Ekonomika

Anna Afanasjeva

Apstākļos, kad sāk augt
bezdarbs un daudzās nozarēs pieņemas spēkā iespējamie atlaišanas
draudi, vai ikvienam ir īstais laiks noskaidrot savas kā darbinieka
tiesības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, kā arī reizēs, kad
izmainās darba apstākļi vai atalgojuma līmenis. 

«Zini, šodien priekšnieks man paziņoja, ka no rītdienas uz
darbu varu nenākt. Nekādus papīrus pagaidām parakstījusi neesmu. Ko
īsti darīt?» Tā kāda vakara mieru iztraucē paziņas zvans. Saku, ka
viņas priekšnieks tik vienkārši nevar darīt: šodien izdomāt, bet
rīt uz karstām pēdām atbrīvot no darba. Bet par niansēm iesaku
viņai sazināties ar Valsts darba inspekcijas (VDI) vietējo
nodaļu. 

Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpastāsta, ka paziņa VDI
gan bija piezvanījusi un pakonsultējusies, kā viņai šajā gadījumā
labāk rīkoties. Taču ieteikumus vērā nebija ņēmusi, bet piekritusi
priekšnieka mutiskajiem solījumiem. Viņš, neformējot darbinieces
atlaišanu kā štatu samazināšanu, bija apņēmies viņai tāpat samaksāt
paredzēto kompensāciju. Taču solījumu it kā citādi cienījamais
priekšnieks tā arī nepildīja. 

Vēlāk uzklausu jau cita paziņas bēdu stāstu. Ar būvdarbiem
saistīts vīrs mēnešus trīs katru dienu braukājis no Jelgavas uz
Brocēniem, bet pie algas tā arī nav ticis. Pēc dokumentiem
spriežot, viņš vienā dienā pieņemts darbā, bet  nākamajā – no
tā atbrīvots. Nu šis vīrs savu taisnību nobriedis aizstāvēt tiesā.
Ar līdzīgiem stāstiem šobrīd saskāries ne viens vien. Tālab
«Jelgavas Vēstnesis» vērsās Zemgales reģionālajā VDI, lai plašāk
iepazītos ar darbinieku tiesībām darba attiecību pārtraukšanas
gadījumā.  

Reizē ar iesniegumu var parakstīt arī atlūgumu

Reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms piekrīt, ka pašreizējos
apstākļos daudzi ir uzskrūvēti. Nesen kāda uzņēmuma vadītājs
aizslēdzis veikalu un darbiniekiem teicis, lai pāris dienu uz darbu
nenāk. «Kas būs tālāk, cilvēki nezina, jo vadītājs no viņiem
izvairās. Arī darba inspekcija nevar uzņemties Dieva lomu, jo katrā
uzņēmumā situācija ir atšķirīga. Priekšnieks nevar klusēt. Tāds ir
darba devēja liktenis: viņam ar padotajiem ir jāstrādā,»
teic.V.Dūms.

Nepamatota atbrīvošana no darba un atalgojuma neizmaksāšana –
tie ir galvenie jautājumi, ar ko iedzīvotāji visvairāk vēršas VDI.
Nereti fiksēto problēmu sakne meklējama brīdī, ka cilvēks
konkrētajā uzņēmumā sācis strādāt. «Skatot sūdzības, virknē
gadījumu cilvēki rīkojušies tik lētticīgi, ka vairs nezinu, kā
viņiem ieskaidrot, ka juridiski darba tiesiskās attiecības ir
nodibinātas brīdī, kad abas puses – darba devējs un darbinieks – ir
parakstījušas darba līgumu. Tikai pēc tam, kad viens dokumenta
eksemplārs iedots darbiniekam, viņš var ķerties pie savu pienākumu
veikšanas…» 

Ikdienā bieži vien notiek citādi. Cilvēks sāk strādāt,
negaidot darba līguma noformēšanu, jo darba devējs taču solīja, ka
tūlīt to izdarīs. Dažkārt šis process velkas nedēļām un pat
mēnešiem. Cilvēks turpina strādāt. Kad rodas problēmas – vai nu
nesamaksā algu, vai atlaiž no darba –, cilvēks sāk rosīties. Un tad
izrādās, ka viņam nav nekāda rakstiska apliecinājuma. Arī VDI
pārbaude pie šāda darba devēja visbiežāk neko nedod, cilvēka
savulaik rakstītais iesniegums par pieņemšanu darbā vairs nekur
neglabājas.

