Pilsētā

Gita Aizpure, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes klientu
konsultante:

«Aizvien biežāk iedzīvotājiem nepieciešamas juridiskas
konsultācijas, tādēļ klientu, kas vēršas gan pie pārvaldes jurista,
gan manis, kļūst vairāk. Lai spētu palīdzēt visiem, kas lūdz
palīdzību, kopš marta pārvaldē izveidots Informācijas
kabinets.

Pieredze apliecina, ka cilvēki par iespējamiem risinājumiem
sāk interesēties tikai tad, kad problēma skārusi tieši viņus un kad
tā jau ir samilzusi. Jā, pirms tam viņi kaut ko dzirdējuši, kaut ko
lasījuši par šīm lietām, bet iedziļinājušies tajā nav. Tieši tāpēc
viņi vēršas pie mums – izklāsta situāciju, prasa, kā to risināt,
kādi pabalsta veidi pieejami, kas jādara, lai varētu uz tiem
pretendēt, kādi ir līdzdarbības pienākumi…

Jāatzīst, ka pēdējā laikā aizvien vairāk ir personu, kas
palīdzību lūdz pirmo reizi, turklāt daudziem konsultēties ieteikuši
sociālie darbinieki. Neapšaubāmi, jautājumu loks kļuvis plašāks,
problēmas – komplicētākas. Arī kolēģe juriste Iveta Stūrmane
norāda, ka audzis klientu skaits darbspējīgā vecumā, kas palikuši
bez darba, bet ar kredītsaistībām, turklāt šajās ģimenēs aug bērni!
Lielā mērā mums jāveic arī pārliecināšanas funkcija – atkal un
atkal cilvēkiem jāatgādina, ka ikviens jautājums jārisina, tiklīdz
problēmas radušās. Arī kredītu gadījumā – pirmām kārtām nevis
jālūdz palīdzība mums, bet gan jāvēršas bankā un šis jautājums
jārisina sadarbībā ar kredītspeciālistu. Aktualizējies arī
jautājums par uzturlīdzekļu piedziņu – aizvien vairāk māmiņu vēlas
sakārtot paternitātes jautājumu, kas līdz šim nav darīts, jo nebija
tādas nepieciešamības. Savukārt tagad tā ir vienīgā iespēja
likumīgi iegūt uzturlīdzekļus bērnam.

Ir kategorija cilvēku, kas teju uz ielas nonākuši nezināšanas
un pārpratumu dēļ – nenokārtotas mantojuma lietas, īpašumu
tiesības, un tikai tad, kad cilvēks ir konsultējies ar juristu,
viņš aptver, ka šos jautājumus var atrisināt, ka dažos gadījumos
situācija ir vienkārši pārprasta. Tādēļ mēs aicinām ikvienu, kam
nepieciešamas juristu konsultācijas, izmantot arī Tieslietu
ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas
pakalpojumus.

Audzis arī jautājumu, kas skar darba attiecības, skaits.
Cilvēki interesējas, kā rīkoties, piemēram, situācijās, kad darba
devējs neizmaksā algu vai arī spiež uzrakstīt atlūgumu, lai
nevajadzētu izmaksāt kompensāciju. Un pozitīvi, ka cilvēki par šiem
jautājumiem konsultējas savlaicīgi, tādējādi sevi pasargājot no
daudz nopietnākām problēmām.

Pieļauju, ka daudzi palīdzību nelūdz aizspriedumu dēļ. Ir
jāsaņemas, lai atzītu savu problēmu, to formulētu un sāktu aktīvi
rīkoties. Protams, tādu dzīves līmeni, kāds cilvēkam bijis pirms
tam, nespēj nodrošināt neviens sociālais dienests, taču speciālisti
var palīdzēt saskatīt risinājumus, iespējas, kur rast
resursus.

Praksē ir bijušas situācijas, kad cilvēks, uzzinājis par
virkni formalitātēm, kas jānokārto, visam atmet ar roku, ieslīgstot
vēl lielākā krīzē. Daudziem nepieciešams apdomāšanās laiks, lai ar
situāciju aprastu, un pēc nedēļas viņš ir gatavs aktīvi
iesaistīties problēmas risināšanā. No viņiem netiek prasīts
neiespējamais! Ir piemēri, kad cilvēks pāris stundu laikā iegūst
visas nepieciešamās izziņas, lai pretendētu uz pabalstu. Protams,
ne vienmēr visu atrisina nauda – aizvien biežāk ir jāsniedz arī
psiholoģiskais atbalsts.»