Ekonomika

Anna Afanasjeva

Bankas ar dažādiem
mārketinga paņēmieniem turpina iedzīvotājus mudināt norēķiniem
veikalos izmantot maksājumu kartes. Savukārt Latvijas Tirgotāju
asociācija (LTA) pieļauj iespēju boikotēt norēķinu kartes un par
pirkumiem pieņemt tikai skaidru naudu. Kartes no aprites tāpēc vien
nepazudīs, tomēr mazajiem veikaliem komisijas maksājumi par
pirkumiem ar banku kartēm sagādā izdzīvošanas
problēmas. 

Tirgotāji atzīst, ka iebildumu rezultātā pāreja uz skaidru
naudu nenotiks, tomēr veikalnieki vēlas panākt godīgākus
nosacījumus. LTA skaidro, ka banku ieturētās komisijas par
norēķiniem ar kartēm viņiem rada ievērojamus izdevumus, jo par
precēm, kas pirktas ar kartēm, bankas no tirgotāja ietur komisiju
0,5 – 4 procentu apmērā no pirkuma vērtības. 

LTA vēlas, lai bankas atbrīvotu tirgotājus no pienākuma
apkalpot pircējus ar maksājumu kartēm bez komisijas maksas, ļaujot
katram tirgotājam pašam izlemt – maksāt par kartes apkalpošanu vai
uzlikt šo pienākumu pircējam, kurš savukārt var izlemt, vai maksāt
ar karti vai skaidrā naudā. LTA vadītājs Henriks Danusēvičs pauž,
ka arī ES normas nosaka, ka banku komisijām jābūt taisnīgām.
Vienlaikus viņš atzīst, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā
atsevišķas bankas ir pretimnākošas un komisijas maksu samazinot.
Tās gan viņš atturas konkretizēt. 

Jautāts par ES normām, H.Danusēvičs skaidro, ka atbilstoši
Eiropas Komisijas lēmumam komisijas maksai par pirkumu nevajadzētu
pārsniegt piecus eirocentus. Lielāki maksājumi uzskatāmi par
netaisnīgiem un ir saistoši visās ES dalībvalstīs. Šonedēļ LTA par
šiem jautājumiem turpināšot diskusijas ar Konkurences
padomi. 

Kartes nepieņem

Ikdienā tikmēr novērojamas dažādas situācijas. Veikali, kur
par pirkumu nav iespējams norēķināties ar karti, sastopami visai
reti. Šī prakse vairāk izplatīta dažādu pakalpojumu sniedzēju –
skaistumkopšanas salonu, ēdināšanas uzņēmumu un citu vidū. Norēķini
ar kartēm ne vienmēr iespējami jaunatvērtajos veikalos. Piemēram,
Raiņa ielas «outlet» veikaliņā, kas precēm piedāvā izpārdošanas
cenas, samaksāt par pirkumu ar karti varēs pēc divām nedēļām. Tā
saimniece Guna Spranča nedēļu pēc atvēršanas pieteikusi norēķinu
termināla uzstādīšanu bankā, kur individuālā komersanta uzņēmumam
atvērts konts. 

Pretējās ielas puses ziedu salonā samaksāt ar karti nav
iespējams prozaiskāku iemeslu dēļ. Proti, veikalam nav tik
vienkārši iespējams uzstādīt «Lattelekom» sakaru līniju. Savukārt
bez tās, izmantojot mobilos sakarus, šis pakalpojums izmaksātu
pārāk dārgi. «Tas nemaz nav labi. Esam pilsētas centrā, tomēr
tehniskās iespējas ierobežo,» gaužas salona vadītāja Daina
Beire.

Pie retajiem veikaliem, kur norēķini ar karti nešķiet
pašsaprotami, pieder pirms gada Filozofu ielā atvērtais mēbeļu
veikals. Tā vadītājs Aigars Smiltnieks atzīst, ka šāda rīcība nav
saistīta ne ar kādiem īpašiem apstākļiem, vienkārši pēc norēķiniem
ar kartēm nav bijis nepieciešamības un neviens līdz šim par to nav
aizrādījis. Vismaz pārdevēji par to neesot informējuši. Lai gan
šķēršļi norēķinu ieviešanai ar kartēm nepastāv, tuvākajā laikā par
to ieviešanu netiekot domāts. 

Iespējams, tas saistīts ar tirdzniecības specifiku. Proti,
lielizmēra mēbeles šeit pārsvarā vispirms jāpasūta un pēc tam
jāgaida, kad atvedīs no ražotāja. Tādējādi pircējs uzzina, ka par
preci nevarēs maksāt ar karti, un, kad tā piegādāta, līdzi ņem
skaidru naudu. Ja prece veikalā būtu uzreiz, diezin vai klients,
kuram nav līdzi pietiekami skaidras naudas, priecātos, ka viņam
vispirms jāmēro ceļš līdz bankomātam, kura tuvākajā apkaimē nemaz
nav.

