Pilsētā

«Divus atsevišķus biznesus nav viegli «pavilkt». Apzaļumošana
ir sezonas darbs, nemitīgi jāseko līdzi darbinieku darba
kvalitātei, lai būtu pārliecība par veikumu, jāuztur kontakti ar
klientiem, jāmeklē kompromisa risinājumi, jāgādā papildu materiāli.
Tas prasa pietiekami lielu spriedzi. Abas meitas un dēls, kuri
iepriekšējos gados daudz praktiski palīdzēja, tagad pievērsušies
saviem darbiem, vien ar padomiem palīdz. Visu nav iespējams aptvert
un paspēt,» izvēli pamato saimniece.

Zināmu «bremzēšanos» viņa jutusi uz rudens pusi, kaut kopumā
stādaudzētava realizējusi visu pārdošanai domāto, palikuši vien
dobēs augošie skujeņu un košumkrūmu stādi, ko iepodo šajā pavasarī.
Tā kā platība nav liela un tā dēļ nav viegli nodrošināt pietiekami
plašu sortimentu, uzņēmums plāno orientēties uz skujeņu audzēšanu.
«Aizņemtiem cilvēkiem par skuju kokiem audzēšanas un kopšanas ziņā
nav nekā labāka, turklāt tie ir atšķirīgi gan krāsu, gan formu
ziņā. Uz tiem arī specializēsimies. Ap 50 dažādību ir, visas
šķirnes nav pat saskaitītas. No ziemcietēm pakāpeniski atbrīvojos,
jo visu – lapu kokus un krūmus, skujeņus un ziemcietes – izaudzēt
nav iespējams gan pašizmaksas, gan atšķirīgo audzēšanas apstākļu
(mēslošanas, augsnes prasību, kopšanas) dēļ. Nākotni redzu šaurākā
specializācijā, izvēloties saviem apstākļiem vispiemērotāko,»
turpmāko ieskicē uzņēmuma vadītāja, piekrītot, ka realizācijai, lai
patērētājiem nodrošinātu produkcijas daudzveidību, par sliktu
nenāktu kooperācija ar citiem audzētājiem. 

Pārmaiņas saistītas arī ar vēlmi saimniekošanu padarīt
efektīvāku. «Tagad veidoju savu sistēmu, pati visiem procesiem
sekoju līdzi, skatos, cik daudz katra darba procedūra prasa laika
un cik dienā iespējams padarīt, lai algotajiem darbiniekiem maksātu
nevis par nostrādāto dienu, bet faktiski paveikto – iepodotajiem
stādiem vai citiem pienākumiem. Tas būs ekonomiskāk un efektīvāk –
esmu konstatējusi, ka dienās, kad neesmu bijusi klāt, algotie
strādnieki neko daudz nav izdarījuši. Tā nevajadzētu būt,» ikdienas
raizes atklāj G.Parfenoviča. 

Sezonas sākums liecina, ka pieprasījums pēc stādiem ir
saglabājies. Novērots, ka vairāk augļu kokus un ogu krūmus pērk,
lai dārzā būtu ne vien skaistums, bet arī ēdamas lietas. Pircēji
vairāk raugās uz cenu, izvēlas mazākus stādus, kas ir lētāki. Lai
gan stādu cenas audzētāji šogad nav cēluši, tomēr skujeņiem tās
nekad nav bijušas tās zemākās, jo tie pieder pie augiem, kas ilgāk
audzējami. Gadus piecus vecu stādu lētāk par pieciem latiem
pašizmaksas dēļ nevar atdot. Stādaudzētava savu produkciju ik
nedēļu ved uz Rīgas veikaliem, dodas uz gadatirgiem. No dalības
izstādēs «Zaļā rota» atteikusies – sanākot vairāk izrādīšanās nekā
reāla labuma. Tādos tirdzniecības centros kā «Depo», «K-rauta»
vietējiem audzētājiem ar savu preci nonākt grūti, tur labprātāk
realizē Holandes un Vācijas stādus. Savu ietekmi uz šejienes
audzētājiem atstāj lētas produkcijas tirdzniecība pārtikas
lielveikalos, kur skujenīšus piedāvā pat par nepilnu latu.
G.Parfenoviča no klientiem pārliecinājusies, ka skopajam nereti
jāmaksā divreiz – liela daļa lēti pirkto augu
neiedzīvojas.