Izglītība

Arturs Neikšāns

 

«Grozījumus vērtēju pozitīvi, jo mācības vidusskolā
lielākoties uzsāk jaunieši, kas savus nākotnes plānus saista ar
studijām augstskolā,» tā Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja
Gunta Auza. «Ja skolēnam lielas problēmas sagādā mācības
vidusskolā, vieglāk neies arī augstskolā, tāpēc ir iespējams, ka
jaunietim būtu gājis vieglāk, ja jau pēc 9. klases beigšanas tiktu
izvēlēta kāda profesionālās izglītības iestāde.»

Viņai daļēji piekrīt arī Jelgavas 4. vidusskolas direktors
Agris Celms, kurš pieļauj, ka plānotie grozījumi noteikumos varētu
mainīt skolēnu pašreizējo attieksmi – šobrīd ir iespējams skolu
beigt pat ar vairākām nesekmīgām atzīmēm. Taču A.Celms arī uzsver,
ka izglītības sistēma pēdējā laikā tiek grozīta pārāk bieži.
«Pašreizējā noteikumu redakcija, kas atļauj uz nākamo klasi pārcelt
skolēnus ar divām nesekmīgām atzīmēm, ir spēkā tikai pāris gadu.
Turklāt, paaugstinot vidusskolas slieksni, ir arī jādomā, kas
notiks ar tiem bērniem, kas to nespēs pārvarēt – vidējai izglītībai
darba tirgū tomēr ir krietni ievērojamāka nozīme nekā
pamatizglītībai,» tā A.Celms.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja G.Auza ir pārliecināta,
ka problēmas apgūt mācību vielu rodas nepareizas mācību laika
plānošanas dēļ, tāpēc izveidojas robi, kurus vēlāk ir grūti
aizlāpīt. A.Celms gan spriež, ka jaunie grozījumi noteikumos lielas
izmaiņas skolā neieviesīs un skolēni tam spēs pielāgoties.