13.4 °C, 5 m/s, 55.1 %

Pilsētā

Jelgavā ik gadu iestāda ap 70 koku
06/02/2009
«Kad reiz tiks apgaismoti pagalmi un salaboti ceļi pagalmos
Jelgavas centrā, piemēram, Katoļu ielā, iepretim «Pilsētas
pasāžai», kur tumšajā diennakts laikā ir lielas izredzes iegūt
traumu, it īpaši ziemā. Vēl es gribētu zināt, vai kaut kas tiek
darīts, lai Jelgava kļūtu 
zaļāka? Citādi: skatos – stabs stāv, pieeju tuvāk, bet
izrādās, ka tas ir koks, kuram nocirsti visi zari. Un tas ir
Jelgavas centrā!» «Jelgavas Vēstnesim» sašutumu pauž Jānis,
piebilstot, ka agrajās rudens dienās tas uzdzenot depresiju. «Izej
no mājas, bet apkārt tikai 
pelēkas celtnes un koki bez zariem, nevienas krāsainas lapiņas
uz tiem nav!» tā Jānis.
Atbildot uz lasītāja jautājumu par nesakārtotajiem
daudzdzīvokļu namu pagalmiem, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes
tehniskais direktors Uldis Lazdiņš norāda uz pašu daudzdzīvokļu
nama iedzīvotāju atbildību un ieinteresētību sakārtot namam
piegulošo teritoriju. «Kad pašvaldība piedāvāja risinājumu pagalmus
sakārtot, sedzot pusi no izmaksām, vairums iedzīvotāju nebija ar
mieru. Taču neviens cits viņu pagalmu nesakārtos – cilvēkiem pašiem
jāpiedalās situācijas uzlabošanā, jo pagalmi ir kopīpašums,» norāda
U.Lazdiņš. Viņš arī piebilst, ka turpmākie pagalmu labiekārtošanas
darbi ir atkarīgi no tā, vai budžetā šim mērķim būs iespējams
paredzēt līdzekļus. 
Savukārt pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» pilsētas
zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja, komentējot
lasītāja iebildumus par it kā nepietiekami apzaļumoto pilsētu,
norāda: «Katru gadu, ielu rekonstrukciju laikā papildinot jau
esošos stādījumus, pilsētā tiek iestādīti 70 – 80 jauni kociņi, un
kopumā pēdējos gados Jelgavā iestādīti 457 kociņi, tostarp 72
pagājušajā gadā.» Viņa piebilst, ka viena kociņa stādīšanas
izmaksas ir 180 – 200 lati. Pēc jauna kociņa iestādīšanas norit tā
kopšana – atsaišu atjaunošana, papildmēslojuma iestrāde, laistīšana
sausajā periodā, kā arī vainaga veidošana, lai, tam izaugot,
vainagu vairs nevajadzētu apgriezt. Vienlaicīgi tiek kopti arī
vecie koki, izzāģējot sausos zarus, nozāģējot bīstamos –
satrupējušos, ar ieplīsušiem stumbriem. «Vainagus veido tikai pirms
tam apgrieztiem kokiem. Regulāri – reizi četros gados – apgriežot
koka vainagu, tas iegūst kompaktu, dekoratīvu formu, tādējādi tas
netraucē arī apgaismes laternām un gaisa vadu līnijām,» paskaidro
«Pilsētsaimniecības» mežzinis Pēteris Vēveris. Jāpiebilst gan, ka
Katoļu ielā situācija ir mazliet sarežģītāka, jo tur pieļauta
būtiska kļūda – vēl pirms «Pilsētsaimniecības» darbības laika
novainagoti veci koki. «Vienīgā iespēja ir slimos kokus nozāģēt un
iestādīt jaunus,» tā mežzinis.
«Pilsētsaimniecības» speciālisti atgādina, ka pašlaik dabā
iestājies ziemas periods, kad daba atpūšas un krāj spēkus nākamajai
sezonai. «Katru gadu budžeta iespēju robežās pilsētas teritorijā
tiek izveidotas jaunas dobes, tiek uzturēti parki, skvēri un
pilsētas apstādījumi, kā arī, realizējot jaunos projektus, tiek
stādīti jauni koki un krūmi,» tā speciālisti. 
Sagatavoja Sintija Čepanone