Pastāv ierobežojumi 

Atsevišķās tirgotavās pirms kāda laika varēja lasīt uzrakstus,
ka pircējus ar kartēm apkalpo, ja pirkums sasniedzis noteiktu
summu, piemēram, vienu vai divus latus. Pēdējā laikā ierobežojošos
uzrakstus tikpat kā neatrast. Kādā veikalā «Jelgavas Vēstnesim»
skaidroja, ka to noņēmuši kāda bankas darbinieka aizrādījuma dēļ.
Tajā pašā laikā ne vienā vien Eiropas valstī ierobežojumi pastāv.
Piemēram, Vācijā mazākās tirgotavās un citu pakalpojumu uzņēmumos
ar karti var norēķināties tikai tad, ja darījuma summa ir vismaz
pieci eiro. Ārzemnieki brīnās, ka pie mums pat pārdesmit santīmu
pirkumus pieņem ar karti. 

Velosipēdu veikalā Uzvaras ielā «Jelgavas Vēstnesis»
pārliecinājās, ka šeit, par pirkumu norēķinoties ar karti, pircējam
prasa segt arī komisijas maksu. Pārdevējs skaidroja, ka šajā
gadījumā būs jāmaksā par trim latiem vairāk nekā skaidrā naudā.
Klients izvēlējās doties uz bankomātu, nevis papildus maksāt tā
saukto komisijas maksu. Par patērēto laiku viņš, protams, nebija
sajūsmā. 

Veikala īpašnieks Jānis Popils skaidro, ka tas varētu būt
atsevišķs izņēmuma gadījums, kas jānoskaidro, jo šādu taktiku
uzņēmums tomēr nepiekopj, jo pircējam šāda iespēja nozīmē ērtības.
J.Popils norāda, ka līdztekus komisijas maksai norēķināšanās ar
karti veikalniekiem sagādā arī maksājumu termiņu problēmas. Proti,
nauda par nedēļas otrajā pusē veiktajiem pirkumiem uzņēmuma kasē
ienāk tikai nākamās nedēļas sākumā. «Jāgaida, piemēram, no
ceturtdienas līdz otrdienai. Tas ir daudz. Reizēs, kad uzņēmumam
jāmaksā kāds rēķins, tas sagādā problēmas,» ikdienu raksturo
veikala īpašnieks. Kā pozitīvu maksājumu karšu iezīmi viņš min to,
ka tagad tirdzniecības uzņēmumiem vairs nav jākārto dokumenti par
preču iegādi līzingā, tagad pircēji maksā ar banku kartēm. Runājot
par komisijas maksu, J.Popils pieļauj, ka ar laiku tā tomēr
mazināsies, jo šajā segmentā starp bankām parādās zināma
konkurence. «Tirgus pamazām situāciju noregulēs,» domā
veikalnieks. 

Viņa teikto apliecina rīcība lombardā «Zemgale». Tā saimnieks
atteicies no vienas bankas karšu norēķinu jeb POS termināla un
pieteicies uz citas bankas iekārtas uzstādīšanu. Tikmēr kādas
nedēļas divas norēķini būs jāveic skaidrā naudā. 

Vairāk ietekmē mazos 

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (RTA) valdes
priekšsēdētājs Imants Kanaška piekrīt, ka pašreizējā ekonomiskajā
situācijā, kad tirdzniecības uzņēmumi ir samazinājuši preču
uzcenojumu, komisijas maksa nereti ir pārāk augsta. Lielāku
procentu gadījumā pēc komisijas maksas atskaitījuma par norēķinu
veikalniekam no preces realizācijas nekas pāri nepaliek, dažkārt
pat jāpiemaksā klāt. Līdz ar to nevar runāt par rentabilitāti,
turklāt ilgi «iziet pa nullēm» neviens nevar atļauties. Visvairāk
tas skar preču grupas ar zemu piecenojumu, piemēram, tabakas
izstrādājumus, telekartes. Tomēr pagaidām tirgotāji iespēju
atteikties no maksājumu veikšanas ar banku kartēm neizmanto, drīzāk
slēdz veikalu, ja tas strādā ar zaudējumiem. 

RTA vadītājs pieļauj, ka situācija visvairāk ietekmē mazos
veikalus, kam procentu maksājumi par kartēm ir lielāki. Lielajiem
tirdzniecības centriem, kur apgrozījums ir lielāks, komisijas maksa
ir mazāka, līdz ar to uz vispārējā fona nav tik
jūtamas. 

