Pilsētā

Anna Afanasjeva

Kārklu ielas mājas apsaimniekotājs nav pirmais, kas
piedzīvojis likviditātes problēmas. Pirms diviem gadiem par
maksātnespējīgu atzina Atmodas ielas 88. mājas dzīvokļu
kooperatīvu. Iedzīvotāji atzīst, ka administrators sakārtoja parādu
problēmas. Namu tagad apsaimnieko SIA «Rimidal V». Salīdzinājumā ar
kādreizējo situāciju tagad neesot pamata sūdzēties, kooperatīva
vadītāja tik vien zinājusi teikt, ka nav naudas.

Ik pa laikam problēmas uzvilnījušas ar Zvejnieku ielas mājas
apsaimniekošanu. Tajā vienu projekta attīstītāja firmu nomainīja
cita. Šogad iedzīvotāji no apsaimniekotāja atteicās un izveidoja
biedrību. Tā aplēsusi, ka apsaimniekošanai, atvēlot līdzekļus
valdes priekšsēdētāja, sētnieka un apkopēja algošanai (šos
pienākumus veic iedzīvotāji), pietiks ar 25 santīmiem par
kvadrātmetru. Uzkrājumiem (0,04 santīmi par kvadrātmetru), lai
izvairītos no domstarpībām, atvērts atsevišķs konts. Minimālā
summa, par kādu namu varētu uzturēt, bijuši 18 santīmi, taču šādā
gadījumā pat visniecīgākā remonta gadījumā būtu jāveic
papildmaksājumi. Iepriekšējais apsaimniekotājs šogad maksu vēlējās
palielināt no 52 līdz 55 santīmiem par kvadrātmetru, papildus
iekasējot naudu uzkrājumiem. Pagaidām pāragri spriest, kā biedrība
tiks galā ar parādniekiem, saņemts tikai pirmais
rēķins. 

Jānis Spička no SIA «AR nami» stāsta, ka firmai likviditātes
situācija nedraud. Tomēr maksājumu disciplīnas problēmas pieaugs,
tādējādi arī šāds iznākums nav izslēgts. Renovētajā Tērvetes ielas
mājā «uz asumiem» apsaimniekotājs vēl neesot izgājis. Zinot citu
pieredzi, kad tiesa vispirms piedzen kredītsaistības un tikai pēc
tam skatās uz komunālo maksājumu parādiem, nekas daudz nebūtu
līdzēts. Piespriestais piecu latu maksājums mēnesī apsaimniekotājam
neko neatrisinātu. 

«AR nami» apsaimnieko arī māju Zirgu ielā. Tur esot gluži cits
iedzīvotāju kontingents – varot veidot dialogu, maksājumu problēmas
nepastāvot un neviens no apsaimniekotāja, bēgot vai nelaižot
dzīvoklī, neizvairoties. Iedzīvotāji atzīst, ka apkures parādu nav,
jo māju apsilda savs gāzes katls. Martā kvadrātmetra apkure
izmaksājusi 0,405 latus. Par apsaimniekošanu jāmaksā 33 santīmi.
Taču par apsaimniekotāju cilvēkiem radušās aizdomas, ka uzkrātie
līdzekļi tiek novirzīti otra – Tērvetes ielas nama parādu segšanai.
Pēdējos mēnešos apsaimniekošanas kvalitāte ejot mazumā, piemēram,
ilgi jāgaida uz ūdens spiediena sakārtošanu. 

J.Spička teic, ka tam nepieciešami papildu līdzekļi, ko
iedzīvotāji negrib maksāt. Bet Tērvetes ielas mājai, kur
apsaimniekošanas maksa ir 50 santīmi par kvadrātmetru, šī nama
līdzekļi nekādā ziņā nenonākot. Dzīvokļu realizācija namā gan uz
priekšu pēdējā pusgadā tikpat kā nav virzījusies un gandrīz pusmāja
nav apdzīvota. Nolaist cenu zem 595 latiem par kvadrātmetru
finansētājs, «Swedbank», vairs neļaujot. 

Arī Asteru ielas 14.a mājas iedzīvotāji dzirdējuši, ka
apsaimniekotājam ir parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Gadījies, ka tā dēļ neizved atkritumus. Daļa sveroties domāt, ka
viņu nauda ne vienmēr nonāk tur, kur vajadzīgs. SIA «Vidzemes nami»
pārvaldnieks Sergejs Ņevoļskis skaidro, ka viņš ir algots
darbinieks un norēķini īsti nav viņa kompetencē, jo atbild par
saimnieciski tehniskiem darbiem. Cik zinot, bez vainas neesot arī
paši īpašnieki. Namā viena persona savulaik iegādājusies sešus
dzīvokļus, kas pāris gadu stāvējuši bez iekšējās apdares. Daļa tādu
esot vēl tagad. Ar pāris īpašniekiem strādājot tiesu izpildītāji.
Arī apsaimniekotāja parāds piedzīts, taču rezultāts būs jāgaida
ilgi, pastāv iespēja, ka tas vispār neizdosies, jo likumdošana pret
parādniekiem esot pārāk lojāla. 

Pārvaldnieka pieredze liecinot, ka efektīvākais veids ir
komunālo pakalpojumu – ūdens, apkures, elektrības – atslēgšana
dzīvokļiem, ja tas tehniski iespējams. S.Ņevoļskis pieļauj, ka līdz
konfliktam varētu nonākt arī Asteru ielas namā. Pagaidām sankcijas
šeit neesot izmantotas.

«Vidzemes namu» valdes loceklis Ingemārs Grevels stāsta, ka ap
desmit procenti iedzīvotāju pieder pie sistemātiskajiem
nemaksātājiem. Ar apkures uzņēmumu apsaimniekotājs vienojies, ka
parādu nosegs līdz nākamajai sezonai. Par pārējiem pakalpojumiem
norēķinus veic savlaicīgāk – aprīlī par februārī saņemtajiem.
Apsaimniekotāji ir vienisprātis, ka maksājumu disciplīna
pasliktināties. Jaunie projekti, kur dzīvokļu iegādei ņemti
kredīti, pašlaik ir lielākā riska grupā nekā vecās dzīvojamās
mājas. Tāpēc parādniekiem pievēršama pastiprināta uzmanība, vai nu
vienojoties par atmaksas grafiku, vai kā citādi. 

S.Ņevoļskis, apstiprinot pilsētas budžetu, pauda, ka
pašvaldībai, lai mazinātu problēmas, jaunajos projektos jāiegādājas
neizpirktie dzīvokļi. «Jelgavas Vēstnesis» jautāja, vai tagad viņš
domā tāpat. Uzzinājis, ka, piemēram, dzīvokļa kvadrātmetrs Tērvetes
ielas mājā maksā gandrīz 600 latu, pārvaldnieks atzina, ka tādā
gadījumā pašlaik tas ir par dārgu un pašvaldībai nav
lietderīgi.