«Šajā diskusijā es ieguvu pamudinājumu, iedrošinājumu, ka situācija nemaz nav tik bezcerīga. Agrāk es vēl apsvēru iespēju studēt ārzemēs, taču tagad esmu stingri nolēmusi strādāt mūsu valsts labā un pelnīt Latvijā,» tā pēc diskusijas ar izglītības ministri Tatjanu Koķi atzīst Valsts ģimnāzijas 12.m klases skolniece Ance Hincenberga, kura mērķtiecīgi mācījusies, lai, iegūstot vidējo izglītību, studētu biznesa vadību un vēlāk arī nodibinātu savu uzņēmumu. «Gribu radīt un dot, nevis patērēt,» teic jauniete.
Sintija Čepanone
Šodien, 27. martā, izglītības ministre Jelgavā ieradās, lai piedalītos Zemgales plānošanas reģiona darba sanāksmē par arodizglītības attīstību Zemgalē, kā arī tiktos ar Valsts un Spīdolas ģimnāzijas audzēkņiem, sniedzot atbildes uz viņiem aktuālajiem jautājumiem.
«Neapšaubāmi, lielākā izdevumu sadaļa pašvaldību budžetā atvēlēta izglītībai, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc tieši šajā jomā finansējumu draud būtiski samazināt. Taču tas nav pieļaujams – izglītības politika nav vainojama pie ekonomiskās krīzes mūsu valstī, taču tieši izglītības sistēmā jārod labākie risinājumi, lai dotu stimulu ekonomiskās lejupslīdes apturēšanai,» norādīja T.Koķe, atzinīgi vērtējot Jelgavas pašvaldību ieguldījumu izglītības jomas attīstībā.
Diskusijā ar skolu jaunatni izglītības ministre aicināja novērtēt un izmantot ne tikai tās priekšrocības, ko sniedz mūsu valsts augstākās izglītības iestādes, bet arī rast iespējas studēt ārzemēs. Protams, pēc tam atgriežoties Latvijā, kur savas zināšanas realizēt dzīvē. Viņa atgādināja, ka karjeras veidošana nav «pārkvalifikācijas kursi trīs mēnešu garumā, bet gan mērķtiecīgs darbs, sevis pilnveidošana visa mūža garumā.»
«Saprotams, ka pašlaik vidusskolēni ir satraukti, jo viņiem ir neziņa, kas notiks valstī, kādas profesijas būs pieprasītas pēc gadiem četriem, kad augstākās izglītības diploms būs kabatā. Diemžēl viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav – Latvijai būs vajadzīgi visu profesiju pārstāvji,» sarunās ar jauniešiem skaidroja ministre, neslēpjot, ka vēl pirms pāris gadiem kā perspektīvu nosauktu būvniecības nozari, taču tagad vairāk akcentē farmāciju un inženierzinātnes. «Gribu akcentēt, ka, par spīti saspringtajai situācijai valstī un izglītības jomā, kopējais budžetu vietu skaits Latvijas augstskolās nav samazināts. Tiesa gan – atsevišķās specialitātēs to ir vairāk, piemēram, inženierzinātnēs, datorzinātnēs, salīdzinājumā ar, piemērām, sociālajām zinātnēm,» T.Koķe arī uzsvēra, ka nākamajā studiju gadā, pateicoties ES fonu programmām, kas vērstas uz maģistrantūras un doktorantūras studijām, stipendiju 70 latu apmērā būs iespējams nodrošināt vairāk studentiem, kas mācās, lai iegūtu bakalaura grādu vai 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
Jaunieši sarunā ar ministri līdztekus citām problēmām debatēja arī par jautājumiem, kas skar centralizēto eksāmenu norises gaitu, mācību augstskolā finansējumu, apspriests tika arī jautājums, kāpēc Latvijā atšķirībā no, piemēram, Dānijas, nav bezmaksas augstākā izglītība. Pēc sarunas ministre un jaunieši bija vienisprātis – jākļūst par devēju, nevis patērētāju sabiedrību, jo valsts nākotne ir jauniešu rokās.
Foto: Ivars Veiliņš
1.8 °C,
5.7 m/s,
89 % 
1.8 °C,
5.7 m/s,
89 %