Pilsētā

Anna Afanasjeva

Inkubatora mājas lapā jūsu uzņēmums raksturots tehnoloģiskā
valodā, kas parastam cilvēkam neko neizsaka. Pastāstiet, ko īsti
nozīmē spektrālā analīze?

Jebkura fotokamera attēlu uzņem trīs viļņos – sarkanā, zaļā un
zilā. Ir iespējams uzņemt attēlus, kur katrā ir tikai atsevišķa
krāsa. Ierīce, pie kuras strādāju, attēlu fotografē simtiem krāsu
toņos. Katrā attēla pikselī ir informācija par krāsu, spektra
krāsām. Tā kā katram ķīmiskajam elementam ir sava īpašā krāsa,
fotogrāfijā var noteikt konkrētā izstrādājuma vai priekšmeta
ķīmisko elementu koncentrāciju. Pašlaik izstrādātā sistēma vēl nav
pilnīga. Mans izaicinājums ir noteikt katra ķīmiskā elementa
spektra krāsu. 

Ierīce domāta elementu noteikšanai plašam izstrādājumu klāstam
– gan pārtikas, gan daudzu citu nozaru produktiem. Piemēram,
pārstrādājot papīru, ar ierīci var konstatēt, vai tam nav
plastmasas piejaukuma, vai šī plastmasa nav kaitīga. Tāpat var
konstatēt akmentiņu klātbūtni graudu izstrādājumos, brokastu
pārslās, noteikt izstrādājuma salduma pakāpi. Iespējams šķirot
plastikāta produktus. Kad no koka daļām līmē kādu priekšmetu,
svarīgi, lai visa detaļu virsma būtu vienmērīgi noklāta ar līmi. Ar
šo ierīci par to var pārliecināties. Savukārt tie, kas lieto
medikamentus, var noskaidrot, cik vienmērīgi tabletē izvietots
elements, kurš iedarbojas uz kaiti. Tas ir svarīgi gadījumos, kad
jālieto puse tabletes. Tehnoloģija ir smalka, jo iedarbīgais
elements veido kādu procentu no tabletes kopējā
sastāva. 

Iecere radīt ierīci radās, Zviedrijā un Dānijā izstrādājot par
šo tēmu doktora disertāciju. Tāpat man ir bagāta pieredze ar
informācijas tehnoloģiju programmām, kas veic aprēķinus, strādājot
ar līdzīga tipa mērinstrumentiem. Izstrādājot doktora darbu,
sapratu, ka tā ir pielietojama plašāk, arī ražošanā. Mans uzdevums
ir izveidot prototipu pašai tehnoloģiskajai ierīcei un
datorprogrammai, arī veikt analīzi un kontrolēt procesus, lai pēc
tam tās pavairotu un izmantotu praksē. Pati spektrālā tehnoloģija
aizsākās, kad no satelītiem sāka fotografēt zemi, mežus. Bet mani
centieni vērsti uz to, lai to vairāk pielietotu ražošanā un ar to
saistītajā izpētē. 

Vai esat noteicis sev laika grafiku, kādā jāiekļaujas?

Ierīces prototips būs gatavs martā. Sadarbībā ar Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūru esmu iesaistījies ierīces
dizaina izstrādes projektā. Pašlaik lielākā problēma ir atrast
uzņēmumu, kas ierīci varētu ražot, jo tās sastāvā ir sīkas detaļas,
kuru izveidē nepieciešama liela precizitāte. Cenšos izmantot
Latvijas resursus un darbaspēku, bet vēl nav uzņēmuma, kas to
varētu veikt. Vienā ražotnē darbs paveikts pārāk nekvalitatīvi,
klientam tādu kauns būtu rādīt. Rēzeknes uzņēmumā detaļa izgatavota
daudz labāk, bet tā ir pārāk smaga. Secinājām, ka izstrādājumu var
izgatavot no alumīnija, taču atkal problēma – nav uzņēmuma, kas to
gatavs izlaist simtos un tūkstošos eksemplāru. Ja neizdosies šeit,
vajadzēs izgatavot Vācijā, Zviedrijā vai ASV. Līdzīgi ir ar IT
programmas izstrādi, zinātniskajā programmēšanā atšķirībā no
datorprogrammēšanas nav speciālistu. 

