4.9 °C, 0.9 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāZāliena vietā dārzeņus pagaidām nestāda
Zāliena vietā dārzeņus pagaidām nestāda
16/05/2009

Dārzu veidos vai paplašinās tie, kam tas ir iztikas jautājums. Citādi dārzeņu un sakņu dobju iekopšana nav nemaz tik lēta. Papildu stimuls, protams, ir gandarījums par paša izaudzēto, taču tāpēc vien pagaidām īpašs apstrādāto un apstādīto zemes platību pieaugums nav novērojams. Drīzāk vērojama tradīciju noturība – tie, kas savu dārziņu kopuši līdz šim, to turpina darīt. 

Dārzu veidos vai paplašinās
tie, kam tas ir iztikas jautājums. Citādi dārzeņu un sakņu dobju
iekopšana nav nemaz tik lēta. Papildu stimuls, protams, ir
gandarījums par paša izaudzēto, taču tāpēc vien pagaidām īpašs
apstrādāto un apstādīto zemes platību pieaugums nav novērojams.
Drīzāk vērojama tradīciju noturība – tie, kas savu dārziņu kopuši
līdz šim, to turpina darīt. 
Tā domā uzņēmuma «Aleja D» valdes loceklis Andris Drēska.
Sekojot vispārējiem ieteikumiem, firma sākusi piedāvāt jaunu
pakalpojumu – sakņu dārza izveidi. Ne vienam vien tā šķiet
pašsaprotama lieta. Citi to uzskata par muļķošanos. Bet faktiski no
nulles izveidot dārzu nav tik vienkārši. 
Palīdzība domāta darbā aizņemtiem cilvēkiem, kam pēc dārza
izveides tā uzturēšanai būtu jāatlicina pēc iespējas mazāk laika.
Līdztekus augsnes ielabošanai pakalpojumā iekļauta iespēja ierīkot
kapilāru laistīšanas sistēmu siltumnīcā. Ap 12 kvadrātmetru platībā
tā izmaksā ap 100 latu, laistīšanas iespēju nodrošināšanai 100 –
200 kvadrātmetru dārzā jārēķinās ar reizes trīs lielāku summu.
«Toties tad ne vien pirmās, bet arī pārējās zemenes būs sulīgas,
nevis sažuvušas,» priekšrocības raksturo A.Drēska. 
Jautāts par pieprasījumu, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka
pagaidām interese vairāk ir teorētiska. Pie jaunbūvēm vērojams, ka
sakņu dobēm vietu atvēl tur, kur apkārtnes labiekārtošana vēl nav
notikusi. Sētās, kur teritorija jau apzaļumota, pagaidām pārmaiņas
nav vērojamas – dārzeņu dobes zāliena vietā tikpat kā netiek
veidotas. Tā novērojusi apzaļumošanas uzņēmuma darbu vadītāja Aija
Lejniece. Pakalpojumu sniedzēji, protams, iesaka rīkoties un arī
puķu dobē atvēlēt vietu zaļumiem, kas izskata ziņā nereti līdzinās
košumaugiem. 
A.Drēska atzīst, ka apzaļumošanas uzņēmumi līdzīgi kā citi
izjūt ekonomiskās grūtības. Pērn apgrozījums bija nepilni 1,2
miljoni latu. Arī peļņa nopietni kritusies. Šogad aktivitātes
apsīkuma tendences turpinās. Lielie objekti, kas deva lielāko
pienesumu, «iesaldēti». Palikuši vairāki iepriekšējo gadu līgumi.
Savukārt konkursos piedāvājumu cenas dažkārt ir zem pašizmaksas.
Skaidrs, ka visi pakalpojumu sniedzēji spriedzi neizturēs,
A.Drēskas vārdiem runājot, paliks finansiāli un psiholoģiski
noturīgākie. Arī privātos projektos aug kaulēšanās par cenām. Tālab
loģiskas ir sekas – darba algas samazinājums ir līdzvērtīgs citiem
nozares uzņēmumiem. Strādājošo skaits samazināts par ceturto
daļu. 
Košumkrūmu, ziemciešu, augļu koku un krūmu realizācijā pircēju
skaits būtiski nav sarucis, bet viņu tirdzniecības vietā atstātā
naudas daļa gan. Līdz ar to jomas rentabilitāte
pazeminājusies.