6.7 °C, 5.1 m/s, 92.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeimas komisijām nodoti Satversmes grozījumi
Saeimas komisijām nodoti Satversmes grozījumi
29/01/2009

Šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti Satversmes grozījumi, ko iesniedzis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēc šī Satversmes grozījumu projekta nodošanas komisijās partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja, ka šī likumprojekta noraidīšanas gadījumā opozīcija rosinās tautas nobalsošanu par minēto grozījumu pieņemšanu.

Šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti
Satversmes grozījumi, ko iesniedzis Valsts prezidents Valdis
Zatlers. Pēc šī Satversmes grozījumu projekta nodošanas komisijās
partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa
paziņoja, ka šī likumprojekta noraidīšanas gadījumā opozīcija
rosinās tautas nobalsošanu par minēto grozījumu
pieņemšanu.

JL pārstāve atzīmēja, ka 2007. gada nogale, kad tauta izgāja ielās,
lai protestētu pret toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības
cinisko politiku, bija Saeimas pirmā iespēja grozīt Satversmi, lai
dotu tautai tiesības lemt par savu priekšstāvju maiņu gadījumos,
kad politiķi paliek kurli pret sabiedrības interesēm. Šo iespēju
politiķi palaida garām. 2008. gada 2. augusta referenduma naktī
valdošās koalīcijas pārstāvji solīja cienīt sabiedrības gribu un
grozījumus pieņemt, bet pēc tam, mēnešiem ilgi imitējot darbību, ir
maldinājuši tautu.

«Šobrīd situācija ir mainījusies. Nesadzirdēta 2007. gada novembrī,
nesadzirdēta 2008. gada 2. augustā un nesadzirdēta 2009. gada 13.
janvārī, sabiedrība izmantoja jau galējas metodes, lai tiktu
uzklausīta. No politiskās elites tautu sadzirdēja tikai prezidents.
Mēs aicinām Saeimu nevilcināties un izmantot šo iespēju un pieņemt
grozījumus Satversmē, kas tautai dos reālas tiesības rosināt
Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas,» Saeimas sēdē norādīja
Āboltiņa.

Pēc deputāta Vladimira Buzajeva (PVCTL) ierosinājuma Saeima
nobalsoja par to, ka komisijām Valsts prezidenta rosinātie
grozījumi Satversmē jāizskata un savi atzinumi jāiesniedz
Juridiskajai komisijai līdz 4. februārim.

Valsts prezidents rosina grozīt Satversmes 14. pantu, nosakot, ka
tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir ne
mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju. Ja tautas nobalsošanā
par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz
divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsotāju
skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.

Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar
izmantot Saeimas pilnvaru termiņa pirmajā un pēdējā gadā, Valsts
prezidenta pilnvaru termiņa pēdējo sešu mēnešu laikā, ne agrāk kā
sešus mēnešus pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas
atsaukšanu, paredz Zatlera sagatavotie Satversmes grozījumi.

Tāpat Zatlers piedāvā grozīt arī Satversmes 48. pantu, paredzot
Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu pie pieciem
nosacījumiem.

Zatlera piedāvātā Satversmes 48. panta redakcija paredz prezidentam
tiesības atlaist Saeimu, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2.,
3., 4., 6. vai 77. pantu un tie nav apstiprināti referendumā, ja
Saeima nespēj izteikt uzticību premjeram un viņa aicinātajiem
ministriem vairāk nekā trīs reizes ar noteikumu, ka prezidents nav
atkārtoti aicinājis veidot Ministru kabinetu vienu un to pašu
personu, ja Saeima nepieņem ikgadējo valsts budžetu līdz
saimnieciskā gada 1.martam un ja ilgāk par vienu mēnesi parlamenta
sesijas laikā nenotiek Saeimas sēdes kvoruma nenodrošināšanas dēļ
vai tās vispār netiek sasauktas.

