Pilsētā

Anna Afanasjeva

Kas jūs apmierina un kas
neapmierina valsts izstrādātajā siltumnoturības uzlabošanas
atbalsta programmā? Daudzus satrauc, ka, iesniedzot pieteikumu,
jābūt gatavam tehniskajam projektam. Tas prasa ieguldījumus veikt
vēl pirms projekta apstiprināšanas. 

Mārtiņš Prīsis
(M.P.): Līdztekus tehniskajam projektam pirms dokumentu
iesniegšanas mājai jāveic arī energoaudits. Nepatīk, ka projekti
jāiesniedz tik ātri. Pieļauju, ka par ko tādu varēja nojaust tikai
tie dzīvokļu īpašnieki, kas par to nopietni interesējās. Pārējiem
nav reāli visu paspēt. 

Edmunds Valantis
(E.V.): 14. aprīlis ir pirmā diena, kad var iesniegt
pieteikumus. Pirmajā atlases kārtā tos pieņems mēnesi. Tas
nenozīmē, ka visi pieteikumi jāiesniedz pirmajā dienā. Pavisam ir
četras atlases kārtas. Tik ātri procesu virzījām, lai tie, kas
nobrieduši veikt energoefektivitātes pasākumus, vasaras beigās
varētu uzsākt mājas siltināšanu un jau nākamajā apkures sezonā
justu ieguvumu. 

E.V.: Naudas ir tik,
cik ir – 16,6 miljoni latu. Ja to spēsim veiksmīgi apgūt, būs
pamats runāt ar Eiropas Komisiju par struktūrfondu pārdali un
papildu finansējuma pieprasīšanu. Papildu līdzekļu piesaistīšana
varētu izdoties, jo energoefektivitātei ir nozīmīga loma
tautsaimniecībā.

Ilze Indrāne (I.I.):
Nav nosacījuma, ka jāveic pilna mājas renovācija. To var darīt arī
atsevišķai daļai – siltināt tikai pagrabu, bēniņus vai ārsienas. Tā
kā atlase ir atklāta, vairāk punktu iegūs projekts, kas nodrošinās
lielāku siltuma ietaupījumu. 

Juris Vidžis (J.V.):
Pirms Jelgavā ar Vācijas partneriem īstenotā 4. līnijas 1. mājas
projekta es arī būtu piekritis pakāpeniskai mājas renovācijai.
Tagad viennozīmīgi var teikt, ka tikai pilnīgas renovācijas
gadījumā var pārliecināties par ieguvumiem. Meiju ceļa 14. māja,
kur siltināšanu veic pakāpeniski, pierāda, ka šāds solis
nenodrošina pietiekamu ietaupījumu un iedzīvotājiem komfortu –
temperatūra vidējos un gala dzīvokļos atšķiras par sešiem
grādiem. 

Zinot, ka pilna renovācija maksā 200 – 250 latu kvadrātmetrā,
nav skaidrs, kā EM un BEMVA noteikusi atbalsta apjomu – 35 latus
par kvadrātmetru. Iepriekšējos gados valsts arī piešķīra atbalstu
daudzdzīvokļu māju energoauditiem. Trešo izmaksu daļu sedza
iedzīvotāji. Taču projektiem iegūtie rezultāti neder. Vai EM ir
atradusi līdzekļus auditu apmaksai? Otrreiz prasīt naudu
iedzīvotājiem ir absurds!

Mārcis Eglītis
(M.E.): Pilnīga renovācija noteikti ir labi. Bet ne visi to
var atļauties, jo cilvēku maksātspēja ir tāda, kāda ir.
Energoauditi tiešām varētu izraisīt aizkavēšanos, jo iepriekšējos
gados izstrādātie ir jāpārstrādā. Kad tas būs izdarīts, iespējams,
finansējuma vairs nebūs. 

E.V.: Atbalsta apmērs
noteikts, veicot iekšējos aprēķinus EM, kā arī konsultējoties ar
būvuzraugiem. Būvniecības cenas tomēr samazinās. Saprotam, ka 35
lati par kvadrātmetru nav pietiekams atbalsts, bet līdzekļu ir tik,
cik ir. Minimālā prasība – siltumenerģijas ietaupījumam pēc
projekta jābūt vismaz 20 procentiem. 

