Latvijā

Partijas «Jaunais laiks» (JL) Saeimas frakcijas deputāts Ainars Latkovskis nosūtījis atklātu vēstuli Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvim Baltijā un Polijā Kristofam Rozenbergam, aicinot viņu turpmākajā sarunu procesā ar Latvijas valdību uzturēt prasību par «neatkarīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nostiprināšanu likumdošanā, nepieļaujot tā apvienošanu ar citām tiesībsargājošām iestādēm».

www.jelgavasvestnesis.lv

Partijas «Jaunais laiks» (JL) Saeimas frakcijas deputāts
Ainars Latkovskis nosūtījis atklātu vēstuli Starptautiskā Valūtas
fonda (SVF) pārstāvim Baltijā un Polijā Kristofam Rozenbergam,
aicinot viņu turpmākajā sarunu procesā ar Latvijas valdību uzturēt
prasību par «neatkarīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
(KNAB) nostiprināšanu likumdošanā, nepieļaujot tā apvienošanu ar
citām tiesībsargājošām iestādēm».

Pēc Latkovska domām, KNAB neatkarība varētu būt viens no
nosacījumiem turpmākai naudas saņemšanai no SVF. Latkovskis aicina
Rozenbergu uzturēt prasību arī par atklātu un godīgu konkursu uz
KNAB vadītāja amatu, kas ļautu nodrošināt turpmāku šīs iestādes
stabilu darbību. Šādu tiesību aizsardzības iestāžu darbība
nodrošinātu veiksmīgu SVF un citu aizdevēju līdzekļu izmantošanas
tiesiskuma uzraudzību. SVF prasība sekmētu sabiedrības uzticības
veidošanos gaidāmajām reformām, kas saistītas ar ievērojamu finanšu
līdzekļu apgūšanu, kā arī tiktu ievērojami samazināti tiesiskie
riski SVF finansējuma apgūšanā, uzsver politiķis.

Vēstulē SVF Latkovskis norāda, ka gan premjera Ivara Godmaņa
pārstāvētā partija LPP/LC, gan lielākā koalīcijas partija – Tautas
partija – atrodas tiesvedības procesā ar KNAB par ievērojamiem
politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem pirms
parlamenta vēlēšanām 2006.gadā, un KNAB darbības traucēšana jau
iepriekš bijis viens no šo partiju mērķiem. 2008.gada vidū tika
atcelts KNAB līdzšinējais priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kopš šī
laika birojs strādā bez vadītāja, un koalīcijas vadošo politiķu
izteikumi un rīcība liecina par skaidru nevēlēšanos atrast vadītāju
pārskatāmā laika periodā. Šādi tiek ievērojami apgrūtināta KNAB
darbība un kavēta būtisku lēmumu pieņemšana, kā arī ievērojami
iedragāta sabiedrības uzticība valdībai.

SVF un Latvijas valdības panāktās vienošanās būtiska sastāvdaļa ir
Latvijas valdības apņemšanās veikt strukturālas reformas valsts
pārvaldē, samazinot kopējos izdevumus un reformējot pārvaldes
struktūru. Šie mērķi ir atbalstāmi un sasniedzami, tomēr reformu
norisei nevajadzētu sagraut Latvijas iepriekš sasniegtos panākumus
tiesību aizsardzības iestāžu struktūras izveidē un traucēt tiesību
aizsardzības iestāžu darbu un attīstību, vēstulē SVF uzsver
Latkovskis.