Pašreizējā situācijā, kad pēc banku iniciatīvas norēķinu
iespēja ar karti kļuvusi par ikdienu, pēc RTA vadītāja I.Kanaškas
domām, visiem jābūt vienādiem nosacījumiem un karšu izplatītājiem
jānāk pretī. Komisijas maksa par norēķiniem ar kartēm no
tirgotājiem prasa ievērojamu daļu ieņēmumu. Savukārt banku ienākumi
uz tā rēķina pieaug. 

Asociācijas vadītājs uzskata, ka šajā ziņā jāatrod kopsaucējs
– jābūt līdzsvaram un jānodrošina paritāte. «Pat darījumos ar
nekustamo īpašumu starpniecības procents pašlaik ir trīs un mazāk,
neraugoties uz to, ka darījumi notiek reti. Tirdzniecība tomēr ir
nepārtraukts process, tāpēc nav godīgi, ka komisijas procentus uz
sevis uzņemas tikai viena puse,» tirgotāju viedokli pauž
I.Kanaška. 

Daļa tirgotāju jau vērsušies Konkurences padomē ar lūgumu
izvērtēt situāciju. Pagaidām padome, kamēr veic pārbaudi, plašāku
informāciju nesniedz, vien atzīst, ka tās lietvedībā atrodas lieta
par iespējamiem pārkāpumiem banku darbībās. 

«Tas, ka nepiederam pie tiem, kas skaļāk sūdzas, vēl nenozīmē,
ka ar visu esam apmierināti,» atzīst lielveikalu tīkla «Maxima»
preses sekretārs Ivars Andiņš, piebilstot, ka uzņēmums ir informēts
par LTA protestiem, tomēr ne visi LTA biedri savā nostājā ir
vienoti. «Maxima» pieder pie morālajiem atbalstītājiem un uzskata,
ka par komisijas maksas apmēriem ar bankām ir jādiskutē. I.Andiņš
pieļauj, ka tuvākajā laikā pa kādam mazajam veikalam no maksājumu
karšu apkalpošanas varētu atteikties, ja komisijas maksājums
saglabāsies līdzšinējā līmenī un būs lielāks par preču uzcenojumu.
Šādā gadījumā tas vairs nav nekāds bizness un tam vairs nav
jēgas. 

Nepieņem lielo procentu dēļ

I.Kanaška atzīst, ka preču iegāde, maksājot ar banku kartēm,
patērētājiem ir ērtāka un drošāka. Savulaik šīs iespējas ieviešana
bija progresīvs solis. Arī I.Andiņš un citi tirgotāji kartes vērtē
kā ērtību, kas pēdējos desmit gados tiktāl iegājusies, ka kļuvusi
pašsaprotama. «Kaut arī tagad zaudējam finansiāli, tomēr komisijas
maksas dēļ no maksājumu karšu apkalpošanas neatteiksimies,» uzsver
preses sekretārs. 

Ne viens vien patērētājs ir neapmierināts, ka norēķinus nevar
veikt ar «Parex» bankas «American Express» kartēm. Bankas Zemgales
reģiona un Jelgavas filiāles pārvaldnieks Jurijs Strods skaidro, ka
grūtībām nevajadzētu būt, ja vien POS terminālim šī karte
tirdzniecības vietā ir pieslēgta. Daudzi šīs kartes uzskata par
ērtām, jo, 45 dienu laikā veicot atmaksu, karte ļauj izmantot
bezprocentu naudas izmantošanas iespējas. Taču papildu ērtību dēļ,
kā arī tāpēc, ka katrs pirkums tiek apdrošināts un dod iespēju
saņemt papildu bonusu, komisijas maksa par tās izmantošanu ir
lielāka. Tas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc tirdzniecības
uzņēmumi nevēlas to pieņemt norēķiniem. 

Veikalnieki piekrīt, ka iemesls ir augstā komisijas maksa.
J.Popils no veikala «Ebike» gan piebilst, ka zināma veikalu un
pakalpojumu sniedzēju kategorija šo karšu īpašniekus vēlētos
piesaistīt. Tās tomēr nav parastās algu kartes, pārsvarā tās
izmanto situētāki cilvēki ar zināmu ienākumu līmeni, kas liecina
par pirktspēju. 

Bankas kļūst piekāpīgākas

Bankas uzskata, ka diskusija ar tirgotājiem, kad, no vienas
puses, cilvēkus norēķiniem mudina izmantot banku kartes, bet, no
otras, tiek runāts par papildu izdevumiem par karšu apkalpošanu vai
maksājumiem skaidrā naudā, aizgājusi patērētājiem neizprotamā
virzienā. «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska atgādina,
ka POS termināļa jeb karšu maksājumu ierīces uzstādīšana ir paša
tirgotāja vai pakalpojuma sniedzēja izvēle. Bankas pieredze
liecinot, ka iespēja norēķināties ar kartēm palielina tirgotāja
apgrozījumu un piesaista pircējus, sevišķi lielākiem pirkumiem, jo
cilvēki gan ērtības, gan drošības dēļ retāk līdzi nēsā ievērojamu
skaidras naudas daudzumu.