J.V.: Tādā gadījumā
izdevīgāk aģitēt nomainīt mājās sildķermeņus un uzstādīt
regulatorus – 25 procentu ietaupījums būs sasniegts! 

E.V.: Struktūrfondu
naudas izmantošanas princips ir tāds, ka kritērijiem jābūt
objektīvi vērtējamiem un salīdzināmiem. Ir apstiprināta jauna
energoaudita metodika, loģiski, ka visiem projektiem jābūt
atbilstošiem tai un agrākajiem auditiem jāveic pārrēķins.

J.V.: Bet EM agrāko
auditu aktualizācijai solīja naudu! Pirmajām aktīvajām mājām, kas
jau piedalījušās atbalsta pasākumos un vienreiz par to maksājušas,
BEMVA pienākums būtu apmaksāt energoauditus. Ja to nedarīs, tas
iedzīvotāju aktivitāti un ticību nocirtīs.

E.V.: Ir divas
iespējas – veikt energoauditu pašiem un startēt uz finansējuma
piesaisti energoefektivitātes pasākumiem. Ja projektu apstiprinās,
pēc tā īstenošanas naudu daļēji varēs saņemt atpakaļ. Otrā
aktivitātē paredzēts finansējums energoauditiem un tehniskajiem
projektiem. Ja būtu iespēja šos līdzekļus ātrāk laist apritē, būtu
labi. Taču šī nauda tikai tagad ir atbrīvojusies un vēl nav
iekļauta budžeta grozījumos. Ministrija no savas puses gatavo
attiecīgos MK noteikumus. 

Aigars Rublis (A.R.):
Pozitīvais, ko EM ir darījusi, ir atbalsta palielinājums. Sākotnēji
tā intensitāte bija vēl mazāka – 30 procentu, tagad proporcija ir
50:50. Tas daudz vairāk dzīvokļu īpašnieku varētu pievērst
energoefektivitātes projektu īstenošanai. Tomēr līdzfinansējums no
valsts puses būtu jāpalielina vēl vairāk – līdz 60 – 70 procentiem.
Tas gan valstiski, gan no pašvaldību viedokļa pavērtu lielākas
iespējas, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā dzīvokļu īpašnieki
baidās riskēt un uzņemties vēl kādas kredītsaistības. 

M.P.: Atgriežoties
pie energoauditiem, jāakcentē, ka Latvijā pašlaik nav sertificētu
speciālistu, kas būtu juridiski tiesīgi sniegt slēdzienu. Pirmais,
kas jāizdara, ir sertifikācija. Iedzīvotājiem jāzina, par ko viņi
maksā un kādu pakalpojumu pērk. Tagad atbildību nav no kā prasīt.
Rīgas Enerģētikas aģentūra šogad pasūtīja auditus 20 mājām.
Rezultāti visām izrādījās vienādi, atšķīrās vienīgi titullapas. Tā
nevar būt!

M.E.: Tā tiešām ir,
ka tiek štancēti energoauditi, vienkārši nomainot adresi. Bet kāda
no tā jēga? Kā to izvērtēs? Labāk būtu pieņēmuši vecos
energoauditus, tie ir kvalitatīvāki. Pēc iespējas ātrāk jāveic
sertifikācija.

E.V.: Kamēr
energoauditori nav sertificēti, neprasām sertificētu atzinumu.
Protams, varam visu uz mēnesi «iesaldēt» un gaidīt, bet šaubos, vai
kāds par to būs priecīgs. 

M.P.: Vēl spēkā ir
divi MK noteikumi – 138. par darbības programmas «Infrastruktūra un
pakalpojumi» aktivitāti «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi» un 59. – par valsts budžeta finansējuma
apmēra un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumiem
dzīvojamās mājās. Pirmajos atbalsta apjoms ir 50 procentu. Otrie
noteikumi iedzīvotājiem ir daudz izdevīgāki. Piemēram, no
energoaudita izmaksām tie paredz segt līdz 80 procentiem, līdz 100
latiem – vecā audita pārstrādi, līdz 80 procentiem – tehniskā
projekta izdevumus. Taču to īstenošanai naudas pagaidām nav, tā būs
pēc budžeta grozījumiem. Realitāte var izrādīties skarba: kad
valsts budžets būs grozīts, projektu pieņemšana atbalsta programmā
tuvosies noslēgumam un līdzekļi vairs nebūs izmantojami. Kāpēc šajā
gadījumā netika iets saprātīgākais ceļš, vispirms «iedarbināti» MK
noteikumi un pēc tam palaista atbalsta programma? Ņemot vērā
projektu izskatīšanas procesu, var prognozēt, ka, pat aprīlī
iesniedzot dokumentus, siltināšana varēs sākties tikai rudenī. Bet
vairumu projektu varēs realizēt tikai ziemā, kad būvniecības
izmaksas kļūst dārgākas. 

