Jo mazāk skolēnu, jo lielāki tēriņi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJo mazāk skolēnu, jo lielāki tēriņi

Pilsētā Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

04/04/2009

No šā gada mainījusies kārtība pašvaldību savstarpējos norēķinos par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Tagad bērnu izglītošanas izmaksas atspoguļo faktiskos izdevumus. Tās atklāj, ka pilsētu skolas ar lielu skolēnu skaitu ir ekonomiski izdevīgākas. Mazajās skolās izdevumi ir ievērojami lielāki. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā daudzām pašvaldībām izglītības tīkla uzturēšana sagādā grūtības. Tās ir nobažījušās arī par iespējām veikt augušos rēķinus.

Gunta Auza, Jelgavas
Izglītības pārvaldes vadītāja:

«Savstarpējie norēķini izglītībā pastāv no 1999. gada, kad MK
pieņēma noteikumus par kārtību, kādā tie veicami starp pašvaldībām
par to izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz pagājušā
gada beigām bija fiksēta konkrēta summa par viena bērna izmaksām.
Vispārējās izglītības iegūšana citas pašvaldības pamata un vidējās
izglītības iestādēs pērn vienam bērnam mēnesī maksāja 12,08 latus,
vakara maiņu vidusskolā – 10 latus, pirmsskolas izglītības iestādē
– 33 latus. Savukārt no šā gada pakalpojumu izmaksas katrā
izglītības iestādē nosaka pašvaldība, kuras pārziņā iestāde
atrodas.

Pašlaik turpinās līgumu slēgšanas process ar pašvaldībām gan
par pakalpojumu sniegšanu, gan par to saņemšanu. Līdz šīs nedēļas
sākumam esam sagatavojuši un nosūtījuši līgumus 69 pašvaldībām par
izglītības pakalpojumu sniegšanu. Savukārt no citām par pakalpojumu
saņemti 30 līgumi.

Tas ir ļoti darbietilpīgs process, kam nemitīgi jāseko līdzi.
Vienlaikus tiek pārbaudīti dati par skolēna dzīvesvietas
deklarāciju. Agrāk norēķinu process bija vienkāršāks, toties
pašvaldība zaudēja, jo netika atspoguļotas faktiskās pakalpojumu
izmaksas. Tagad redzam, cik katrā pašvaldībā viena skolēna
izglītošana maksā.

Pirmie dati liecina, ka tēriņi ir būtiski auguši.
Apstiprinājies, ka pilsētas skolas, kur ir pietiekami liels skolēnu
skaits, ir rentablas.

Jelgavas pamata un vidējās izglītības iestādēs viena audzēkņa
izmaksas ir atšķirīgas, svārstās no 13,42 latiem Vakara (maiņu)
vidusskolā līdz 44,22 latiem 6. vidusskolā. Vakara (maiņu)
vidusskolas izmaksas ietekmē tas, ka skolas ēka ir ļoti kompakta,
bez liekām rekreācijas telpām. Turklāt ēka ir nosiltināta, tātad
patērē maz resursu. Savukārt 6. vidusskolā ir salīdzinoši maz
skolēnu – 704. Tā savulaik būvēta lielākam bērnu skaitam, kas
nozīmē attiecīgas uzturēšanas izmaksas. Tās ievērojami sadārdzina
arī peldbaseins.

No citu pašvaldību atsūtītajiem līgumiem redzam, ka bērnu
uzturēšana mazākās skolās ir ievērojami augstāka. Piemēram, Svētes
pamatskolā – 60 lati, Salgales un Garozas pamatskolā – attiecīgi
61,69 un 62,35 lati, Augstkalnes vidusskolā – 51,86 lati, Katoļu
pamatskolā Liepājā – 141 lats. Lielajās pilsētu skolās, piemēram,
Bauskas 1. vidusskolā, izmaksas ir līdzīgas kā vidēji Jelgavā –
22,59 lati.

Jelgavā attīstītā sabiedriskā transporta tīkla dēļ jau daudzus
gadus Garozas ielas apkaimē dzīvojošie bērni brauc mācīties uz
Teteles pamatskolu, Dobeles šosejas dzīvojamā rajona iedzīvotāju
bērni – uz Aizupes pamatskolu, bet Tērvetes ielas apkaimē
dzīvojošie dodas uz Svēti. Savukārt, piemēram, Jaunsvirlaukas
pagasta Mežciema bērni izsenis brauc uz pilsētas skolām. Viņiem
Jelgavā ir ērtāk nokļūt nekā savas pašvaldības skolā. Arī Spīdolas
ģimnāzijā kopš tās dibināšanas liela daļa skolēnu brauc mācīties no
citām pašvaldībām.

Dati par skolēnu pārvietošanos liecina, ka proģimnāzijā
pilsētas skolās aug skolēnu no citām rajona pašvaldībām skaits.
Vidusskolas klasēs tas ir vēl izteiktāks. Kopumā no rajona
pašvaldībām Jelgavas skolās šajā mācību gadā mācās 971 audzēknis.
Faktiski no citu pašvaldību bērniem ir nokomplektēta viena liela
skola. Savukārt pilsētas pirmsskolas iestādes apmeklē 120 lauku
bērni.

Arī pilsētas bērni dodas uz pilsētai tuvējām skolām.
Pamatskolas klasēs uz rajona pašvaldības izglītības iestādēm brauc
282 jelgavnieki, vidusskolas grupā – 33. Ievērojama atšķirība
vērojama vakarskolas grupā. Gribas jautāt, kāpēc tik daudzi dažāda
vecuma jelgavnieki – 235 – mācās rajona neklāties vidusskolas
konsultāciju punktos?

Uzskatu, ka pirmajās klasēs skolai jābūt maksimāli tuvu
dzīvesvietai. Jāņem vērā bērna vecums, viņa prasme izmantot
sabiedrisko transportu, drošības apsvērumi. Savukārt proģimnāzijas
vecumā un vidusskolā būtu jāmācās Jelgavas skolās, kur ir
daudzveidīgāks izglītības programmu piedāvājums.

Jaunā savstarpējo norēķinu kārtība par izglītības
pakalpojumiem funkcionētu bez iebildumiem, ja valstī būtu stabila
ekonomiskā situācija. Pašlaik tā ir saspringta. Jūtams, ka mazajām
pašvaldībām grūtības sagādā savu skolu uzturēšana. Grūtību iemesli
ir saistīti ne vien ar finanšu deficītu, bet arī iepriekšējos gados
valstī nenotikušajām izglītības sistēmas strukturālajām izmaiņām.
Proti, zemās dzimstības dēļ valstī būtiski samazinājies skolēnu
skaits. Tas savukārt ietekmē nākamos procesus: izglītības programmu
piedāvājumu, izglītības iestāžu tīklu.»

Drukāt

Pirmdienās	8.00 - 19.00
Otrdienās	8.00 - 17.00
Trešdienās	8.00 - 17.00
Ceturtdienās	8.00 - 17.00
Piektdienās	8.00 - 14.30