To, ka gaisma izmaina ābola krāsu un cietību, kā arī veicina augļa bojāšanos, noskaidrojuši Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes «Rotaļa» 11. grupas audzēkņi kopā ar savām audzinātājām. Viņi piedalījās kampaņas «Apēd sulu!» eksperimentā, ko rīko Sulu ekspertu padome.
Ilze Knusle-Jankevica
Pieci «Rotaļas» bērni teju divas nedēļas novēroja divus Latvijas ābolus un divus Holandes tomātus, no kuriem viens auglis atradās gaismā, bet otrs – tumsā. Rīt būs eksperimenta pēdējā diena, kad bērni izdarīs secinājumus par to, kā gaiss un gaisma divu nedēļu laikā ietekmējusi augļus. Viņi jau ir fiksējuši augļu vizuālās pārmaiņas un svara izmaiņas. «Mūsu āboliem izmainījās krāsa, tie ir kļuvuši mīkstāki un sākuši bojāties. Tas, kurš atradās gaismā, sabojājās ātrāk un vairāk. Bet ārzemju tomāti ir palikuši tikai mīkstāki, un to miza – plānāka. Tomēr nevienam no augļiem nav mainījies svars,» novēroto atklāj viens no mazajiem augļu pētniekiem Gundars Grostiņš. Vēl atliek veikt joda cietes testu. «Mēs griezīsim ābolus uz pusēm un joda šķīdumā noteiksim to cietību. Jods cieti iekrāsos zilu. Tas auglis, kurš būs mazāk zils, saglabājies labāk,» skaidro audzinātāja Elita Upeniece. Kad tas būs paveikts, bērnu novērojumi tiks sūtīti kampaņas organizētājiem, jo tas ir konkurss.
Pirms tam bērni veselu nedēļu pētīja arī sulas. Viņi bija izvēlējušies ābolu un tomātu sulu, ko uzglabāja divās tetrapakās – atvērtā un aizvērtā – , kā arī glāzēs. Eksperimenta noslēgumā bērni secināja sulu organoleptiskās īpašības. Audzinātāja paskaidro, ka tās ir augļu īpašības, ko var noteikt ar maņām. «Glāze izskatās pretīga un atbaidoša. Izskatās galīgi nedzerama. Nepatīkami smird (pēc ļoti, ļoti, ļoti vecām lapām). Glāzē ielietā sula no atvērtās tetrapakas ir ar mazliet nepatīkamu smaku. Nerosina vēlmi padzerties. Lejot sulu no aizvērtās pakas, glāzē veidojās gaisa burbulīši. Tai bija laba smarža un garša,» bērni secina par tomātu sulu. Savukārt gan glāzē, gan atvērtajā tetrapakā turētā ābolu sula ir sapelējusi, bet aizvērtajā pakā uzglabājusies dzidra un ar patīkamu smaržu. Gundars, kurš nākotnē grib kļūt par zinātnieku, piebilst, ka viņi sulas pelējumu izpētījuši arī zem mikroskopa. Viņš eksperimenta laikā ievērojis, ka sula «nokāpusies», tas ir, iztvaikojusi.
Lai darbs būtu produktīvāks, sulu un augļu eksperimentā piedalījās pieci grupiņas bērni. «Darbs tika organizēts tā, lai katrs no viņiem varētu izteikt savus novērojumus. Tos visus pierakstījām un tad izdarījām secinājumus,» atklāj audzinātāja Ineta Čerņeviča. Tomēr augļi un sulas grupiņā novietotas redzamā vietā, un jebkurš interesents varējis sekot līdzi tam, ko gaiss un gaisma izdara ar produktiem.
Kampaņa «Apēd sulu!» ir turpinājums pagājušā gada akcijai «Sargā sulu!». Arī pērn skolu un bērnudārzu audzēkņi veica zinātniskus eksperimentus ar sulām un augļiem. Šogad eksperimentu izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Solvita Kampuse.
Foto: Ivars Veiliņš
1.8 °C,
5.7 m/s,
89 % 
1.8 °C,
5.7 m/s,
89 %