6.6 °C, 2.8 m/s, 95 %

Pilsētā

Būtisks nosacījums ir loģistika
12/02/2009

Latvijā savas ražotnes izvieto arī ārvalstu uzņēmumi. Lielākoties tie ražo tikai eksportam un uz Latvijas tirgu pat neskatās. Tāds ir arī norvēģu meitasuzņēmums «Torgy Baltic», kas mūsu pilsētā darbojas metālapstrādes jomā.

Ilze Knusle-Jankevica
Latvijā savas ražotnes
izvieto arī ārvalstu uzņēmumi. Lielākoties tie ražo tikai eksportam
un uz Latvijas tirgu pat neskatās. Tāds ir arī norvēģu
meitasuzņēmums «Torgy Baltic», kas mūsu pilsētā darbojas
metālapstrādes jomā.
«Mēs ražojam cauruļu stiprinājumus naftas un gāzes caurulēm
pēc mātesuzņēmuma pasūtījuma. Līdz šim norvēģu uzņēmējiem Latvijas
tirgus nav bijis interesants,» skaidro SIA «Torgy Baltic»
izpilddirektore Anda Sproģe. Turklāt Latvijā šīs lietas nav
nepieciešamas, jo te neiegūst ne naftu, ne gāzi. Uzņēmums visu
saražoto eksportē, pagājušajā gadā «Torgy Baltic» eksporta apjoms
sasniedza apmēram 500 000 kilogramu gatavās produkcijas. Saražotā
produkcija galvenokārt tiek sūtīta uz mītnes zemi, kur to
sakomplektē, pārpako un tālāk nogādā pasūtītājiem. A.Sproģe zina
teikt, ka viņu ražotā produkcija tiek eksportēta gan uz Sauda
Arābiju, gan Koreju, gan Eiropas Savienības valstīm – Lielbritāniju
un Poliju.
Taču arī pieprasījums pēc metāla izstrādājumiem ir sarucis.
A.Sproģe pieļauj, ka pieprasījuma samazinājums saistīts ar to, ka
naftas bizness kļuvis piesardzīgāks – tā kā naftas cenas krītas,
daudzi nevēlas riskēt un gaida labākas naudas ieguldīšanas
iespējas. Pagaidām gan «Torgy Baltic» īpaši neizjūt pieprasījuma
samazinājumu. Arī ražošanas apjomi vēl nav sarukuši, jo pašlaik
uzņēmums izpilda agrāk noslēgtos līgumus, bet patiesās ekonomiskās
krīzes sekas varētu būt jūtamas vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks,
– iesāktie projekti būs pabeigti un, iespējams, ražošana uz
atvaļinājumu laiku tiks apturēta, tāpēc tas būs īstais brīdis, lai
izvērtētu situāciju.
Pozitīvi ir tas, ka «Torgy Baltic» valūtas svārstības
rezultātā nav cietusi zaudējumus. Drīzāk otrādi – A.Sproģe uzskata,
ka šobrīd viņi ir ieguvēji, jo rēķini tiek izrakstīti latos. «Mēs
galvenokārt strādājam ar Norvēģiju un Lielbritāniju, bet gan
norvēģu kronas, gan angļu mārciņas vērtība attiecībā pret latu ir
nokritusies. Mēs esam ieguvēji, pat norēķinoties viņu valūtā un
veicot valūtas konvertāciju,» atzīst «Torgy Baltic»
izpilddirektore.
Uzņēmumam ir izdevies veiksmīgi sakārtot vienu no
būtiskākajiem ar eksportēšanu saistītajiem jautājumiem –
transportēšanu. A.Sproģe stāsta, ka parasti transporta pakalpojumu
sniedzēji braucienu turp un atpakaļ veic septiņās, desmit dienās,
bet «Torgy Baltic» tas neapmierina, jo izejvielas ieved nedēļas
sākumā, tad tiek uzsākta ražošana, bet nedēļas nogalē jāsūta prom
gatavā produkcija. Uzņēmumam tomēr izdevies atrast sadarbības
partneri, kas spēj pielāgoties tā prasībām.
Metālapstrādes nozarei kopumā iet diezgan smagi. A.Sproģe
norāda, ka pēdējā laikā metāla cena ir nokritusies un ražotājiem ne
vienmēr ir izdevīgi eksportēt. Tas nozīmē, ka nopietni ražotāji,
kuri strādā ilgtermiņā un noliktavās uzkrāj gan izejvielas, kas
iepirktas par augstāku cenu nekā tā ir šobrīd, gan saražoto
produkciju, var nonākt situācijā, kad prece jāpārdod lētāk par tās
pašizmaksu.