E.V.: Ministrija ir
pārliecināta, ka projektus varēs īstenot šajā būvniecības
sezonā.

M.E.: Pēc laika
grafika pie atbalsta naudas varēs tikt mājas, kas nav gaidījušas
speciālu atbalstu, bet no gada sākuma soli pa solim gatavojušās –
atbilstoši pēdējām prasībām veikušas energoauditu, pasūtījušas
tehnisko projektu. 

J.V.: Ir diskutējamas
lietas par tehniskajiem projektiem. Saprotu, ka, mainot iekšējo
apkures sistēmu, nepieciešami aprēķini un projekts. Bet citos
gadījumos (ārsienu, pagraba un bēniņu siltināšanā) prasības
vajadzētu vienkāršot. Pirms tam energoefektivitātes projektiem tika
solīts veikt izmaiņas Būvniecības likumā. Vai tas ir noticis?

M.P.: Ja nav
jāizstrādā tehniskais projekts, nav jāpiesaista būvuzraugs. Kurš
tādā gadījumā atbildēs par kvalitāti? 

E.V.: Grozījumi, lai vienkāršotu energoefektivitātes
projektus, tiek gatavoti. Tajos būs noteikts, ka visos gadījumos,
kad projektam piešķirts atbalsta finansējums, nepieciešams
būvuzraugs. Noteikumus tuvākajā laikā nodos izskatīšanai MK.

A.R.: Katrai ēkai
vairāk vai mazāk nepieciešams individuāls skatījums. Jelgava
iesaistījusies Baltijas reģiona transnacionālās sadarbības
programmā, kur sadarbības partneri ir no Vācijas, Polijas,
Igaunijas un Lietuvas. Galvenais mērķis ir veikt 30 māju tehnisko
apsekošanu, tostarp energoauditu, orientējoties uz to, lai aptvertu
dažādu māju sērijas. Darba gaitā paredzēts izstrādāt arī trīs
tipveida projektus, ko iedzīvotāji varēs izmantot finansējuma
piesaistei. 

Uldis Lazdiņš (U.L.):
Pašlaik nopietns renovācijas projekts izstrādāts 103. un 104.
sērijas mājām, ko varēs izmantot citās ēkās, papildinot ar
individuālām niansēm.

Gunta Špengele
(G.Š.): Labi, ka pašvaldībai ir šāda iniciatīva. Arī BEMVA
darba plānā ne vienu gadu vien bija paredzēts izstrādāt tipveida
projektus, bet viss atdūries pret finansējuma trūkumu. Tomēr tā
pieder pie funkcijām, kas energoefektivitātes veicināšanas nolūkā
valstij būtu jādara.

M.P.: BEMVA,
enerģētikas aģentūras, EM – katra institūcija kaut ko dara. Cik
zinu, BEMVA gatavo tipveida līgumus par tehnisko projektu,
energoauditu izstrādi, bet plašāku ziņu nav. Ja būtu lielāka
koordinācija, ar mazākiem resursiem varētu ātrāk nonākt pie
rezultāta. 

I.I.: Līgumus
izstrādājam saistībā ar valsts atbalsta programmu, lai dzīvokļu
īpašniekiem atvieglotu līgumu slēgšanu par darbu veikšanu.
Izstrādātās standarta formas būs pieejamas aģentūras mājas lapā
internetā kā metodiskie norādījumi. 

