Izglītība

 Sintija Čepanone

«Man bija kādi četri pieci gadi, kad kopā ar mammu, ejot no
tirgus uz mājām, iegriezāmies pastā – tas tolaik atradās apmēram
tajā vietā, kur vēlāk tika uzcelts kinoteātris «Zemgale». Atceros,
ka pastā todien bija liela drūzma un es pazaudēju mammu. Savā bērna
prātā nospriedu, ka viņa jau droši vien aizgājusi mājās, tāpēc
palūdzu kādam onkulim, lai viņš man atver smagās ēkas durvis, un
raitā solī devos uz mājām Filozofu ielā. O, jā, brāzienu tad es
dabūju pamatīgu!» turot rokās fotogrāfiju, kas tapusi ap 1935. gadu
un kurā redzama kundze baltā blūzītē un groziņu rokā kopā ar mazu
zēnu, stāsta septiņdesmit sešus gadus vecais Raimonds Inne. «Tas
mazais puikiņš esmu es,» nosaka kungs, kurš no visām bērnu dienu
atmiņām izcēlis tieši šo, un to tad arī jelgavnieki varēs lasīt
atmiņu krājumā, ko seniori pašlaik veido JRPIC, lai jau Pilsētas
svētkos to uzdāvinātu Jelgavai.

Jau trīs gadus JRPIC darbojas Senioru atbalsta līnija, kurā
daudzpusīgas zināšanas apgūt aicināti cienījamā vecuma ļaudis, par
to, pašvaldības atbalstīti, maksājot vien simbolisku naudas summu.
Angļu valoda, datorapmācība – tā ir pavisam neliela daļa no
zināšanām, ko viņi var apgūt nodarbībās JRPIC. «Taču seniori bija
neatlaidīgi un pēc kursu beigšanas negribēja tā vienkārši atmest ar
roku zināšanām un šķirties, tieši tāpēc radās Angļu klubiņš un
Datorfanu klubiņš. Nu šie cilvēki apvienojušies radošajā studijā
«Seniori Jelgavai» un pašlaik jau realizē studijas pirmo aktivitāti
– veido atmiņu krājumu «Manas jaunības Jelgava. Cilvēki un
notikumi», praktiski pielietojot prasmes, ko apguvuši nodarbībās,»
stāsta JRPIC Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga. Proti,
viņi veido grāmatu, kurā būs apkopotas atmiņas un fotogrāfijas par
veco Jelgavu, tādējādi viss – sākot no idejas līdz pat tehniskajai
apstrādei – ir senioru veikums. «Protams, mēs nepretendējam uz
absolūtu vēsturisko faktu atspoguļojumu – tās ir aculiecinieku
personiskās izjūtas, viņu redzējums, emocijas par kādu konkrētu
notikumu,» tā A.Vanaga.

«Sākumā jau šķita, ka nekādi ievērības cienīgi notikumi par
manu vecāku un manas bērnības Jelgavu atmiņā nav palikuši, taču,
kad to kamolu sāk šķetināt, tad gabaliņu pa gabaliņam veidojas
mozaīka,» teic 66 gadus vecā Vija Grundmane, kas atmiņu krājumā
vēstīs par savu ģimeni – to, kā viņas tēvs miesnieks Arnolds
Vecums-Veco uzpircis gaļu un to pārdevis tirgū. 

Nodarbībās aizvadītajā nedēļā seniori apguva fotogrāfiju
skenēšanu, lai savus atmiņu pierakstus varētu papildināt arī ar
vizuāliem materiāliem. JRPIC Tālākizglītības nodaļas vadītāja
norāda, ka līdz šim seniori praktiski izmantoja kursos apgūtās
prasmes, lai savas atmiņas noformētu datorrakstā. «Viņi savu
stāstījumu ne tikai paši uzrakstīja, bet arī atsūtīja pa e-pastu.
Tagad arī apguvuši fotogrāfiju skenēšanu, vēl atliek iepazīties ar
maketēšanas pamatprincipiem, apgūt prezentācijas veidošanu. Seniori
pašu izveidoto atmiņu grāmatu dāvinās Jelgavai Pilsētas svētkos,
tās eksemplāri nonāks arī skolās, bibliotēkās,» stāsta A.Vanaga,
piebilstot, ka vēl pašlaik turpinās jelgavnieku atmiņu apkopošana.
Līdz šim piedzīvotajā dalījušies ap 20 veco jelgavnieku. Tieši
tāpēc ikviens, kas mācījies Senioru atbalsta līnijas kursos,
aicināts pievienoties radošajai studijai, lai topošo krājumu
papildinātu ar savām atmiņām un padarītu to vēl dzīvāku. Nākamā
radošās studijas «Seniori Jelgavai» dalībnieku tikšanās JRPIC būs
16. aprīlī pulksten 15.