Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka lata devalvācijai nav ekonomiska pamatojuma, un tā visus Latvijas iedzīvotājus padarītu nabadzīgākus.
Šādu viedokli Rimšēvičs paudis intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze».
«Apmēram divus gadus esam skaidrojuši, ka lata devalvācija neko neatrisina. Tā padara visus Latvijas iedzīvotājus nabadzīgākus un pirmām kārtām atņem uzkrājumus un sataupītos līdzekļus pensionāriem,» uzsver Rimšēvičs, norādot, ka devalvācija ļoti būtiski palielina arī valsts ārējo parādu un sarežģī to ģimeņu situāciju, kuras aizņēmušās eiro vienīgā mājokļa iegādei.
Tāpat lata devalvācija pasliktina vidusslāņa un jebkuras citas ģimenes materiālo stāvokli, jo nozīmīgi pieaug komunālo maksājumu rēķini – sadārdzinās importētās gāzes, elektrības izmaksu postenis, skaidro Rimšēvičs, piebilstot, ka lata devalvācija uz nezināmu laiku, iespējams, uz gadiem desmit, attālina eiro ieviešanu.
«Tas viss ir daudzkārt stāstīts, bet neizpratnes vai šauru interešu netrūkst. Protams – nāciet, piedāvājiet, parādiet, ka ir plusi, kas mainītos uz labu. Tā vietā dzirdam lozungus vienā vai otrā raidījumā vai publikācijā, ar ko viss arī beidzas. Izņemot to, ka dažs labs cilvēks pēc pārraides ir apjucis un nākamajā dienā nevar nodoties darbam – jāapspriež dzirdētais. Tāpēc Latvijas Bankai acīmredzot jāuzstājas medijos, lai samulsinātajiem vēl un vēlreiz atgādinātu – lata devalvācija neatrisina nevienu no smagajām valsts tautsaimniecības problēmām, arī dažu solītais atvieglojums eksportam būtu nedrošs un īss,» uzsver Rimšēvičs. «Stabils lats ir pēdējais, kas Latvijā vēl palicis un uz kura balstās saimniecība. Lai tad tie, kas vēlas šo kārtību pārskatīt, revidēt, liek galdā pamatotus argumentus. Bet, ja tādu nav – neceliet lieku trauksmi cilvēkos, esiet drusku atbildīgāki.»
«Ir jāsaprot, ka šādi argumentētāji grib apzagt cilvēkus – devalvēts lats nozīmētu, ka Latvijas pensionāri automātiski zaudētu vismaz vienu piekto daļu no atlikušās naudiņas, kas viņiem aizķeras kabatās pēc komunālo rēķinu nokārtošanas. Arī paši šie rēķini būtu iespaidīgāki. Atkal atsāktu kāpt inflācija, pieaugtu valsts parādu nasta. Šiem kungiem vērts pavaicāt – vai viņi grib, lai pensionāri zaudē pēdējo naudu, lai Latvijas parāds pieaug par devalvācijas procentiem? Vai viņi vēlas daudzu ģimeņu bankrotu, kuras būtu spiestas pazaudēt par kredītu iegādātos dzīvokļus?» vaicā Rimšēvičs.
Lata devalvācijas rezultātā daudziem uzņēmējiem, kas šobrīd iegūst laiku konkurētspējas uzlabošanai, tajā skaitā uz krītošu izmaksu rēķina, tā vietā nāktos rēķināties ar spēju aktīvu vērtības kritumu un nespēju saņemt aizdevumus – citiem vārdiem, bankrotu, norāda Rimšēvičs, uzsverot, ka viņš nebaida, bet apraksta komplikācijas, ar kādām jārēķinās, ja izraugās nepareizu ārstēšanos.
www.leta.lv
23.9 °C,
1.8 m/s,
72 % 
23.9 °C,
1.8 m/s,
72 %