Pilsētā

Anna Afanasjeva

To apliecina jelgavnieka Rolanda Kraslovska piemērs. Viņš
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē reģistrējās
marta sākumā. Mēneša laikā viņam izdevās atrast jaunu darbu – vīrus
ar kokapstrādes pieredzi meklēja SIA «AB terases». 

Īstenībā, kā atklāj R.Kraslovskis, ikdiena bijusi skarbāka –
bez oficiāla darba viņš bijis kopš pagājušā gada septembra. Šajā
laikā vīrietis gan strādājis gaterī piepilsētas novadā, taču
nodokļus darba devējs par viņu nav maksājis. Kad «uz rokas» maksātā
alga kļuvusi tik niecīga, ka par tādu nav bijis nozīmes strādāt,
gājis prom. Sekas, protams, tādas, ka bezdarbnieka pabalsta
saņemšana nav bijusi iespējama.

«Šajā laikā esmu nonācis lielos parādos, nezinu, kā tikt ārā.
Toties tagad ir darbs. Turklāt izskatās, ka nopietni, jo pasūtījums
ir liels. Arī darba režīms jāievēro – noteiktā laikā ir 15 minūšu
pārtraukums. Pašlaik visi intensīvi strādā, lai pasūtījumu
izpildītu noteiktajā laikā,» Rolands, kaut arī vārdos ir skops,
tomēr neslēpj prieku par darba atrašanu, piebilstot, ka zināmā mērā
tas atkarīgs no veiksmes. 

Šoreiz par kokapstrādes strādnieka vakanci viņam pastāstījis
paziņa, kurš kārtējo reizi devies reģistrēties uz nodarbinātības
aģentūru. Tad nu arī pats steidzies visu noskaidrot par
piedāvājumu. Pirms tam viņš pārsvarā darbu meklējis, apstaigājot ar
kokapstrādi saistītus uzņēmumus, kur varētu noderēt viņa rokas un
zināšanas. Taču telefona numurs paņemts tikai vienā no daudzajām
vietām. Diemžēl zvans tā arī neesot sagaidīts. «Tagad nav tā, ka,
aizejot prom no darba, pietiek pāriet pāri ielai un meklēt darbu
blakus uzņēmumā,» par ikdienu spriež pieredzējušais vīrs, taču, ja
cilvēks neļaujas pesimismam, izredzes atrast jaunu darbu
esot. 

Ne vienā vien paziņu, radu un draugu ģimenē tagad kāds palicis
bez darba. Turklāt pārsvarā vīrieši. Arī atalgojums vairs nav tāds,
kā agrāk. Nevienam neiet viegli. «Žēl, ka viss notiek uz cilvēku
rēķina, kas nemaz nav jutuši, ka tādi treknie gadi pie mums
bijuši,» domā strādnieks, ar gandarījumu atklājot, ka radu saimē nu
ir par vēl vienu bezdarbnieku mazāk – uzņēmumā pie darba ticis arī
brāļa dēls, kurš NVA gan nav bijis reģistrējies. Tātad vēl viens
apliecinājums, ka darbu arī šajos apstākļos atrast var.

Rolands arī ievērojis, ka spēkā pieņemas tendence izbraukt uz
ārzemēm. Kaut arī tur situācija nav tāda, kā kādreiz, tomēr
iztikšana stabilāka. Arī Kraslovsku ģimenei darbs ārzemēs nav gājis
secen. Pagājuši jau trīs gadi, kopš ārzemēs strādā sieva. Meita ne
tik sen atgriezusies atpakaļ, iekārtojusies par stjuarti. «Īsti
nesaprotu, kas notiek, kāpēc cilvēkiem, lai dzīvotu, jāmeklē darbs
svešās zemēs?» jautā vīrs, kurš zina, ka atbildi uz šo jautājumu
viņam neviens nesniegs. 

SIA «AB terases» darbu vadītājs Modris Mirončuks atklāj, ka
līdztekus dārza preču – terašu, nojumju, žogu, bērnu rotaļlaukumu
un citu izstrādājumu – izgatavošanai firma, līdzīgi kā mātes
uzņēmums «Pēterkoks», nolēmusi orientēties arī uz rūpnieciskiem
pasūtījumiem. Kad saņemts pasūtījums palešu un kastu izgatavošanai,
daži darbinieki pieņemti no jauna. 

«Protams, individuālos pasūtījumus neesam nolikuši malā,
skatīsimies, kāds šosezon būs pasūtījums lapenēm, žogiem un citām
precēm,» stāsta darbu vadītājs, atgādinot, ka «AB terases» ir jauns
un neliels uzņēmums. Taču pašreizējos laikos mazajām firmām ar
nelielu strādājošo skaitu ir savas priekšrocības. Tas ļauj strādāt
elastīgāk, uzņēmums ir pasargāts no lieliem pārprodukcijas rezervju
uzkrājumiem. Arī dīkstāves mazajiem ir vieglāk pārdzīvot – tukšās
dienas, ja gadās, nenes tik lielus zaudējumus. 

Veikala Dobeles šosejā šovasar gan vairs nebūs. Tā vietā
izstrādāta mājas lapa internetā, kur apskatāmas un pasūtāmas
lapenes, nojumes, izstrādājumi bērnu rotaļlaukumiem un citas dārza
preces. 

Uzņēmums darbu sāka pagājušajā gadā, kad ekonomiskā aktivitāte
sāka bremzēties. Šī iemesla dēļ uzņēmums nezina, ko nozīmē lielas
algas. «Kad prasa, kā mums iet šajos, grūtajos, laikos, sakām, ka
nezinām, kā bija labajos laikos. Darba algas bijušas atkarīgas
tikai no rezultāta,» raksturo M.Mirončuks. Vispārējās tendences,
protams, nav svešas. Jūtams, ka jāpaiet zināmam laikam, kamēr visi
darbinieki izpratīs savas sūtības nozīmi. Joprojām gadās pa kādam,
kas uzskata, ka algas saņemšanai pietiek ar to, ka esi atnācis uz
darbu.