Izskatot pēdējā laika sūdzības, atklājies, ka cilvēks līgumu
paraksta, to neizlasot. Tāpat bijušas reizes, kad vienlaikus ar šo
dokumentu, neuzdodot nekādus jautājumus, parakstīta arī zem tā
pabāztā baltā papīra lapa. Tā cilvēks, stājoties darbā, pie vienas
reizes var parakstīt arī atlūgumu: «Baltajā lapā daudz kas var
parādīties – gan tas, ka cilvēks apņemas segt uzņēmumam nodarītos
zaudējumus daudzu tūkstošu latu apmērā, gan tas, ka viņš uzsaka
darbu pēc paša vēlēšanās, gan arī citas lietas. Sevišķi, ja darba
devējs nav godprātīgs. Šajā situācijā trakākais ir tas, ka darba
inspektori var pārbaudīt tikai dokumentus. Mēs neesam policija,
mums nav izziņas tiesību. Jebkurš darba devējs mums var melot,
kriminālatbildība viņam par to neiestājas. Ja dokumenti ir
«sataisīti» un cilvēks pats tos ir parakstījis, ko šajā situācijā
vainot: darba inspekciju, darba devēju, sevi?» retoriski vaicā
V.Dūms. VDI apmeklētāji šādās reizēs parasti aizbildinoties, ka
viņi ir piespiesti to darīt. «Saprotu, ka šodien darbu atrast ir
daudz grūtāk, bet visiem, arī darba devējiem, ir grūtības. Taču
piespiest cilvēku kaut ko darīt, manuprāt, var tikai, ja viņam ar
pistoli stāv blakus…» 

Aicinājumi domāt bijuši 

kā pīlei ūdens

Apstākļos, kad uzņēmums spiests sašaurināt darbību, ir vairāki
veidi, kā darba attiecības iespējams izbeigt. No cilvēciskā
viedokļa – pieņemamākais ir darbinieku atbrīvošana štatu
samazināšanas dēļ. Tad vismaz mēnesi pirms darba attiecību
pārtraukšanas darbiniekam ir jāsaņem rakstisks darba uzteikums, bet
pēc mēneša nostrādāšanas pienākas atlaišanas kompensācija jeb
pabalsts mēnešalgas apmērā. Šis veids ir izdevīgs cilvēkam, bet nav
izdevīgs darba devējam. 

Acīmredzot tādēļ pietiekami daudzos uzņēmumos finansiālu
apsvērumu dēļ ķeras pie citiem līdzekļiem, lai tiktu vaļā no
liekajiem darbiniekiem. Faktiskās štatu samazināšanas vietā darba
attiecības piedāvā pārtraukt pēc pušu vienošanās. V.Dūms akcentē,
ka šajā gadījumā ir savas nianses un cilvēkiem nav ieteicams pašiem
rakstīt attiecīgu iesniegumu: «Lai nodrošinātos pret nejaušībām,
vispirms jautājumu izrunā ar darba devēju, tad darba devēja vai
personāla speciālista un paša darbinieka klātbūtnē šis iesniegums
top un tiek parakstīts. Ja darbinieks pats uzraksta iesniegumu,
darba devējam to ir tiesības traktēt kā darbinieka uzteikumu, jo
iniciatīva nākusi no paša cilvēka.»

Atbrīvošanu no darba pēc pušu vienošanās V.Dūms raksturo kā
populāru veidu. Cilvēkiem, kas sazinās ar VDI, darba inspektori
reizēs, kad atlaišanas īstais iemesls ir štatu samazināšana,
uzsver, ka gadījumā, ja cilvēks negrib iet prom no darba, viņam
attiecīgs iesniegums nav jāraksta. «Nereti bijuši gadījumi, kad
cilvēkam nolikts priekšā atlūgums pēc pušu vienošanās. Viņš
paraksta un tad nāk uz VDI. Bet tad vairs nav nozīmes to darīt.
Neskaitāmas reizes cilvēkus esam aicinājuši domāt, vismaz izlasīt
dokumentu, ko paraksta, bet tas lielai daļai laikam ir kā pīlei
ūdens,» zūdās reģionālās VDI vadītājs.

Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē
atzīst, ka mūsu darba devēji grūtību gadījumā neizraugās cilvēkam
draudzīgāko atbrīvošanas veidu. Vairums, izmantojot visus
psiholoģiskās ietekmēšanas paņēmienus, strādājošos cenšas pierunāt
aiziet no darba pēc pušu vienošanās vai paša vēlēšanās. Tā darba
devēji var nemaksāt darbiniekam kompensāciju un ietaupīt
līdzekļus. 

V.Dūms akcentē, ka, atlaižot no darba štatu samazināšanas dēļ
vai pēc pušu vienošanās, cilvēks, stājoties NVA uzskaitē,
bezdarbnieka pabalstu var saņemt no nākamā mēneša. Savukārt, ja
cilvēks aizgājis pēc paša vēlēšanās, pabalstu var saņemt tikai pēc
trīs mēnešiem. Jebkurā gadījumā darbiniekam jāsaņem kompensācija
par neizmantoto atvaļinājumu. Taču darba devēji to nereti
«aizmirst» izmaksāt. 

Neizmaksāto atalgojumu inspekcija nepiedzen

Attiecībā uz sūdzībām par atalgojuma aizkavēšanu vai
neizmaksāšanu V.Dūms norāda, ka pārkāpumu gadījumā darba devējam
tiek uzlikts administratīvais sods, savukārt, lai atgūtu
neizmaksāto naudu, cilvēkam jāvēršas tiesā, VDI naudas piedziņu
neveic. 

Liela daļa VDI saņemto jautājumu saistīta ar darba līguma
nosacījumu maiņu. Tipiskākā kļūda – darba devējs neievēro laiku,
kas nepieciešams, lai brīdinātu darbinieku par izmaiņām darba
apstākļos. Proti, ja darba devējs izdomājis, piemēram, palielināt
vai samazināt algu, uzlikt papildus pienākumus, veikt izmaiņas
darba laikā, viņš to pārsvarā grib izdarīt nekavējoties. Savukārt
darbiniekam nepieciešams laiks, lai tam sagatavotos. Atbilstoši
likumam darba devējam mēnesi iepriekš darbinieks rakstiski
jābrīdina par plānotajiem grozījumiem darba līgumā. 

Ir uzņēmumi, kur pēc darbinieku skaita samazināšanas
palikušajiem jāpilda ne tikai savi, bet arī citu pienākumi. Dažkārt
pat par zemāku algu nekā pirms tam. Situācijā, kad darbinieks veic
papildus pienākumus, viņš strādā vairāk un intensīvāk. Līdz ar to
viņam pienāktos saņemt arī lielāku atalgojumu. Var saprast darba
devējus, kas šajā ekonomiskajā situācijā cenšas turēties virs
ūdens. Tiklab darba devējam jārēķinās, ka gadījumos, kad piemaksa
par papildu veicamo darbu netiek maksāta vai arī tā ir niecīga, var
izveidoties pretējs efekts – darbiniekiem zūd motivācija.

Aicina izmantot 

konsultāciju iespējas

Darba inspekcija gan strādājošos, gan darba devējus
neskaidrību gadījumā aicina konsultēties. Vispirms tiek pārbaudīti
iedzīvotāju iesniegumos minētie dati par normatīvo aktu pārkāpumiem
un izmeklēti nelaimes gadījumi darbā. Tad seko telefoniskās
informācijas pārbaude un preventīvie pasākumi. Visu vienlaicīgi
izdarīt nav iespējams, jo arī VDI štati ir samazināti, bet nodaļā
saņemto iesniegumu skaits audzis. 

V.Dūms akcentē, ka VDI nav ne darbinieku, ne darba devēju
aizstāvis. Inspekcija domāta, lai nodrošinātu ar darba likumdošanu
un darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošanu. Tādējādi
gan darba ņēmēji, gan devēji iestādē saņem informāciju par to,
kādus risinājumus konkrētajā situācijā paredz likums. Tālākā rīcība
ir pašu ziņā.

Līdztekus speciālistu pieņemšanām un tiešajiem telefonsakariem
VDI rīcībā ir anonīmais uzticības telefons 67312176. Tā
automātiskajā atbildētājā var atstāt informāciju par konkrētu
pārkāpumu konkrētā uzņēmumā. Savukārt tūlītējas informācijas
iegūšanai ikviens var izmantot VDI bezmaksas konsultatīvo telefonu
80008004. Uz to rotācijas kārtībā atbild kādas VDI nodaļas
speciālisti. 

