Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma veiktie aprēķini liecina, ka pastāv draudi ne vien studiju kvalitātes nodrošinājumam, bet arī vairāku tautsaimniecībā svarīgu nozaru attīstībai nākotnē.
Anna Afanasjeva
Aprēķini veikti par iespējamo kraso samazinājumu augstākās izglītības studiju piedāvājumam visās studiju jomās un līmeņos, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Augstskolā secināts, ka pastāv nopietni draudi ne vien studiju kvalitātes nodrošinājumam, bet arī vairāku tautsaimniecībā svarīgu nozaru attīstībai nākotnē.
LLU preses pārstāvis Juris kālis skaidro, ka bažas galvenokārt ir tāpēc, ka no visām piedāvātajām studiju programmām 39 ir tādas, ko Latvijā iespējams apgūt vienīgi LLU un tās skar tādas svarīgas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, veterinārmedicīna, pārtikas pārstrāde, vide un ūdenssaimniecība u.c.
Neraugoties uz to, ka vairāk nekā 12,4 miljonu latu lielais šim gadam plānotais budžets gada sākumā jau vienreiz tika samazināts par 25 procentiem, valdība piedāvājusi izskatīt trīs scenārijus nākamajam samazinājumam – 20, 30 un 40 procentu apmērā.
LLU rektors Juris Skujāns pēc sarunas ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu sapratis, ka, neraugoties uz pastāvošajām iestādes izdzīvošanas grūtībām, kas rastos pat pie budžeta papildus samazinājuma 20 procentu apmērā, ministrija aprēķinos noskaņota uz sliktākā – trešā scenārija īstenošanu, kas paredz valsts finansējuma samazinājumu 40 procentu apmērā. LLU tādējādi nāksies likvidēt 484 amata vietas, proti, gandrīz pusei no visiem mācību spēkiem.
Tā kā universitāšu budžeta struktūra, atšķirībā no citām valsts institūcijām, ir ļoti viendabīga, izdevumu samazinājums iespējams vien uz darbinieku atlīdzības un amata vietu samazinājuma rēķina. LLU budžeta izdevumu struktūrā, piemēram, darbinieku atlīdzībai nākas tērēt 85 procentus no visiem izdevumiem. Tādējādi, īstenojot līdzekļu samazinājuma trešo scenāriju, gadam plānotie atlīdzības izdevumi Lauksaimniecības universitātē reāli saruks par aptuveni 55 procentiem.
Augstskolas rektors Juris Skujāns prognozē, ka būtisks darbinieku skaita samazinājums radīs arī par valsts budžeta līdzekļiem sagatavoto studentu skaita samazinājumu un nešaubīgi kritīsies iegūtās izglītības kvalitāte. Turklāt naudas resursu deficīta dēļ apdraudēta būs ES struktūrfondu līdzekļu apguve, jo universitāte nespēs nodrošināt paredzēto līdzfinansējumu 7,83 procentu apmērā no projektu ieviešanas attiecināmajām izmaksām, kas savukārt bremzēs augstskolas materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un tālāko attīstību. LLU ir aprēķināts, ka, īstenojot gaidāmo budžeta samazinājumu, augstskola savā attīstībā būs atsviesta atpakaļ 2004. gada finansējuma līmenī, neraugoties uz pieaugušajiem iestādes uzturēšanas izdevumiem.
Savukārt mācību prorektors Arnis Mugurēvičs paredz, ka šādu finansiālu žņaugu apstākļos LLU nevarēs īstenot dažu labu valstī unikālu studiju programmu, kam būs arī nopietnas juridiskas sekas, jo pašreizējie studenti ar universitāti kā valsts dibinātu augstskolu ir noslēguši studiju līgumu. Bet studiju kvalitāte cietīs jau šajā studiju gadā, jo daudziem mācību spēkiem ar maiju, samazinot atlīdzību 20 procentu apmērā, ir samazināta arī darba slodze.
Ar prorektora teikto saskan arī vairāku struktūrvienību vadītāju paustie apgalvojumi. Piemēram, Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Gunārs Pētersons norāda, ka, lai īstenotu Eiropas Savienībā reglamentētās profesijas – veterinārārstu sagatavošanu, stingri jāievēro attiecīgas direktīvas prasības, kuru izpildi uzrauga Eiropas Veterināro augstskolu asociācija un Veterinārārstu federācija. Tādējādi tā jau nepietiekamā mācību spēku skaita samazinājums fakultātē oktobrī gaidāmajā studiju programmas starptautiskajā ekspertīzē var izrādīties par nopietnu šķērsli pozitīva atzinuma saņemšanai.
Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis skaidro, ka mācību spēku vidū ir virkne LLU doktorantu, kuri nākotnē varētu nomainīt pašreizējos 60 gadu vecumu pārsniegušos pasniedzējus, kuru īpatsvars fakultātē pārsniedz 50 procentus. Tāpēc darba vietu samazinājums uz jaunāko mācībspēku rēķina nav pieļaujams. Citādi pēc dažiem gadiem Meža fakultātes pastāvēšana vairs nebūs iespējama. Līdzīgās domās ir Tehniskās fakultātes dekāns Māris Ķirsis, kurš palikušo mācībspēku pārslodzes dēļ, pieļauj jaunās studiju programmas – Mašīnu projektēšana un ražošana – slēgšanu, kas nebūtu prāta darbs, jo programmu nesen atvēra, pamatojoties uz ražotāju pieprasījumu.
LLU Meža fakultātes pirmā kursa students Juris Metums, paužot Studentu pašpārvaldes viedokli, uzsver, ka, iepazīstoties ar šādiem valdības plāniem, rodas iespaids, ka augstākā izglītība, kas ir valsts attīstības un nākotnes iespēju stūrakmens, ir pēdējā prioritāte, uz kuras rēķina tiek aizlāpītas citu nozaru finansiālās neveiksmes. LLU studenti ir sašutuši par finansējuma samazināšanu lineāri visām valsts iestādēm, nevērtējot to ieguldījumu un nozīmi valsts attīstībā. LLU Studentu pašpārvalde kopā ar Latvijas Studentu apvienību ir gatava aizstāvēt studentu intereses un paust savu neapmierinātību masveida demonstrācijās un protesta akcijās.
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 % 
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 %