Janvāra laikā visā Latvijas teritorijā ir būtiski pieaudzis bezdarba līmenis, tajā skaitā arī Jelgavā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Ja decembra beigās bezdarba līmenis Jelgavā bija 5,5%, tad tagad tas ir pieaudzis jau līdz 6,8%.
www.jelgavasvestnesis.lv
Arī Latvijā kopumā bezdarbs pieaudzis par 1,3%, sasniedzot 8,3% janvāra beigās, tādējādi mēneša laikā bezdarbnieku skaits valstī ir palielinājies par aptuveni 14 tūkstošiem cilvēku.
Tomēr, neskatoties uz to, Jelgavā bezdarba līmenis joprojām paliek viens no zemākajiem Latvijā. Vēl zemāks bezdarba līmenis kā Jelgavā reģistrēts tikai Tukuma rajonā (5,5%), Rīgā (6,2%) un Jūrmalā (6,4%). Visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgales reģionā, turklāt Rēzeknē bez darba ir aptuveni katrs piektais. Jāatzīmē, ka Dobelē bezdarba līmenis ir sasniedzis 13%.
NVA direktore Baiba Paševica stāsta, ka bezdarbs janvāra mēnesī strauji pieauga Rēzeknes pilsētā, Dobeles, Kuldīgas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonos. Pēc Paševicas teiktā, bezdarbnieku vidū pārstāvētas visas vecuma grupas, apmēram puse bezdarbnieku ir ar profesionālo vai augstāko izglītību, turklāt šobrīd vīriešu bezdarbnieku ir vairāk nekā sieviešu. NVA uzskaitē janvāra beigās bija 50,6% vīriešu un 49,4% sieviešu.
Janvāra beigās NVA datubāzē bija reģistrētas tikai 2549 aktuālas vakances. Visvairāk tiek pieprasīti visa veida pārdošanas speciālisti – gan klientu konsultanti, gan kasieri, gan mazumtirdzniecības pārdevēji, pieprasīti tiek arī, piemēram, šūšanas operatori, kuģu remontatslēdznieki, metinātāji, restorāna pakalpojumu speciālisti, mežstrādnieki, apdrošināšanas aģenti.
Brīvo darba vietu samazināšanās raksturo ekonomisko situāciju valstī kopumā – ja vakanču skaits sarūk tik strauji, tas nozīmē, ka uzņēmējdarbību skārušas nopietnas problēmas, kuras steidzami jārisina, uzsver Paševica.
«SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis prognozē, reģistrētā bezdarba līmenis optimistiskajā gadījumā būs ap 12%, savukārt pesimistiskajā tas var sasniegt 14%.
«Jāsaka, ka reģistrētā bezdarba līmenis tomēr pilnībā neataino situāciju nodarbinātības jomā, jo tas ir reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, savukārt bez darba esošo darba meklētāju īpatsvars ir lielāks, un tas varētu pārsniegt pat 16% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem,» uzskata Rudzītis.
«Swedbank» vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozēja, ka bezdarbs Latvijā pieaugs par vienu procentpunktu mēnesī, tāpēc pieaugums janvārī par 1,3 procentpunktiem ir vērtējams kā patiešām nepatīkams.
«Diemžēl sagaidāms, ka pārējos šī gada mēnešos bezdarbs Latvijā turpinās augt līdzīgā tempā, jo nav šaubu, ka šobrīd IKP dziļā lejupslīde vēl turpinās. Nākamajā ceturksnī IKP līkne varbūt sāks pakāpeniski izlīdzināties, taču būs zemā līmenī, tāpēc ekonomikā būs ļoti daudz neizmantotu resursu un bezdarbs turpinās pieaugt visā gada gaitā, kā arī 2010. gadā,» skaidro eksperts.
«Swedbank» prognozē, ka augstākais bezdarba punkts cikla laikā var sasniegt 16% pēc darbaspēka apsekojuma datiem.
20.1 °C,
3 m/s,
69.1 % 
20.1 °C,
3 m/s,
69.1 %