Pirms divām nedēļām zvanītājus konsultēja Jelgavas
speciālisti. Ieskats liecina, ka zvanītāju vidū ir gan darba
ņēmēji, gan devēji, bet uzdotie jautājumi biežāk saistīti ar jau
aplūkotajām tipiskākajām situācijām. Ne vienmēr uz visiem iespējams
izsmeļoši atbildēt. Piemēram, uz jautājumu par stresu
ierobežojošiem normatīvajiem aktiem, jo tādu pie mums vēl nemaz
nav, lai gan problēma ir aktuāla. Bet vienu gan V.Dūms uzsver:
likums VDI aizliedz izpaust cilvēka personību, kas inspekcijā
vērsies ar iesniegumu. «VDI darbinieki patiešām cenšas, lai
sūdzības autors netiktu atšifrēts.» 

 

• LM mājas lapā www.lm.gov.lv sadaļā «Darba ņēmējiem»
apkopotas Darba likumā noteiktās prasības, kā arī atbildes uz
jautājumiem par darba attiecību izbeigšanu. 

• Darba likums nosaka: ja uzņēmums izlēmis darbinieku atlaist
štatu samazināšanas vai uzņēmuma likvidācijas dēļ, atlaistajam no
darba devēja pienākas atlaišanas pabalsts viena līdz četru mēnešu
vidējās izpeļņas apmērā. 

• Ja darbu zaudējušais uzskata, ka atlaists nepamatoti, viņš
mēneša laikā no darba uzteikuma saņemšanas var iesniegt prasību
tiesā. 

• Atlaišana ir sāpīgs process kā darbiniekam, tā uzņēmumam,
bet nesaskaņas vispirms jāmēģina risināt savstarpējās sarunās. Ja
tas nav iespējams, darbinieki var vērsties VDI vai arī izmantot VDI
anonīmo tālruni 67312176 vai bezmaksas tālruni 80008004.

• VDI mājas lapā www.vdi.lv savukārt izskaidrots, kad darba
devējam jāziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par plānoto
darbinieku atlaišanu darba uzteikšanas gadījumā, kā arī sniegta
cita informācija.

• Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.
pantu darba devējam par darba tiesiskās attiecības regulējošo
normatīvo aktu prasību neievērošanu var uzlikt sodu līdz 700
latiem. 

 

• No mēneša vidus neesam pilnībā noslogoti, ir dienas, kad
neejam uz darbu. Kā mums maksās?

• Vīrs strādā pie projekta. Darba līgumam ir pielikums
latviešu un angļu valodā, latviešu eksemplārā nav piebildes, ka tas
ir spēkā uz nenoteiktu laiku. Darba devējs piedāvā rakstīt
atlūgumu. Kā rīkoties?

• Darba devējs nemaksā algu, ko darīt? 

• Kādi likumdošanas akti darbojas stresa mazināšanai birojā,
internetā neko neatradu.

• Darba līgumā fiksēts maiņu darba laiks un cietā alga.
Atkarībā no mēneša garuma nostrādāto maiņu skaits atšķiras, bet
alga nemainās. Darba līgumā tas nav atrunāts.

• Darba devējs darbiniekam grib uzlikt papildus pienākumus bez
darba samaksas izmainīšanas. Kā to pareizi noformēt?

• Darbā šodien, 27. novembrī, piedāvāja parakstīt vienošanos
par izmaiņām darba līgumā, kas skar darba algu. Tās grib ieviest no
1. novembra. Vai tas ir pareizi? 

• Vai darba uzteikuma termiņš paliek iepriekšējais, ja
darbinieks rakstiski nav lūdzis to pagarināt līdz slimības lapas
beigām? 

• Darbiniece bija komandējumā Baltkrievijā. Izstādē viņa
strādāja arī brīvdienās. Kā pareizi piešķirt brīvās dienas?

• Vai iespējams, nenosaucot savu vārdu un uzvārdu, rakstīt
sūdzību par darba devēju?

• Meitai ir slimības lapa, tagad ārstējas stacionārā. Pirmajā
slimības dienā tas telefoniski tika darīts zināms darba vietai.
Šodien saņēmu ierakstītu vēstuli par to, ka meitai ir neattaisnoti
darba kavējumi, par ko trīs dienas pēc kārtas sastādīti
akti.