1.7 °C, 0.3 m/s, 94.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPieci gadi ES – ieguvumi un zaudējumi
Pieci gadi ES – ieguvumi un zaudējumi
07/05/2009

Gandrīz 27 miljoni lati – šādas investīcijas projektu veidā piesaistījusi Jelgavas pašvaldība un tās institūcijas piecu gadu laikā, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs spriež, ka tas ir vērtīgs ieguvums, lai gan ES līdzi nesusi arī ne mazums zaudējumu, ko ikdienā izjūt arī ikviens jelgavnieks. 

Sintija Čepanone
Gandrīz 27 miljoni lati –
šādas investīcijas projektu veidā piesaistījusi Jelgavas pašvaldība
un tās institūcijas piecu gadu laikā, kopš Latvija ir Eiropas
Savienības dalībvalsts. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs
Kurlovičs spriež, ka tas ir vērtīgs ieguvums, lai gan ES līdzi
nesusi arī ne mazums zaudējumu, ko ikdienā izjūt arī ikviens
jelgavnieks. 
1. maijā pagāja tieši pieci gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga
ES dalībvalsts. «Iespējams, ja Latvija ES būtu iestājusies 2007.
gadā, pirms tam izmantojot pirmsiestāšanās programmas, mums būtu
labāka starta pozīcija, līdz ar to no vairākām problēmām būtu
varējuši izvairīties,» teic G.Kurlovičs. Viņš gan uzsver, ka
izvērtēt ieguvumus un zaudējumus, ko mūsu pilsētai nesusi
iestāšanās ES, ir grūti, jo katram par to ir subjektīvs skatījums,
taču nenoliedzami – pieejamo programmu finansiālais apjoms ir
audzis, un tas ļāvis būtiski uzlabot pilsētvidi.
Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas
vietniece un Attīstības plānošanas sektora vadītāja Ilga Muižniece
informē, ka no 2004. līdz 2008. gadam kopumā pašvaldības un tās
institūcijas projektu veidā piesaistījušas investīcijas 26 987 629
latu apmērā, izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF),
Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un citu ES finanšu
instrumentu līdzekļus. Eiropas līdzekļu apguvē veiksmīgākais bijis
2006. gads, kad kā līdzfinansējums iegūti vairāk nekā astoņi
miljoni latu, savukārt pērn izdevies piesaistīt investīcijas 7 662
049 latu apmērā. 
«Jaunajā, 2007. – 2013. gada, plānošanas periodā pilsētvides
prioritātes sadaļā Jelgavai būs pieejami 18 miljoni latu ERAF
līdzekļu projektu līdzfinansējumam. Tā gaitā jau uzsākta trīs
projektu realizācija,» skaidro I.Muižniece, kā piemēru minot
plānoto Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukciju un vairāku
ielu rekonstrukciju Pārlielupē. Vēl par pilsētvides prioritātes
līdzekļiem tiek plānots izbūvēt ielu infrastruktūru Satiksmes
terminālam, kas apvienos Jelgavas dzelzceļa staciju un Jelgavas
autoostu. Kā arī tiek plānota Atmodas ielas turpinājuma izbūve
Ziemeļu šķērsojumam. Jāpiebilst, ka virknei projektu ar ERAF
finansējumu jau tuvākajā laikā tiks dots starts arī reāliem
darbiem, piemēram, Dobeles šosejas posma rekonstrukcijai no Atmodas
ielas līdz 5. līnijai.  
«Protams, projektu konkursu kontekstā mēs neapšaubāmi esam
ieguvēji, jo pieejamie finanšu līdzekļi kļuvuši apjomīgāki, taču
tas vienlaicīgi nozīmē, ka pašvaldībai jāspēj nodrošināt arī
apjomīgāks priekšfinansējums. Turklāt projektu apgūšana nu kļuvusi
laikietilpīgāka lielās birokrātijas dēļ,» vērtē pašvaldības
izpilddirektors.
Diemžēl būtiskas izmaiņas līdz ar iestāšanos ES skārušas arī
mūsu valsts ekonomiku – slēgts ne viens vien vietējais uzņēmums,
arī Jelgavas Cukurfabrika. G.Kurlovičs spriež, ka teorētiski
pašlaik Latvijai ir plašākas eksporta iespējas uz ES dalībvalstīm,
taču reāli mūsu ražotā produkcija nav konkurētspējīga augsto
izmaksu dēļ. «Un tieši tādēļ mūsu «bilance» pašlaik ir negatīva –
Latvija vairāk importē nekā eksportē. Ja pirms tam vietējā ražošana
būtu labākā līmenī un mēs pirms iestāšanās ES būtu izmantojuši
visas iespējas «uzaudzēt muskuļus», tagad mēs būtu citā situācijā,»
teic izpilddirektors, akcentējot, ka ES arī veicinājusi
nekontrolētu darbaspēka aizplūšanu, kas ražošanu vietējos uzņēmumos
diemžēl apgrūtina.