijas. Galvenā skaistuma aprūpētāja
ir Zane. Vissmagāk klājas sausajā un siltajā laikā, kad iežogojumā
dekoratīvie augi jūtas kā uz pannas. Tad jau ap pulksten pussešiem
jāsāk laistīšana, lai uz karsto laiku – pēc pulksten desmitiem –
paņemtu pārtraukumu. Vakarā laistīšanu beidz pirms pusnakts. Abi
novērtē no Svētes upes laistīšanai pievadītā ūdens
priekšrocības. 

«Viens cilvēks ar visu fiziski nevar tikt galā,» stāsta Jānis,
pamatodams, kāpēc pāris reižu sezonā dārza uzturēšanā piepalīdz
citi. Pavasara darbus pie viņiem piesaistīts profesionālis
šopavasar pabeidza ar rožu apgriešanu, mulčas uzbēršanu un pret
sūnu domāto dolomīta miltu uzkaisīšanu. Zanes kundze papildina, ka
arī vīrs par dārzu ne vien priecājas, bet palīdz kopšanā. Viņa
pārziņā ir zaru izzāģēšana, mežvīna, vīnogulāju apgriešana. Laika
gaitā abi apguvuši daudz kopšanas prasmju. Saimniece iemācījusies
savlaicīgi izgriezt pārziedējušos ziedus rozēm, bet pavasara
apgriešanā viņa vēl nejūtoties tik stipra, lai pati ķertos
klāt. 

Apzaļumošanas uzņēmuma darbu vadītāja Aija Lejniece vērtē, ka
regulāra konsultēšanās ir tā labākā sadarbības forma – tā augi
nepāraug un dārzs neaizaug. Vienlaikus dārzu izdodas pasargāt no
paviršības, kas vēlāk liek par sevi manīt sētās, kur apmierinās ar
apstādījumu izveidošanu, to uzturēšanu uzskatot par otršķirīgu un
nevajadzīgu pasākumu. Pēc laika izrādās, ka kļūdu novēršana izmaksā
dārgāk nekā regulāra uzraudzība. Taču līdz šādai atziņai parasti
katram jānonāk pašam, padomi no malas netiek uztverti kā
pamatoti.

Zviedru ģimene iekopusi ne vien pašu teritoriju, bet arī
Tērvetes ielas pusē veco koku vietā iestādījusi jaunus ozoliņus,
ierīkojusi zālienu, brīvajā laukumā vasarā tiek izkārti ziedoši
puķupodi. «Tādu ziedu kupenu nekur citur Jelgavā nav,» ne reizi
priecājušies garāmbraucēji. Jautāta, vai arī podu puķu labsajūtu
uzrauga speciālisti, Z.Zviedre atklāj, ka to dara pati, ik pēc
dienas dodama tām spēcinošu mēslojumu. 

Pensionāru pāra dārzs atvēlēts tikai skaistumam, tajā neaug
pat garšaugi. Dārzeņus un zaļumus viņi audzē puskilometru attālajā
Zanes mammas mājā vai izmanto Jāņa vecāku mājās Saulkrastos
izveidotos krājumus. «Parakstīties» uz sakņu dobēm pašu izveidotajā
skaistumā viņi ir ar mieru, tikai galējas vajadzības spiesti.
Pagaidām tādas nav.