Aina Pučinska (A.P.):
Mani, protams, vairāk interesē mūsu māja, kur ir dārgākā apkure
pilsētā. Gribētos zināt vismaz aptuvenās siltināšanas izmaksas.
Agrāk uz finansējumu varēja pretendēt tikai paneļu mājas. Vai tagad
tas pieejams arī ķieģeļu mājām? Pagrabā esam nosiltinājuši apkures
caurules, logi gandrīz visos dzīvokļos ir nomainīti. Vairāk saviem
spēkiem izdarīt nevaram. Iedzīvotāji nav pārāk situēti.

U.L.: Termogrāfijas
rezultāti liecina, ka māja, kaut arī ir no ķieģeļiem, ir caura un
kā caur sietu noplūst siltums. Bet vispirms jāzina, vai dzīvokļu
īpašnieki būtu gatavi iesaistīties atbalsta projektā.

A.P.: Iedzīvotājiem
jāzina izmaksas, vismaz apmēram. Kā arī tas, vai varam cerēt uz
atbalstu.

J.V.: Noteikti, jo
mājā ir lielākās siltuma izmaksas! Bet kas, jūsuprāt, cilvēkus
mudinātu rīkoties?

A.P.: Iedarboties
varētu konkrēti cipari – cik siltināšana cilvēkiem maksās un kāds
pēc tam būs ietaupījums. Pati turpināšu konsultēties ar
apsaimniekotāju. Nekas cits neatliek, jo redzu, ka cilvēkus lielie
maksājumi uztrauc.

J.V.: Cik esmu
pētījis, pieteikumi nešķiet sarežģīti, bet tikai pēc iesniegšanas
varēs saprast, kādi zemūdens akmeņi tajos slēpjas. 

E.V.: BEMVA mājas
lapa regulāri tiek papildināta ar jaunāko informāciju par atbalsta
programmu. Ministrija strādā, lai tabulas veidā pēc vienota
standarta varētu ievadīt informāciju par energoauditiem. Tiek
gatavoti juridisko dokumentu paraugi, lai iedzīvotāji vieglāk
varētu pieņemt lēmumus. Pie BEMVA speciālistiem var pieteikties uz
konsultācijām. 

I.I.: Jā, mūsu mājas
lapā ir pieejami metodiskie norādījumi, parādīts, kā aizpildīt
pieteikuma veidlapu, lai nav jāalgo atsevišķa firma, arī parastie
cilvēki to var izdarīt. Nepieciešamības gadījumā var sazināties ar
konsultantu. Ir ievietota informācija par projektu vērtēšanas un
īstenošanas gaitu. Lēmumu pieņemsim divu mēnešu laikā. Pozitīva
lēmuma gadījumā, ja projekts ir bez iebildumiem un nav jāpapildina,
mēneša laikā noslēgs līgumu. Precizēšanas termiņš ir trīs mēneši.
Pirmos līgumus varētu parakstīt jūlijā.

E.V.: Vērtēšanas
ātrums atkarīgs no tā, cik pieteikumu uzsaukumā
saņemsim. 

U.L.: Finansētāja
izvēles pamatā ir piedāvātie procenti. Pirms darbu veikšanas
aptaujājam bankas, tad informējam iedzīvotājus. Nesen Helmaņa ielas
3. mājas dzīvokļu īpašnieki lēma par renovācijas darbu finansētāja
izvēli. Banku likmes atšķīrās gandrīz par četriem procentiem. Tas
ir daudz. 

M.E.: Pieļauju, ka
pirmajam energoefektivitātes projektam, ko banka nolēma finansēt,
likme bija zemāka. 

G.Š.: Jāpiekrīt, ka
galvenajiem tirgus spēlētājiem likmes ir līdzīgas, arī risku
izvērtēšana puslīdz vienāda. Runājot par informēšanu, jānošķir
semināri, ko rīko plašam lokam. Tā nav īstā vieta, kur detalizēti
visu iztirzāt. Savukārt, kad dzīvokļu īpašnieki nonākuši līdz
sarunām ar apsaimniekotāju, banka ir gatava sapulcēs stāstīt, cik
katram iedzīvotājam iecere izmaksās, kā mainīsies maksājumi
atkarībā no ieguldījumu apjoma, kredīta termiņa u.tml. Tas ir
samērā plašs jautājumu loks, ko risinām individuāli.

G.Š.: Jā, šī joma
tiek finansēta. Dzīvokļi, siltinot māju, bankā nav
jāieķīlā. 

