Valstij piederošā energokompānija AS «Latvenergo» iesūdzējusi tiesā valsts iestādi – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – par tarifu necelšanu, raksta laikraksts «Dienas Bizness».
«Tas ir skandāls, ka valsts uzņēmums «Latvenergo» var atļauties iesūdzēt tiesā valsts iestādi – regulatoru tāpēc, ka mēs esošajā situācijā un pēc šī uzņēmuma mums iesniegtajiem dokumentiem uzskatījām par nepamatotu tarifu celšanu,» laikrakstam uzsver SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.
Pastāvēšanas laikā pret SPRK tiesā iesniegtas 42 prasības, kuras visas vienotais regulators uzvarējis, taču valsts uzņēmums pret SPRK vērsies pirmoreiz.
Iepriekš SPRK, pamatojoties uz pārāk augstām «Latvenergo» un tā meitas uzņēmumu administratīvajām izmaksām, atteica AS «Augstsprieguma tīkls» (AT) tarifu pacelšanu par 43,9% un AS «Sadales tīkls» (ST) tarifu pacelšanu par 15,1%.
AT un ST, nodēvējot šo SPRK lēmumu par prettiesisku, 27. aprīlī iesniedza prasību Administratīvajā rajona tiesā.
Sadales un pārvades uzņēmumu prasītās kompensācijas apjoms par šo regulatora lēmumu gan vēl netiek konkretizēts.
««Latvenergo» ir svarīgi, lai netiktu apšaubīta tarifu apstiprināšanas pamatotība, esam vērsušies tiesā, lai saņemtu tās vērtējumu par regulatora pieņemto lēmumu,» laikrakstam skaidroja «Latvenergo» Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis.
Kā akcentē SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis, sadales un pārvades tarifu ietekme uz gala tarifu ir vidēji 50%. Ja ST tarifs būtu pacelts par 15,1%, tad gala tarifam tas nozīmētu pieaugumu par 7%.
Savukārt «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons apgalvo, ka ne AT, ne ST iesniegtie tarifu projekti šogad neatstās nekādu ietekmi uz regulētajiem elektroenerģijas gala tarifiem.
Regulatora pārstāvji gan šo izteikumu apšauba. «To, ka sadales, pārvades un TEC tarifi gala tarifus neietekmēs, mēs no Miķelsona dzirdam katru gadu. Praktiski ir tā, paiet divi mēneši un «Latvenergo» ir klāt ar gala tarifa pieaugumu, pamatojoties uz to, ka regulators jau cēlis sadales, pārvades un TEC tarifus. Vienmēr pēc tam ir ticis prasīts arī gala tarifa pieaugums,» uzsver Karnītis.
Prasību pēc tarifu pieauguma «Latvenergo» un tā meitas uzņēmumi pamatojuši ar nepieciešamību segt ap 15 miljonu latu lielos tīklu uzņēmumu zaudējumus. Paši uzņēmumu pārstāvji līdz šim nav vēlējušies publiski izskaidrot lielo zaudējumu rašanās iemeslu, bet regulators uzsver «uzpūstās» administratīvās izmaksas un zaudējumu grāmatvedisko dabu.
Regulators pārmetumus velta arī ekonomikas ministram Artim Kamparam. «Viņš gan saka, ka ir ieinteresēts tarifu pazemināšanā, bet praktiski viņš to divu nedēļu laikā, kad viņam bija tiesības iebilst pret sadales un pārvades tarifu paaugstināšanu, to ne reizi neizmantoja. Ekonomikas ministrija ir «Latvenergo» kapitāla daļu turētājs un lai viņi nestāsta, ka ministrijas ieceltā padome nezināja par iesniegtajām prasībām tiesā,» uzsver Karnītis.
Pirms pāris dienām SPRK saņēmis arī otru «Latvenergo» tiesā iesniegtu sūdzību. Šoreiz «Latvenergo» ir neapmierināts ar to, ka regulators, pamatojoties uz ievērojamu dabasgāzes cenu kritumu, pieprasīja, lai arī Rīgas TEC-2 tarifs tiktu samazināts.
«Latvenergo» jaunu TEC tarifu paaugstināšanas projektu regulatoram iesniedza 10. martā, pamatojot tarifu izmaiņas galvenokārt ar izmaiņām tarifu aprēķināšanas metodikā, CO2 emisijas kvotu izmaksu pieaugumu un izmaiņām ražotnes TEC-2 iekārtu sastāvā. Šo projektu regulators turpina izskatīt, kamēr iepriekšējo noraidīja kā neatbilstošu metodikai.
Šo savu prasību tiesā «Latvenergo» komentēt nevēlējās, bet uzsvēra, ka: «Prasības sniegšana tiesā ir uzskatāma par tiesiskā valstī īstenotu normālu praksi, jo nav citas kārtības kā tikai administratīvs process, lai atrisinātu saimnieciska strīda situāciju ar regulatoru. Turklāt pēc pastāvošās likumdošanas tarifi ir nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti atbilstoši licences nosacījumiem tās termiņā.»
www.leta.lv
0.6 °C,
3.6 m/s,
94.5 % 
0.6 °C,
3.6 m/s,
94.5 %