Pilsētā

Līdz pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks šā gada 6. jūnijā, palikuši divi mēneši.

Līdz
pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks šā gada
6. jūnijā, palikuši divi mēneši.

Vēlēšanu dienā, 6. jūnijā, vēlēšanu iecirkņi
Latvijā būs atvērti no pulksten 7 līdz 22. EP vēlēšanās un
pašvaldību vēlēšanās paredzēta iespēja balsot arī iepriekš –
iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, no
3. jūnija līdz 5. jūnijam, dažas stundas dienā.

Vēlēšanu norisi palīdzēs nodrošināt 26 rajonu
vēlēšanu komisijas, deviņas republikas pilsētu un 109 novadu
vēlēšanu komisijas. EP un pašvaldību vēlēšanām Latvijā izveidoti
950 vēlēšanu iecirkņi.

Visi iedzīvotājiem, kuriem reģistrēta
dzīvesvietas adrese Latvijā saņēmuši paziņojumu, kurā norādīts
kurās vēlēšanās vēlētājam ir tiesības piedalīties, uz kuru vēlēšanu
iecirkni jādodas balsot un kāds ir vēlētāja kārtas numurs iecirkņa
vēlētāju sarakstā.

To, kurā iecirknī vēlētājs reģistrēts, var
noskaidrot, arī piezvanot uz Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK)
uzziņu tālruni 67049999, vai internetā Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes mājaslapā «www.pmlp.gov.lv» sadaļā
«E-pakalpojumi».

Ja nepieciešams, vēlētāji var izmantot iespēju
vēlēšanu iecirkni mainīt. Šis pakalpojums ir bez maksas. Pašvaldību
vēlēšanās iecirkni drīkst mainīt vēlēšanu apgabala robežās vai uz
to vēlēšanu apgabalu, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums.

EP vēlēšanās iecirkni drīkst mainīt uz jebkuru
vēlēšanu iecirkni Latvijā, jo EP vēlēšanās Latvija ir viens
vēlēšanu apgabals. Vēlēšanu iecirkņa maiņa jāreģistrē līdz 12.
maijam jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

EP vēlēšanām iesniegti 17 deputātu kandidātu
saraksti, kuros kopā ir 186 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam,
2004. gada EP vēlēšanām tika pieteikti 16 deputātu kandidātu
saraksti un 245 deputātu kandidāti.

Kandidātu sarakstus šā gada EP vēlēšanām ir
iesniegusi apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, Zaļo un Zemnieku
savienība, «Pilsoniskā savienība», «Jaunais laiks», Latvijas
Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, «Sabiedrība citai
politikai», Tautas partija, «Par Dzimteni!», Latvijas Atdzimšanas
partija, LPP/LC, «Saskaņas centrs», «Libertas.lv», Rīcības partija,
«Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», Kristīgi demokrātiskā
savienība, Osipova partija un partija «Visu Latvijai!».

Piecos kandidātu sarakstos iekļauts lielākais
iespējamais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti, pārējos
sarakstos pieteikto kandidātu skaits ir no viena līdz 15.

CVK apkopotā informācija liecina, ka divas
trešdaļas jeb 64,5% visu deputātu kandidātu ir vīrieši, bet 35,5% –
sievietes. 85,5% EP vēlēšanu deputātu kandidātu ir augstākā
izglītība, bet 14,5% – vidējā izglītība.

Tāpat divas trešdaļas jeb 68% deputātu
kandidātu dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā. Deputātu kandidātu vidējais
vecums ir 44 gadi. Vecākajam EP deputāta kandidātam ir 85 gadi, bet
jaunākajam deputātu kandidātam – 22 gadi. Kandidāti, kuru vecums ir
22 gadi, ir trijos sarakstos.

Ar visiem EP vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu
sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem
ikviens interesents var iepazīties CVK interneta mājaslapā
«www.cvk.lv».

Deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze
notiks otrdien, 7. aprīlī.

EP vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 7.
jūnijā pēc pulksten 22, kad visās ES valstīs būs aizvērti
balsošanas iecirkņi.

Kandidātu sarakstu iesniegšana
pašvaldību vēlēšanām notiks no 17. aprīļa līdz 27.
aprīlim.

Janvāra beigās CVK apstiprināja republikas
pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu pašvaldību
vēlēšanās. 13 deputāti tiks ievēlēti 41 pašvaldībā, 15 deputāti –
60 pašvaldībās, 17 deputāti – 16 pašvaldībās.

37 pašvaldībās ir mazāk par 5000 iedzīvotāju,
tāpēc to domes vēlēšanās savus deputātu kandidātu sarakstus varēs
pieteikt ne tikai partijas, bet arī vēlētāju apvienības.

Pavisam deviņās republikas pilsētu domēs un
109 novadu domēs būs jāievēl 1765 deputāti. Salīdzinot ar 2005.
gada pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits
administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir samazinājies
vairāk nekā divas reizes. Salīdzinājumam – pirms četriem gadiem
pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 4179 deputāti.

Saskaņā ar pašvaldību vēlēšanu likumu
pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits jānosaka atbilstoši
iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrēts
Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā. Pašvaldību
vēlēšanas CVK izsludināja šā gada 14. janvārī.

Ievērojot administratīvi teritoriālās reformas
nosacījumus, pavisam 6. jūnija pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs
jāievēl deviņu republikas pilsētu domes un 109 novadu domes.

Republikas pilsētas domē ievēlami 13 deputāti,
ja iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir mazāks par 50 000, vai 15
deputāti, ja iedzīvotāju skaits lielāks par 50 000. Rīgas domē
ievēlami 60 deputāti.

No valsts budžeta šogad EP vēlēšanu
sarīkošanai tērēs 2,357 miljonus latu, bet pašvaldību vēlēšanām –
151 000 latu. Sākotnēji 2009. gada valsts
budžetā EP vēlēšanu sarīkošanai tika piešķirts 2,391 miljons latu,
bet pašvaldību vēlēšanām – 172 000
latu.

2008. gada beigās, grozot 2009. gada
budžetu, šis piešķirtais finansējums tika samazināts, turklāt 10%
ir finanšu nodrošinājuma rezerve, ko nevar tērēt bez īpaša valdības
rīkojuma. Daļa finansējuma pašvaldību vēlēšanu sarīkošanai bija
piešķirta un ir tikusi iztērēta jau 2008. gadā, šī summa bija
43 000 latu.

Kā liecina CVK sadarbībā ar pētījumu firmu
«Data Serviss» janvārī veiktā vēlētāju aptauja, šā EP un pašvaldību
vēlēšanās noteikti piedalīsies 41% vēlētāju, bet 26% aptaujāto
norādīja, ka vairāk ticams, ka viņi vēlēšanās
piedalīsies. 

To, ka vēlēšanās nepiedalīsies vai
vairāk ticams, ka nepiedalīsies, atzina 18% aptaujāto, bet vēl 14%
aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.

No aptaujātajiem vēlētājiem 54% atzina: ja
piedalīsies vēlēšanās, tad balsos gan EP, gan pašvaldību vēlēšanās.
Savukārt 8% aptaujāto norādīja, ka piedalīsies tikai pašvaldību
vēlēšanās, bet 1% aptaujāto plāno piedalīties tikai EP
vēlēšanās.

www.leta.lv