M.E.: Kredītus
daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei piedāvā četras bankas, dažas
šai jomai pievērsušās epizodiski. Tas norāda, ka lielas peļņas no
šiem aizdevumiem nav. Drīzāk tie sagādā rūpes. Nosacījumi ir
puslīdz vienādi. Dzīvokļi ieķīlāti netiek, kā nodrošinājums kalpo
konkrētās mājas nākotnes naudas plūsma. 

G.Š.: Būtiski, ka
kredītu visbiežāk ņem un līgumu slēdz apsaimniekotājs, bet lēmumu
pieņem dzīvokļu īpašnieki. Lai gan līgums juridiski tiek slēgts ar
apsaimniekotāju, vienošanās protokolā tiek fiksēts, ka kredītu
atmaksā dzīvokļu īpašnieki, kam attiecīgi palielinās
apsaimniekošanas maksa. 

G.B.: Aizdevuma
līgumu banka slēdz ar apsaimniekotāju, bet apsaimniekotājs ar
dzīvokļu īpašniekiem slēdz individuālu vienošanos par saistību
apjomu un termiņu. Tādējādi atbildība caur apsaimniekotāju gulstas
uz dzīvokļu īpašniekiem.

M.E.: Ja
apsaimniekotājs netiek galā ar tiem, kas nekārto saistības, ar
saviem resursiem iesaistās banka, slēdzot cesijas līgumu. Banka
piedāvā ņemt aizņēmumu arī fizisku personu grupai, ja citādi
risinājums nonācis strupceļā. Taču šis produkts nav elastīgs. Ja
nepieciešamas izmaiņas līgumā, visi kredītņēmēji jāsauc kopā.
Turklāt atbilstoši likumdošanai visi kredītņēmēji jāreģistrē
kredītreģistrā, iedzīvotājiem pēc tam var būt apgrūtināta cita
kredīta vai līzinga saņemšana. 

Gints Bucis (G.B.):
Darba gaitā esam saskatījuši problēmas starp apsaimniekotājiem,
māju vecākajiem un iedzīvotājiem – viņu starpā pietrūkst sadarbības
saiknes, diskusijas, redzējuma par konkrētām lietām, ko uzlabot.
Kad ierauga apkures rēķinu, cilvēki šausminās, bet nevar just, ka
paši domātu par uzlabojumiem. 

G.Š.: Līdz
renovācijai nonāk mājas, kur ir dialogs starp iedzīvotājiem un
apsaimniekotāju. 

U.L.: Plaisa pastāv,
taču aizdomīguma sindroms valda līdz brīdim, kamēr vienojas par
darbu veikšanu. Jāiegulda daudz darba, jārīko neskaitāmas sapulces,
jārāda aprēķini, grafiki par pašreizējām izmaksām un ieguvumiem,
kamēr pierāda izdevīgumu.

A.P.: Tomēr visu
piekrišanu dabūt nav iespējams.

G.B.: Tagad
nosacījumi ir būtiski atviegloti. Lai procesus iekustinātu, 75
procentu vietā nepieciešama 51 procenta dzīvokļu īpašnieku
piekrišana. 

U.L.: No JNĪP
apsaimniekotajām kādas 20 mājas ir stabilas un aktīvas
energoefektivitātes ziņā, vairākas varētu startēt atbalsta
projektā. Aktīvās mājas stimulēsim. Apsaimniekošanas maksājumi ir
līmenī. Bažīgus dara norēķinu disciplīna par apkuri. 

M.E.: Mūsu banka
pieļauj disciplīnas pārkāpumus 20 procentu apmērā. Struktūrfondu
atbalsta piesaistei pieļaujamais maksājumu kavējumu apmērs ir 15
procenti. Šis kritērijs var ierobežot finansējuma apgūšanu. Tāpēc
apsaimniekotājiem jāpārliecina nevis visi dzīvokļu īpašnieki, bet
jāstrādā ar mājām, kas var pretendēt uz finansējumu. 

