Pilsētā

Anna Afanasjeva

SIA «Fortum Jelgava» nenomaksāto rēķinu dēļ Kārklu ielas mājas
līdzšinējo apsaimniekotāju «AVT grupu» un iedzīvotājus jau
vairākkārt brīdinājusi par siltumapgādes un karstā ūdens
atslēgšanu. Neskaitot rēķinu par martu, uzkrātā parāda summa
pārsniedz 39 078 latus. 

Spert kardinālākus soļus mudinājusi pašreizējā situācija.
«Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga atzīst, ka norēķinu
problēmas ir virknei apsaimniekotāju, taču tik lielas nav nevienam.
Apkures uzņēmums pret «AVT grupu» iesniedzis prasību tiesā.
Savukārt katrs dzīvokļa īpašnieks tam adresētajā vēstulē aicināts
meklēt risinājumu nepatīkamajai situācijai. Līdz aprīļa vidum
iedzīvotājiem bija jāinformē uzņēmums par pieņemto
lēmumu. 

«Ja tas nenotiks, pārtrauksim siltumenerģijas piegādi, jo
nevaram atļauties ilgstoši sniegt pakalpojumu klientiem, kas par to
nenorēķinās, kā arī nevēlas šo jautājumu risināt,» pagājušajā
nedēļā informēja «Fortum Jelgava» preses sekretāre Guntra Matisa.
Apkures un karstā ūdens piegādes pārtraukšana namam apsvērta jau
agrāk, taču aukstā laika dēļ un pieļaujot, ka lielākā daļa
iedzīvotāju maksājumus veikuši, bet to nav darījis apsaimniekotājs,
tik radikāls solis nav sperts. 

Pēdējā termiņa dienā, 15. aprīlī, «Fortum Jelgava» bija
ieradies iedzīvotāju pārstāvis Mārtiņš Vilnītis. Viņš darīja
zināmu, ka pašlaik tiek meklēts jauns apsaimniekotājs – no aprīļa
«AVT grupa» pakalpojumus vairs nesniedz. 

Apsaimniekotājs – 

maksātnespējīgs

Pagājušajā piektdienā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
atzina SIA «AVT grupa» maksātnespēju. Tā ierosināta marta beigās
pēc likvidējamās SIA «Profs Latvija» pieprasījuma. «AVT grupa»
valdes loceklis Aleksandrs Grigorjevs stāsta, ka situāciju
ietekmējusi vispārējā krīze un nekustamā īpašuma tirgus straujais
sabrukums, ko papildinājis nemaksātāju īpatsvara pieaugums
iedzīvotāju vidū. 

Līdztekus Kārklu ielas nama renovācijai un apsaimniekošanai
Rīgas firma Jelgavā būvēja jaunu dzīvojamo māju Ganību ielā 6.
Parāds nepilnu 10 000 latu apmērā SIA «Profs Latvija» tiek vērtēts
kā neliels, jo kopumā no uzņēmuma būvmateriāli piegādāti apmēram
pusmiljona latu apjomā. Tā kā ārvalstu īpašnieks, lai nepalielinātu
zaudējumus, nolēmis uzņēmumu likvidēt, arī nelielu parādu piedziņā
kompromiss netiek pieļauts. 

«AVT grupas» problēmas saasinājusi finansējuma pārtraukšana
nepabeigtajai ēkai. Tā nonākusi noslēguma stadijā – šopavasar māju
bija paredzēts nodot ekspluatācijā. Norādot uz nekustamā īpašuma
vērtības samazināšanos, projekta finansētājs, «Swedbank», lauzis
līgumu. Līdz ar to «AVT grupai» nav citas izejas kā maksātnespēja.
Uzņēmuma administrators Alvis Marga atklāj, ka parāds bankai
sasniedz 889 943 latus.

Netrūkst apzināto nemaksātāju 

Runājot par komunālo pakalpojumu parādu, A.Grigorjevs norāda,
ka tas saistīts arī ar pašu iedzīvotāju attieksmi un maksātspējas
pasliktināšanos. Viņš atturas precizēt datus par saistībām. Tagad
tas ir administratora kompetencē. Par iedzīvotāju maksājumu
problēmām jaunajos projektos «Jelgavas Vēstnesim» pagājušā gada
novembrī norādīja cits «AVT grupas» pārstāvis Kaspars Vītols. Šajā
laikā tās nav gājušas mazumā. A.Grigorjevs atzīst, ka lielākā daļa
maksājumus kārtojusi korekti, kāda trešā daļa pieļāvusi kavējumus.
Bijuši arī ilgstošie nemaksātāji. Pēdējos mēnešos, kad sākušās
grūtības, nemaksātāju skaits palielinājies. 

Iedzīvotāju pārstāvis M.Vilnītis no situācijas raksturošanas
atturas, jo neesot jaunāko datu. Pēc viņa domām, maksājumus veikuši
ap 90 procentu iedzīvotāju. Sarunas ar citiem iemītniekiem, kas
vēlas palikt anonīmi, liecina, ka cilvēkiem nav informācijas par
faktisko situāciju. Pēc vienu teiktā – iemītnieku parāds esot ap 17
000 latu, citi dzirdējuši, ka maksājumus regulāri nav kārtojuši
procenti 40. Cilvēki pieļauj, ka nemaksātāju vidū varētu būt
dzīvokļu saimnieki, kas tos pirkuši spekulācijai, no 84 pašlaik
kādi desmit vēl karājoties gaisā. Vēl kāds atzīst, ka citi nemaksā
principa pēc. Kāda iedzīvotāja, piemēram, par komunālajiem
pakalpojumiem norēķinājusies, bet par apsaimniekošanu nav
maksājusi, jo, viņasprāt, kāpņu telpu uzslaucīt var pati, bet par
guļošu apsaimniekotāja sargu neesot vērts maksāt. Ir iemītnieki,
kas ar līdzšinējo mājas uzturēšanu ir apmierināti un atzīst, ka
citi par prioritāti izvirzījuši savu labklājību, tualetēs bezmaz
vai plazmas televizorus uzstādījuši, bet rēķinus
nekārto. 

