«Ir patīkami, ja pārējie izrāda cieņu un aicina kopīgi pasēdēt, parunāties. Mēs bijām tur, kur bijām, bet šī diena liek atminēties par tā gada un dienas notikumiem. Tās gan ir drūmas atmiņas, bet, vai neiesi palīgos, ja kaimiņam māja deg? Iesi! Esmu par to arī stāstījis bērniem, mazbērniem un viņi jau redz un sajūt, ka mēs neesam tādi, kādi varējām būt. Ilgi tur nebijām, bet savu padarījām,» tā par šo dienu vēsturē, Černobiļas kodolkatastrofu, teic tās dalībnieks – bataljona komandieris Kārlis Liepiņš.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas birojā notika ikgadējais Černobiļas traģēdijas piemiņas pasākums. Uz pasākumu bija uzaicināti jelgavnieki, kuri savulaik piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanā. Ieradušies pavisam bija deviņi cilvēki. Visus klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne. «Tas ir jūsu pasākums. Liela daļa nespēj apjaust šīs šausmas, bet jūs gājāt un darījāt. Tā ir liela varonība – jūs glābāt mūs – visus pārējos. Tieši tāpēc arī pašvaldības vārdā vēlos izteikt paldies par jūsu darbu,» tā I.Škutāne.
Par godu Černobiļas upuru piemiņai, pasākumā tika atklāta arī fotoizstāde «23 gadi pēc Černobiļas kodolkatastrofas», ko piedāvā Baltkrievijas vēstniecība. Izstāde ikvienam apskatāma līdz 8.maijam katru darba dienu no pulksten 9 līdz 16. Šogad aprit 23 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās ap 600 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju. 3500 no avārijas vietā bijušajiem glābējiem pašlaik ir atzīti par invalīdiem, bet vairāk kā 500 likvidēšanas darbos iesaistītie Latvijas iedzīvotāji – miruši. Foto: Ivars Veiliņš
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 % 
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 %