U.L.: Vācu puse,
realizējot 4. līnijas mājas siltināšanu, to ievēroja, tāpēc
izstrādāja detalizētu darba aprakstu. Vācu puses uzraugs katru
nedēļu objektā bija divas dienas. Darbu gaitā kādas 18 palodzes
lika pārmontēt, vienas gala sienas siltinājumu pārlabot, arī
atsevišķi apdares darbi bija jālabo. Būvnieks darba beigās atzina,
ka nu viņš saprot, kā jāveic renovācijas projekts. Tas nozīmē, ka
būvnieki ir strādājuši pēc principa «kā māku, tā maunu». Arī
normatīvus projektētājs, būvnieks un uzraugs traktē
atšķirīgi… 

M.E.: Bankas, ja
projektu neīsteno, piesaistot līdzfinansējumu, kas paredz zemāko
cenu, iesaka vadīties pēc materiālu un darbu kvalitātes. Tāpat
iesakām ņemt būvuzraugu. Prakse liecina, ka cilvēki tāpat izvēlas
lētāko. 

U.L.: Ļoti ceram uz
tipveida projektiem, lai katru varētu papildināt ar detalizētu
darba aprakstu. Tas sekmētu būvdarbu kvalitāti.

I.I.: Ja atbalsta
programmā dzīvokļu īpašnieki pilnvaros pašvaldības uzņēmumu,
energoefektitātes projekts darbosies atbilstoši publiskā iepirkuma
prasībām. Savukārt, ja pilnvaros kādu juridisku vai fizisku
personu, kas nav valsts vai pašvaldības institūcija, būvdarbiem
līdz 120 000 latu iepirkums nebūs jāveic. Līgumu varēs slēgt ar
nesaistītu personu – izvēlēties sev izdevīgāko būvniecības firmu,
vienīgi pasūtītājam ar darbu veicēju nedrīkst būt radniecīgas
attiecības. 

E.V.: Iedzīvotāji var
lemt par savu uzticības personu. 

M.E.: Viens no
galvenajiem kritērijiem – mājai jābūt pārņemtai dzīvokļu īpašnieku
pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

M.P.: Ja īpašnieki
izvēlas citu pilnvarotu personu, viņi renovācijai var saņemt
kredītu?

M.E.: Ja tā ir
fiziska persona, kredīts jāņem fizisko personu – dzīvokļu īpašnieku
– grupai. Otrs variants – dibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un
biedrībai uzticēt kredīta formēšanu. 

G.Š.: Varianti var
būt dažādi. Ja iedzīvotāji izveido savu biedrību, bet
apsaimniekošanas maksājumus turpina maksāt, piemēram, JNĪP, var
slēgt trīspusējo līgumu. Lai kredīts nebūtu jāņem fizisko personu
grupai, vieglāk nodibināt biedrību. 

A.R.: Process nav
viegls. Daļu pārliecināšanas un izskaidrošanas funkciju veiks
enerģētikas aģentūra. Svarīgi, lai procesā iesaistās visi partneri.
Protams, jautājumus vajadzēja «kustināt» daudz agrāk, kad bija
vairāk līdzekļu. Tagad ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies un
daļai iedzīvotāju lēmumus pieņemt ir grūtāk. Tomēr, kad
energoresursu cenas ir neprognozējamas, vienīgā izeja ir
siltināšana. Ir jāizmanto valsts programmas atbalsta iespējas, tā
samazinot savus maksājumus. Arī īpašumu vērtība no tā
pieaugs. 

G.Š.: Jautājumu ir
ļoti daudz. Atbildes liecina, ka katrs savā vietā savu darbu dara,
bet pietrūkst savstarpējās komunikācijas un informētības. Gan šajā
programmā, gan BEMVA funkcijās kā tādās ietilpst darbs ar
iedzīvotājiem. Jāmeklē efektīvāki un iedarbīgāki ceļi. Arī
iedzīvotāji nedrīkst būt kūtri, jo neviens priekšā nenoliks gatavu
projektu, pašiem jāizrāda vēlme dzīvot sakārtotā mājā. 

