6 °C, 2.2 m/s, 96.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGodina pirms sešdesmit gadiem represētos
Godina pirms sešdesmit gadiem represētos
25/03/2009

«Mans vecvectētiņš tika izsūtīts, un viņa vārds – Vilis Kupfers – ir ierakstīts piemiņas akmenī «Ciešanu ceļš». Šī diena mūsu ģimenei ir ļoti svarīga, tāpēc esmu te, Svētbirzī,» teic Līga Kupfere, kas, pieminot komunistiskā genocīda upurus, nolika tulpes, godinot savu vecvectēvu un citus izsūtītos

Sintija Čepanone

«Mans
vecvectētiņš tika izsūtīts, un viņa vārds – Vilis Kupfers – ir
ierakstīts piemiņas akmenī «Ciešanu ceļš». Šī diena mūsu ģimenei ir
ļoti svarīga, tāpēc esmu te, Svētbirzī,» teic Līga Kupfere, kas,
pieminot komunistiskā genocīda upurus, nolika tulpes, godinot savu
vecvectēvu un citus izsūtītos
.

Šodien, 25. martā, piemiņas brīdī Svētbirzī
pulcējās vairāki desmiti cilvēku, lai izrādītu godu cilvēkiem, kas
tika represēti. Uzrunā politiski represēto apvienības «Staburadze»
valdes loceklis Pēteris Āns atmiņā atsauca notikumus pirms
sešdesmit gadiem. «Pirms sešdesmit gadiem Māras diena apmēram
13 500 ģimenēm pārvērtās murgā – ešelonos uz Osmu, Tomsku un
citiem apgabaliem tikai aizvesti 42 000 cilvēku. Daudzi
neatgriezās,» tā P.Āns.

Ar klusuma brīdi Svētbirzī klātesošie
godināja tos, kas cietuši 1949. gada 25. marta deportācijās, un
viņu tuviniekus. Jo tieši šajā dienā pirms sešdesmit gadiem tika
piedzīvots baisākais noziegums pret Latvijas tautu.

To uzsvēra arī Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš, atgādinot, ka mūsu tauta ir cietusi
daudz, tādēļ ir svarīgi, lai ikviens mūsu solis, rīcība būtu vērsta
uz to, lai nākotnē nepieļautu šādas traģēdijas. Ne tikai Latvijā,
bet visā pasaulē.

«Manai dzimtai, par laimi, šie traģiskie
notikumi 1949. gadā gāja secen, taču spilgti atceros šo dienu, kad
stundu laikā atnāca pakaļ kādai meitenei no manas klases. Tiesa gan
– tolaik es dzīvoju Siguldā,» atceras Birutas kundze, kas Svētbirzī
bija ieradusies atdot godu represētajiem, noliekot ziedus un
aizdedzot svecīti.

Jāatgādina, ka 2008. gada 23. augustā
Svētbirzī tika atklāta piemiņas vieta «Ciešanu ceļš» ar granītā
iegravētiem 688 Jelgavas apriņķa genocīda upuru vārdiem, kuri tika
represēti un neatgriezās no izsūtījuma.

Foto: Ivars Veiliņš