Ilze Liepiņa un Inita Zariņa šopavasar sākušas uz savu darba vietu – Jelgavas 4. vidusskolu – braukt ar velosipēdiem. Skolotājas uzskata, ka Jelgava velobraucējiem ir draudzīga, jo, viņuprāt, te ir gana daudz labu ceļu un celiņu, nav pārlieku intensīva satiksme, turklāt gājēju plūsma nav tik traucējoša kā, teiksim, Rīgā.
Ilze Knusle-Jankevica
Inita, kura ar velosipēdu brauc jau no mazotnes, bet lielākoties pa Rīgu, uzskata, ka Jelgava ir velosipēdistiem draudzīgāka. «Te tiek domāts par veloceliņu tīkla attīstību un nav tik liela satiksme kā galvaspilsētā, tāpēc ar velosipēdu pārvietoties ir daudz vieglāk un drošāk. Turklāt ne mazāk būtiski ir tas, ka arī gājēju masas nav tik lielas kā galvaspilsētā,» spriež Inita. Viņa ievērojusi, ka gājēji jau iemanījušies iet pa pareizo gājēju un velobraucēju celiņa pusi, neapgrūtinot riteņbraucējus. Arī Ilze piebilst, ka brīdinājuma zvaniņu nākas izmantot reti, piemēram, tad, ja pa ietvi iet rindā četri cilvēki un viņiem nevar tikt garām.
Iespējams, tieši tāpēc jaunās skolotājas novērojušas, ka pilsētas ielās parādās arvien vairāk velosipēdistu. «Uz darbu braucam no rītiem, ap pulksten pusastoņiem. Tad ielās ir daudz velobraucēju, arī vecāka gada gājuma sievietes un bērni, kas dodas uz skolu,» pamanījusi Inita. Par to skolotājas pārliecinājušās arī, pie skolas «cīnoties» ar skolēniem par riteņu novietošanas vietām. Lai gan pie 4. vidusskolas ir daudz velosipēdu un motorolleru, Ilze un Inita tomēr ievēro piesardzību un drošības pēc savus velosipēdus pieslēdz ne tikai pie dzelzs velonovietnes, bet saslēdz arī abus kopā.
Abas skolotājas uz Jelgavas 4. vidusskolu Pārlielupē brauc no centra. Tā kā šopavasar laika apstākļi bijuši svārstīgi, Ilze un Inita ne katru rītu sēdušās dzelzs rumaku mugurās. Tāpēc arī maršruts vēl nav izstrādāts, bet lielākoties viņas brauc pa Rīgas ielu. Ilze, kura reizēm ar velosipēdu izbrauc arī vakaros, teic, ka pa jaunizveidotajiem veloceliņiem un izremontētajām ielām braukšana esot ļoti laba. Savukārt par ceļiem un ielām, kuras nav remontētas, braukt ar riteni ir grūti.
Abas atzīst, ka galvenokārt ar riteņiem braukā tāpat vien, nevis mērķtiecīgi pārvietojas. Vienīgi pēdējā laikā sākušas braukt uz darbu, lai ietaupītu naudu par transporta izdevumiem. Tomēr tāpat nākas visu laiku piedomāt par to, vai velosipēdu būs kur atstāt un vai tas būs droši. «Tā kā dzīvoju centrā, piemēram, uz veikalu man izdevīgāk aiziet kājām nekā aizbraukt ar riteni, jo ir jādomā, kur to atstāt. Ir dažas vietas, kur braucu ar riteni, piemēram, uz veikalu «K-rauta» vai «Hesburgeru», bet tāpat ir vietas, kur es savu riteni nekad neatstātu,» teic Ilze. Kā vienu no tādām viņa min tirdzniecības centru «Pilsētas pasāža» – tur kursē daudz cilvēku, pastāvīgi kāds sēž uz soliņiem, un tas izraisa neticību sava braucamā drošībai. Arī Inita atzīst, ka Jelgavā vairāk varētu padomāt par riteņu novietošanas iespējām, jo tagad reizēm nākas braucamo pieslēgt pie soliņa, staba vai koka.
Lai gan līdz šim meitenes ceļu policija nav apturējusi, Ilze un Inita ir apzinīgas velobraucējas un cenšas ievērot visus ceļu satiksmes noteikumus. Tiesa, gadās arī pa grēkam, kad mazākai gājēju pārejai nomaļākā vietā tiek pārbraukts. «Ja ir lielas un sarežģītas pārejas, riteni pārstumju, bet ne tik lielā krustojumā izvērtēju situāciju un, ja satiksme nav intensīva, pārbraucu,» atzīstas Inita.
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 % 
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 %