Zatlers arī vēlas, lai Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist
Saeimu, «ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas
atbalstu svarīgā jautājumā». Pirms šāda lēmuma pieņemšanas
prezidentam būtu jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un
Ministru prezidentu.

Valsts prezidents nevar atlaist Saeimu, ja līdz viņa pilnvaru
termiņa beigām atlikuši mazāk nekā trīs mēneši.

Tāpat Zatlers piedāvā grozīt Satversmes 49. un 50. pantu.
Satversmes 49. pants noteiktu: ja Saeima ir atlaista vai atsaukta,
tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz
jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var
sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām
Saeimas sēdēm dienaskārtību noteic Valsts prezidents.

Savukārt Satversmes 50. pants noteiktu, ka ne agrāk kā vienu mēnesi
un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas vai atsaukšanas
jānotiek jaunām vēlēšanām.

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa iepriekš norādīja, ka valsts
galvas tiesības atlaist parlamentu un nekavējoties sarīkot ārkārtas
vēlēšanas ir izplatīts un efektīvs mehānisms, kā atrisināt
parlamentāro krīzi. Šādas tiesības ir noteiktas gan ar, gan bez
nosacījumiem. Bez nosacījumiem tādas ir Itālijā, Austrijā un Maltā,
bet vairākās valstīs prezidents var atlaist parlamentu un
izsludināt ārkārtas vēlēšanas pēc valdības vai tās vadītāja
priekšlikuma, taču izšķiršanās par šo soli ir prezidenta ziņā. Šāda
kārtība ir Lietuvā, Somijā, Igaunijā un Vācijā.

Aptaujātie eksperti iepriekš atzina, ka Zatlera piedāvātajā
Satversmes grozījumu redakcijā iekļautais Saeimas atlaišanai
nepieciešamais kvorums ir kompromiss, taču redakcijā iekļautās
prezidenta tiesības atlaist Saeimu ir dažādi vērtējamas.
Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka
uzskata, ka, iekļaujot nosacījumus, pie kuriem prezidents var
atlaist Saeimu, savā ziņā prezidenta tiesības tiek sašaurinātas, jo
lielākā daļa no kritērijiem, visdrīzāk, dzīvē nerealizēsies un
prezidents tos nevarēs izmantot.

Vienīgais «puslīdz interpretējamais» kritērijs ir piektais, kas
nosaka, ka prezidents var atlaist parlamentu, ja tas nepieciešams,
lai «Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā».
Kažoka uzskata, ka situācija, kurā prezidents neriskē ar savu
amatu, atlaižot parlamentu, esot normāla, un Saeimai neesot
jāaizsargā sevi no prezidenta patvaļas. Tieši garā procedūra ar
tautas nobalsošanas rīkošanas nepieciešamību esot bijis iemesls,
kādēļ Latvijas prezidenti nav līdz šim izmantojuši tiesības rosināt
parlamenta atlaišanu.

Savukārt politologs Ivars Ijabs pauda neizpratni, ko tieši Zatlers
vēlas panākt, iekļaujot savā Satversmes grozījumu redakcijā
prezidenta tiesības atlaist Saeimu pie noteiktiem nosacījumiem,
bet, nesaistot tās ar risku prezidentam zaudēt amatu. Tāpat arī
piektajā nosacījumā minētais «īpaši svarīgais jautājums» esot
politizēts un dažādi interpretējams. Eksperta vērtējumā, iespējams,
prezidents šo nosacījumu gribējis attiecināt uz šā brīža
situāciju.

Ijabs norādīja, ka nav drošs, vai, iekļaujot tautas tiesības
atlaist Saeimu un prezidenta tiesības atlaist Saeimu vienā
grozījumu redakcijā, izpildīt Zatlera iepriekš dotos uzdevumus līdz
31. martam vispār būs iespējams.

Kā ziņots, Satversmes grozījumu veikšana līdz marta beigām ir viens
no Zatlera izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai, kura nepildīšanas
gadījumā prezidents draudējis ar parlamenta atlaišanu.