Latvijā

Patlaban tiek vērtētas iespējas daudz lielāka starptautiskā aizdevuma finansējuma pārdalē budžeta deficīta segšanai, šodien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovski

Patlaban
tiek vērtētas iespējas daudz lielāka starptautiskā aizdevuma
finansējuma pārdalē budžeta deficīta segšanai, šodien žurnālistiem
sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Līdzekļi varētu tikt pārdalīti no
starptautiskajā aizdevumā paredzētā finansējuma finanšu sistēmas
stabilitātes nodrošināšanai. Dombrovskis arī uzsvēra, ka Latvija
patlaban neplāno aizņemties vēl vienu miljardu eiro.

Tikšanās laikā Briselē šāds jautājums gan tika
teorētiski apspriests un tīri teorētiski arī tiekot pieļauts. Tomēr
Latvija nerisina sarunas par papildu finansējumu, bet gan redz
iespējas veikt pārdali jau piešķirtajā finansējumā.

Kā ziņots, Latvijai, iespējams, vajadzēs
papildus aizņēmumu līdz viena miljarda eiro (702,8 miljonu
latu) apmērā.

«Nevaru izslēgt iespēju, ka mums varētu būt
nepieciešams papildus finansējums līdz viena miljarda eiro apmērā
no Eiropas Komisijas (EK) vai Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstīm,» pavēstīja Dombrovskis. «Nedomāju, ka mēs varam vēl
kaut ko vairāk dabūt no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), jo tas,
ko mēs saņemam [no SVF], ir ļoti tuvu maksimumam, ko varam
dabūt.»

Dombrovskis sacīja, ka piektdienas sarunās
Briselē Latvijas delegācija ne ar EK, ne ar kādu citu ES valsti nav
apspriedusi jautājumu par papildus finansējumu.

«Mūsu pirmā prioritāte ir sarunas par budžeta
deficīta līmeni un to, kā panākt un noturēt stabilitāti mūsu
valstī, lai pieturētos pie mērķa 2011. gadā samazināt mūsu deficītu
līdz trim procentiem [no IKP] un 2012. gadā pievienotos eirozonai,»
sacīja Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijai var rasties grūtības
izpildīt starptautisko aizdevēju prasības saglabāt budžeta deficītu
5% robežās no IKP.

«Šodien EK iesniedzām mūsu piedāvājumu, bet
nākamnedēļ Rīgā paredzētas sarunas,» sacīja Dombrovskis. «Mēģināsim
panākt vienošanos par lielāku budžeta deficītu, iespējams, 7 līdz
7,5% apmērā centrālajā valdībā un 1% pašvaldībās.»

Kā ziņots, kopumā Latvijai būs pieejami
7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi
latu).

Eiropas Komisijas 2009. gada piešķirtais
finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi
latu), 2010. gadā tiks piešķirti 100 miljoni
eiro (70 miljoni latu), bet 2011. gadā –
arī 100 miljoni eiro.

Starptautiskā Valūtas fonda 2009. gada
piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84
miljardi latu), 2010. gadā tiks piešķirti
400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet
2011. gadā – arī 100 miljoni eiro.

Ziemeļvalstis – Dānija, Zviedrija,
Somija un Norvēģija – 2010. gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26
miljardus latu).

Pasaules Bankas 2009. gada piešķirtais
finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni
latu), bet 2011. gadā – arī 200 miljoni
eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības
bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais
atbalsts Latvijai 2009. gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010. gadā –
300 miljoni eiro (210 miljoni
latu).

www.leta.lv