Iedzīvotāji pieļauj, ka apsaimniekotājs palielinājis
maksājumus par apkuri. Proti, nevienā jaunajā projektā rēķini nav
bijuši tik lieli un siltuma izmaksas nav pārsniegušas latu par
kvadrātmetru. A.Grigorjevs to noliedz – saņemtie rēķini esot rādīti
sapulcēs, vajadzības gadījumā ar tiem ikviens varējis
iepazīties. 

Vēl iedzīvotāji nav apmierināti ar «AVT grupas» pasivitāti
cīņā pret nemaksātājiem. Tik vien kā par piedziņas firmām runājuši
un draudējuši, ka zvanīs bankai, lai tā palielina kredītprocentus.
A.Grigorjevs iebilst, ka pret nemaksātājiem vērsušies strikti,
piesaistījuši parādu piedziņas firmas «Creditreform» un «Baltrisk»,
taču fiziskām personām pastāv izvairīšanās iespējas. Kā kļūdu
apsaimniekotājs min, ka, izbūvējot māju, nav nodrošināta iespēja
katram dzīvoklim atsevišķi noslēgt apkuri un citus pakalpojumus,
par ko nav samaksāts. 

Kunga un kalpa filosofija

Aprīlī iedzīvotāji paši vienojušies par kāpņu telpu uzkopšanu.
Ar jauna apsaimniekotāja atrašanu, pēc M.Vilnīša domām, nevajadzētu
būt problēmām. Apsaimniekošanai pieteikusies SIA «Vid­zemes nami»
no Rīgas, tiekot gaidīts SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde»
(JNĪP) piedāvājums. Varēšot izvēlēties. 

SIA «Vidzemes nami» pārvaldnieks Sergejs Ņevoļskis apgalvo, ka
par pretendēšanu uz Kārklu ielas namu nav informēts, tā laikam esot
vadības iniciatīva. Savukārt firmas valdes loceklis un īpašnieks
Ingemārs Grevels pauž, ka par to viņu informējis S.Ņevoļskis, taču
vispirms uzņēmums izvērtēšot situāciju un dzīvokļu īpašnieku
maksātspēju. 

S.Ņevoļski kādu laiku kā pārvaldnieku algojusi arī
maksātnespējīgā «AVT grupa». Viņš atzīst, ka ar apsaimniekošanu
nevar nodarboties diletantu līmenī, kā tas bijis Kārklu ielas mājā,
tas jādara profesionāli. Viņš mājas iedzīvotājus raksturo kā
ambiciozus cilvēkus, kas uzsver tikai savas tiesības, bet par
pienākumiem aizmirst. Taču uzskats, ka apsaimniekotājs ir tikai
kalps, kam jāpilda saimnieka iegribas, ne pie kā laba nenoved.
Nepieciešama sadarbība. Iedzīvotāju kontingents bijis tāds, ka to
nav izdevies panākt. Kā nekorektu viņš raksturo atsevišķu nama
aktīvistu uzvedību, kas zinājuši tikai prasīt, bet tajā pašā laikā
pusgadu «aizmirsuši» pienākumu ik mēnesi nolasīt ūdens skaitītāju
rādījumus. «Arī tas, ka ne reizi trīs gados iedzīvotāji nav
organizējuši kādu uzkopšanas talku, par kaut ko liecina. Asteru
ielas mājā, ko apsaimnieko «Vidzemes nami», talkas notiek divas
reizes gadā,» uzsver pārvaldnieks. 

Kopsapulcē jau pagājušā gada jūnijā dzīvokļu īpašnieki
apgalvojuši, ka izvēlēsies jaunu apsaimniekotāju. K.Vītols
papildina, ka cilvēki nemitīgi iebilduši, ka blakus mājas JNĪP
apsaimnieko par 16 santīmiem kvadrātmetrā, bet viņiem jāmaksā 30.
Taču pie vienotības nav nonākuši. 

Vairums iedzīvotāju par tālāko daudz nav domājuši. Pa kādam
pieļauj, ka māju varētu apsaimniekot pašu izveidota biedrība, taču
tikai tad, ja apkures un citu pakalpojumu rēķinus saņemtu katrs
dzīvoklis atsevišķi un paši komunālo pakalpojumu sniedzēji risinātu
parādu problēmas. 

Diezin vai tas varētu ieinteresēt pakalpojumu uzņēmumus, kam
tas nozīmē papildu lietvedību. A.Bataraga no «Fortum Jelgava»
skaidro – atsevišķos gadījumos, kad būtu pārliecība, ka visi mājas
dzīvokļi ir aizņemti, tas varētu notikt. Taču jaunajos projektos tā
nav, tālab atbildība tiek prasīta no apsaimniekotāja.