Latvijā

Šodien notiks Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes sēde, kurā izskatīs jautājumu par starptautisko aizdevumu Latvijai. Vakar valdības sēdes slēgtajā daļā Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) ministrus sīki un detalizēti iepazīstināja ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem.

Šodien notiks Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes
sēde, kurā izskatīs jautājumu par starptautisko aizdevumu Latvijai.
Vakar valdības sēdes slēgtajā daļā Ministru prezidents Ivars
Godmanis (LPP/LC) ministrus sīki un detalizēti iepazīstināja ar
starptautiskā aizdevuma nosacījumiem.

Latvija kopumā varēs saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus
latu) lielu finansiālo palīdzību, norādīts Ekonomikas un finanšu
padomes prezidentūras un Eiropas Komisijas kopīgā paziņojumā par
Eiropas Savienības (ES) vidēja termiņa finansiālās palīdzības
piešķiršanu Latvijai.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un
informācijas nodaļa, ES Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa
finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem
latu).

Atbalsts tiks sniegts kopā ar SVF, kas piešķirs 1,7 miljardus eiro
(1,19 miljardus latu), ziemeļvalstīm – Zviedriju, Dāniju, Somiju un
Norvēģiju -, kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus
latu) un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28
miljardus latu).

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un
Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus
latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija
varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).

Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota
visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības
un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt
īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju
un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā,
tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem
pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro
ieviešanai.

Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes
saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī
nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.

Latvijai būs jānodrošina, lai budžeta deficīts 2009.gadā
nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2011.gadā
samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām
un algu samazināšanai, kas notiks vispirms jau publiskajā sektorā,
ļaus atjaunot Latvijas zaudēto konkurētspēju.

Tāpat, lai pārvarētu problēmas saistībā ar augsto privātā sektora
parāda līmeni un ierobežotu negatīvo ietekmi uz parādos esošajām
mājsaimniecībām, programma paredz pasākumus iekšējā un ārējā parāda
pārstrukturēšanas veicināšanai.

Ekonomikas politikas īstenošanas nosacījumi būs paredzēti Padomes
lēmumā un izklāstīti Saprašanās memorandā, kuru drīzumā noslēgs ar
Latvijas pārvaldes iestādēm. Eiropas Komisija sadarbībā ar
Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraudzīs,
lai ar finansiālo palīdzību saistītie ekonomikas politikas
nosacījumi tiktu pilnībā īstenoti, un tā var pieprasīt veikt
papildu pasākumus, ja to noteiks apstākļi.

Paziņojumā norādīts: “Mēs arī aicinām lielās finanšu institūcijas,
kas darbojas Latvijā, turpināt adekvāti finansēt savu darbību, kā
arī valsts ekonomiku. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, ka ārvalstu
bankas ir apliecinājušas savu ilgtermiņa uzticēšanos Latvijai un
atbalstu savām filiālēm Latvijā.”

Ierosinātā vidēja termiņa palīdzība Latvijai ir Eiropas Kopienas
aizdevums, kurš vēl gaida Komisijas apstiprinājumu. Paredzams, ka
lēmumu varētu pieņemt janvāra sākumā. Tad tas jāapstiprina ES
finanšu ministriem.

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) cer, ka Latvijai nebūs
nepieciešams izmantot visu 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu)
lielo finansiālo palīdzību.

Kā stāstīja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, premjers
uzsver, ka minētā naudas summa ir nepieciešama trīs turpmāko gadu
Latvijas ekonomikas stabilizēšanas programmas īstenošanai. Valdība
strādāšot tā, lai budžeta deficīts tiktu samazināts, tāpat esot
cerības, ka nebūs jāizmanto visa tā nauda, kas paredzēta banku
sistēmas stabilizēšanai.

Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) uzsver, ka minētais
piesaistītais starptautiskais finansējums ir maksimālā summa, kas,
iespējams, Latvijai būs nepieciešama turpmākajiem trim gadiem.
Slakteris uzsver, ka strikti tiks ievērota fiskālā politika,
neizslēdzot arī budžeta korekcijas.

Pēc Slaktera teiktā, Latvija starptautiskās palīdzības finansējumu
saņem pa daļām, un pa daļām tas arī būs jāatdod. Pagaidām gan nav
zināms, kad Latvija varētu saņemt pirmo finansējuma daļu.
Iespējams, tas varētu tapt zināms pēc Starptautiskā Valūtas fonda
23.decembrī paredzētās valdes sēdes, kad tiks apstiprināta visa
starptautiskā aizdevuma dokumentu pakete.

www.leta.lv