14. aprīlī darbu sāka Jauniešu Ministru kabinets – tā ir Latvijas Jaunatnes padomes ideja. Piecpadsmit jaunieši desmit nedēļas darbosies kā valdības prototips, lai piedāvātu valdībai savus priekšlikumus katras nozares sakārtošanai. Vislielākais pretendentu skaits – 32 – bija uz izglītības un zinātnes ministra amatu. Otrs iekārotākais – ekonomikas ministra amats (24 pieteikumi), bet trešais – ārlietu ministra krēsls (22 pieteikumi), savukārt vismazāko interesi jaunieši izrādīja par tieslietu un veselības ministra amatu (katram četri pieteikumi). Jauniešu Ministru kabineta sastāvā ir arī divi jelgavnieki – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 3. kursa students Jānis Lapiņš apņēmies izprast iekšlietu sistēmu, savukārt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolnieks Otto Tabūns ir Jauniešu Ministru kabineta kontrolieris. Abi jaunieši bija gatavi dalīties ar jelgavniekiem savās idejās, kā uzlabot situāciju valstī.
Jānis Lapiņš, Jauniešu Ministru kabineta iekšlietu ministrs:
«Lai gan Jauniešu Ministru kabinets darbojas neilgu laiku, esmu pamanījis dažas nepilnības savā nozarē. Jāteic, ka iepriekšējā valdība pieļāvusi vairākas kļūdas. Viena no tām ir ugunsdzēsēju mašīnu iepirkšana. Domāju, tās varēja iepirkt agrāk, pirms krīzes, tas tagad ļautu ieekonomēt naudu – vecās mašīnas patērē daudz degvielas, to remonts izmaksā diezgan dārgi. Te vajadzētu ievērot principu «ragavas taisa vasarā, bet ratus – ziemā». Pieļauju, tas notika tāpēc, ka Ministru kabinetā tiek saskaņotas pat dažādas detaļas, bet šajā laikā process ir apstājies. Piemēram, tiek diskutēts pat par to, kādā krāsā jābūt skolēnu autobusa marķējumam.
Pašreizējos apstākļos nevar runāt par policijas attīstību, produktivitātes uzlabošanu. Tas ir muļķīgi. Darbiniekus atlaiž, atalgojumu samazina, samazina naudu degvielai, elektrībai un tā tālāk. Policija tagad cīnās, lai saglabātu spēju funkcionēt. Protams, katra ministrija ir svarīga un velk deķīti uz savu pusi. Velk, velk, velk un grib panākt pēc iespējas vairāk. Bet jāsaprot, ka ir prioritātes un otršķirīgas lietas. Šajā situācijā, lai cik tas ir sāpīgi, tās jānošķir. Valdības deklarācijā ir noteikts, ka prioritātes ir budžeta samazināšana un uzņēmējdarbības atveseļošana, sabiedrības drošība un iekšlietas tiek atvirzītas nostāk.
Tomēr kaut kas ir jādara. Pirmkārt, jāuzlabo komunikācija starp dienestiem – lai viens zina, ko otrs dara. Otrkārt, jāveido ciešāka sadarbība ar Aizsardzības ministriju. Abas pilda līdzīgas funkcijas, tāpēc būtu jāveic to pārdale. Tāpat vajadzētu kooperēties resursu izmantošanā, teiksim, krasta apsardzē – Aizsardzības ministrijai ir kuģi, lidmašīnas, Iekšlietu ministrijai resursi varbūt nav tik lieli. Tagad katra ministrija vairāk pastāv pati par sevi, bet valsts taču ir viena! Valdības deklarācijā ir noteikts, ka zemessargi jāiesaista iekšlietu struktūru darbā – paredzēts apmācīt ap 600 zemessargu, kas palīdzēs policijai kārtības nodrošināšanā. Vai tas tiek darīts, nezinu.
Vēl jāmainās sabiedrības attieksmei. Piemēram, vasarā Pilsonības un migrācijas dienests ir pilns, jo visi grib mainīt, saņemt pases. Cilvēki nedomā uz priekšu – viņi to varētu izdarīt laicīgi: nebūtu jāstāv rindās un jāmaksā par to, lai dokumentu saņemtu steidzami.
Nedrīkst aizmirst, ka robežsardzes prioritāte ir Austrumu robeža. Mēs esam Šengenas zonā, mums tā ir jāsargā. Tiesa, tas ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības interesēs.
Esam runājuši arī par aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda. Visa valsts dzīvo uz kredīta, taču kaut kad jau tas būs jāatdod. Kur lai dabū naudu? Jādomā reāli. Naftu diez vai atradīsim, zelta krājumu mums nav, dārgakmeņu raktuvju mums arī nav. Vienīgais, kas mums ir, – cilvēku resursi. Protams, ir arī koki, bet tos var izcirst viens divi. Kaut kādu daļu parāda varētu atdot, bet ne visu, tāpēc jāorientējas uz cilvēkiem. Manuprāt, jāinvestē izglītībā un zinātnē. Jāveic izglītības reforma un jāuzlabo tās kvalitāte – tas dos konkurētspējīgus jauniešus. Kas attiecas uz iekšlietām, noteikti jāsaglabā Policijas akadēmija. Būtu jādomā par šīs iestādes prestiža celšanas, turklāt nebūtu slikti, ja te augstāko izglītību iegūtu arī ugunsdzēsēji un glābēji.
Noteikti vajadzētu samazināt birokrātiju uzņēmējiem, lai tie vieglāk varētu piesaistīt ārzemju kapitālu. Jāsaprot, ka neviens negribēs nākt uz Latviju, ja te ir milzīgs birokrātiskais aparāts un nepieciešamas desmit A4 lapu kaudzes, lai tikai kaut ko uzsāktu.
Vēl finanšu piesaistei jāizmanto tūrisms. Galvenais, lai ir dažādas idejas, piemēram, Viļņā ir viesnīca padomju stilā. Es te nedomāju to tūrismu, kas izplatīts Vecrīgā, bet lauku tūrismu. Lai idejas īstenotu, vajag finanses, un atkal atduramies pret birokrātisko aparātu.
Tiesa, nu viena no mūsu valsts problēmām ir arī cilvēku aizplūšana. Ir jau tas joks – pēdējais, kurš aizbrauc, lidostā izslēdz gaismu. Situācija ir nopietna, bet risinājumu nav. Ministrijas nevar pateikt, ko darīt, lai cilvēki nebrauktu prom. Ja cilvēkam nemaksā naudu, bet viņam ir bērni un viņš taču grib dzīvot, viņš izvēlas aizbraukt. Domāju, lai atrastu risinājumus, vajag dažādus skatījumus. Latvijas problēma ir tā, ka pastāv pārāk liela plaisa starp valdību un sabiedrību. Šī saikne ir jāstiprina, un tas ir arī viens no Jauniešu Ministru kabineta mērķiem.»
9 °C,
0.6 m/s,
80 % 
9 °C,
0.6 m/s,
80 %