K.Jakubovska skaidro, ka karšu pieņemšanas komisija, tāpat kā
jebkura pakalpojuma cena, atkarīga no reālajām izmaksām. Tās veido
darījuma autorizācija (naudas atlikuma automātiska pārbaude kartes
īpašnieka kontā), apstrāde un iegrāmatošana kontā. «Neveiksmīgās
transakcijas no darījumu atskaites automātiski tiek dzēstas, bet
sekmīgās – apstiprinātas un nosūtītas apmaksai. Apmaksa nāk gan no
bankas, kas izdevusi karti Latvijā, gan ārzemēs, bet par to
tirgotājam nav jāuztraucas. Banka atrod, kam un kādā valūtā nauda
ir jānoņem, lai samaksātu par preci. Tirgotājs naudu saņem arī tad,
ja kartes lietotājs bankai paliek parādā,» skaidro preses
sekretāre, piebilstot, ka viņu banka dienā apstrādā ap 200
tūkstošiem transakciju jeb pirkumu darījumu ar kartēm. Otrs izmaksu
postenis ir iekārtas, ko pārsvarā tirgotāji saņem lietošanā, un to
pirkšanas, uzturēšanas, programmas atjaunināšanas izmaksas tiek
segtas no komisijas maksas par norēķiniem ar kartēm. 

Hipotēku un zemes bankas Jelgavas filiāles vadītāja vietnieks
Gints Bucis līdztekus minētajiem argumentiem par ērtumu, drošību,
izvēles brīvību un izmaksu pozīcijām papildina, ka ikviens
tirdzniecības uzņēmums var vērsties bankā, lai tā izvērtētu
situāciju un meklētu savstarpēji pieņemamu kompromisu. Lai gan
pierasts uzskatīt, ka bankas piekopj savu visvarenības politiku un
neviens to nosacījumiem pretī nestrīdas, tā vis neesot. Ikviena
banka pašlaik klientiem esot gatava iet pretī. Arī procentu likmju
pārskatīšana par norēķinu darījumiem ar kartēm piederot pie šiem
jautājumiem. Tāpat veikalnieki varot izvēlēties, ar kuru banku ir
izdevīgāk sadarboties un kuras POS termināli tirdzniecības vai
pakalpojumu uzņēmumā uzstādīt.

Uzrāda ēnu 

ekonomikas pazīmes 

Maksājumu karšu darījumu apstrādes uzņēmums «First Data»
uzskata, ka tirgotāju rosinājums boikotēt maksājumu kartes,
mainoties ekonomiskajai situācijai, varētu veicināt ēnu ekonomiku.
Proti, bezskaidras naudas norēķini ir viens no veidiem, kas veicina
iespēju uzturēt ekonomikas procesa caurspīdīgumu un aplokšņu algu
īpatsvara mazināšanu. «First Data» izpilddirektore Zanda
Brīvule-Jansone arī norāda, ka, situācijai mainoties, palielinās
sociālā spriedze un pieaug noziedzības līmenis. Vieni no
apdraudētākajiem ir tirgotāji, kuru kases ar skaidro naudu ir
salīdzinoši ātrs laupījums. 

Veikalnieki atzīst, ka liela daļa visās niansēs līdz galam nav
iedziļinājusies, toties novērtē klientu norēķinu ērtības, tāpēc
vēlas diskutēt, nevis atteikties no maksājumu karšu apkalpošanas.
Jautāti par procesu caurspīdīgumu, veikalnieki ir atturīgāki. Kādā
apģērbu veikalā Lielajā ielā pircējai, piemēram, piedāvāta atlaide,
ja viņa par mēteli maksās skaidrā naudā. Norēķinoties ar karti,
atlaide nebūšot iespējama. Citai pircējai citā laikā tajā pašā
veikalā izskanējis lūgums maksāt ar karti. Pārdevēja
nopriecājusies, ka kontā ienākušo naudu varēšot pārskaitīt par
telpu īri. Veikala īpašniece vēlējās palikt anonīma un no sarunas
atturējās. «Jelgavas Vēstnesis» jautāja RTA vadītājam, ko tas
varētu nozīmēt, vai tad skaidrās naudas pirkumi līdz uzņēmuma
kontam var nenonākt? I.Kanaška, nezinot situāciju, neņēmās to
komentēt un uzsvēra, ka pašam ar šādiem gadījumiem ikdienā nav
nācies sastapties – atlaižu principi bijuši vienādi neatkarīgi no
maksāšanas veida.