M.E.: Atpakaļ nav
nozīmes skatīties. Jāskatās uz priekšu, jo siltināt māju un uzlabot
savus apstākļus nekad nav par vēlu. Jāmet pie malas aizspriedumi,
iedzīvotājiem jāsāk runāt savā starpā, jāmeklē informācija, jo tā
ir pieejama. Galvenais aizspriedums – par energoefektivitāti jādomā
un tā jāorganizē kādam citam. Sakārtota vide ir vajadzīga pašiem!
Apzinot labos piemērus, ikviens pārliecināsies, ka tā nav zemē
nosviesta nauda. Tie ir ieguldījumi, kas atpelnās ar uzviju. ES
fondu līdzekļi nav vienīgā izeja. Tie kalpo idejas veicināšanai.
Arī pirms pieciem gadiem, kad citi veica renovāciju, nebija viegli
ar līdzekļiem, kaut kredītprocenti bija mazāki, būvniecības
izmaksas un resursu cenas zemākas. Bet, salīdzinot ar pašreizējām
cenām, tās bija smieklīgas. Ko vēl gaidīt? Kad būs vēl
sliktāk?! 

U.L.: 4. līnijas 1.
māja pirmo reizi uz atbalsta naudu pretendēja 2003. gadā. Taču, kad
2007. gadā nonāca līdz renovācijai, izmaksas bija augušas divas
reizes. Otrajā piegājienā tas cilvēkus pārliecināja nobalsot
par. 

J.V.: Par 4. līnijas
renovēto māju gribu papildināt, ka tagad lemsim par
apsaimniekošanas maksas samazināšanu. Redzam, ka avārijas izmaksu
mājā nav, arī ikdienas remontdarbu apjoms ir būtiski samazinājies.
Tad varēs just, par cik patiesībā samazinājušies izdevumi. Redzam,
ka blakus tādā pašā mājā izmaksas ir divreiz lielākas. Arī viņi
sāka interesēties par siltināšanu, bet līdz šim nebija pieejams
atbalsta finansējums. 

 

• Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku valdījumā, savas
dzīvokļu īpašnieku biedrības izveide vai mājas pārvaldīšanas
tiesību nodošana līdzšinējam apsaimniekotājam vai citai pilnvarotai
personai.  

• Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums, energoaudita veikšana,
tehniskā projekta sagatavošana.  

• Projekta pieteikuma iesniegšana BEMVA.

• Lēmums par renovācijas sākšanu.

• Renovācijas finansējuma izvēle.

• Būvniecības uzņēmuma izvēle.  

• Mājas atjaunošana.  

 

• Daudzdzīvokļu māju siltināšanas un renovācijas projektus
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā varēs iesniegt
no 14. aprīļa līdz 17. augustam.

• Programmā «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas
pasākumi» valsts sedz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās
summas. Vienam projektam maksimālais līdzfinansējuma apjoms ir 100
000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz mājas kopējās platības
kvadrātmetru. 

• Lai saņemtu valsts un ES līdzfinansējumu, jāveic mājas
energoaudits, jāsagatavo būvprojekts vai vienkāršotai renovācijai
nepieciešamā dokumentācija un BEMVA jāiesniedz projekta
pieteikums. 

• Līdzfinansējuma saņemšanai var pieteikties:

– ja projekta iesniedzējs ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu
īpašnieki, kuri izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrību vai
uzdevuši mājas pārvaldīšanu veikt citai pilnvarotai personai;

– ja māja nodota ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.
gadam;

– ja dzīvokļu īpašnieku parādsaistības nepārsniedz 15
procentu.

• Finansējumu piešķirs energoaudita, tehniskās apsekošanas un
būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības
veikšanai un būvdarbu izmaksām kopīpašumā esošajās daļās – ēku
konstrukciju siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu
siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas
sistēmas renovācijai, strukturālo daļu atjaunošanai un citiem
darbiem, kas iekļauti energoauditā. 

• Vērtēšanā nozīmīgākais kritērijs būs efektivitāte –
priekšroku dos projektiem, kas par mazākiem līdzekļiem sasniegs
labākus energoefektivitātes rādītājus.

• Programmas kopējais finansējums ir 16,6 miljoni latu. Ar šo
līdzfinansējumu līdz gada beigām plānots atbalstīt vismaz 160
daudzdzīvokļu namu siltināšanu.

• Papildu informāciju par programmu var iegūt Būvniecības,
enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, zvanot pa tālruni 67041956,
kā arī aģentūras mājas lapā:
http://esfondi.bema.gov.lv/aktivitates/akt_6.html.