Pērn augustā izveidotais uzņēmums Jelgavas inkubatorā nonāca
šā gada aprīlī. Kā jums šeit veicas?

Patīkami, ka par to interesējas. Uzņēmumu izveidoju ar sievas
palīdzību. Samērā grūti gāja ar biznesa uzsākšanu. Ja tolaik būtu
zinājis par inkubatoru, noteikti būtu vieglāk. Sākumā strādāju
mājās, ceļoju pa citām valstīm, lai konsultētos. Tomēr nebija
uzņēmuma sajūtas. Inkubatorā ir citādāk, ir birojs un darba vieta,
uz kuru jādodas. Tāpat šeit saņemu palīdzību administratīvajos
jautājumos, izmantoju grāmatvedības pakalpojumus. Pirms tam tos
pirku Rīgā, un tas nebija ērti. Juridiskos pakalpojumus īsti neesmu
izmantojis. Lielākais ieguvums ir iespēja uzzināt par projektiem,
par ko citādi nebūtu ieguvis informāciju. 

Un kas jūs inkubatorā neapmierina?

Šeit ir problēma ar ēdināšanu, te nevar paēst pusdienas. Esmu
arī ievērojis, ka šeit strādājošie savā starpā nekomunicē, ierodas
darbā un aizver aiz sevis durvis. Varbūt tāpēc, ka nerunāju
latviski. Varbūt tā ir mentalitāte. Ja inkubatorā būtu pusdienu
telpa, iespējams, cilvēki vairāk kontaktētos. 

Varbūt vēl kādi trūkumi vai, gluži pretēji, ieguvumi?

Viena no pievilcīgākajām lietām, salīdzinot ar citām ES
valstīm, ir nodokļu sistēma biznesa veidošanai. Tā kā uzņēmums ir
starptautisks un arī šī tehnoloģija būs izmantojama visā pasaulē,
kā izdevīgu vērtēju lidostas tuvumu. Tomēr valdības atbalstu
produkcijas eksportam nejūtu, tas mani nodarbina, jo arī mans
produkts būs domāts eksportam. Jūtu arī, ka augstajām tehnoloģijām
šeit atbalstu ir grūti saņemt. 

Kā cilvēkam, kurš nerunā latviski, man problēmas sagādā
valodas barjera. Apzinos, ka esmu Latvijā, tomēr angļu valoda ir
starptautiska un jābūt iespējai tajā komunicēt. Es to neattiecinu
uz visiem cilvēkiem, bet uz valsts iestādēs un struktūrās
strādājošajiem. Piemēram, Rīgas lidostas muitas dienestā sapratu,
ka darbinieki angļu valodu zina, bet nerunā. Četras dienas nācās
tērēt, kamēr saņēmu no Kanādas atvesto paku. Ja nebūtu sievas,
nezinu, kā tiktu galā. Ja Latvija grib iesaistīties
starptautiskajos tirgos un attīstīties, tas ir jāmaina. 

Vai pats latviešu valodu mācāties?

Sākumā centos valodu mācīties ar sievas palīdzību, bet tas,
sevišķi izruna, izrādījās ļoti grūti un pārāk neizdevās. Tagad
Jelgavā nedēļas nogalēs ņemu privātstundas un pamazām mācos.

Kāda bija jūsu karjera pirms Latvijas?

Septiņdesmitajos gados pabeidzu Vašingtona universitāti
Sietlā, ASV. Esmu apguvis ķīmiju, matemātiku, datorzinātnes.
Strādāju dažādos uzņēmumos un valdības atbalstītās laboratorijās,
piecus gadus nostrādāju kompānijā «Microsoft». Visu laiku bijušas
savas idejas un vēlme izveidot savu uzņēmumu, lai varētu pie tām
strādāt. Sietlā bija savs uzņēmums, konsultēju par datorprogrammām.
Strādājot laboratorijās, nodarbojos ar dažādu mērinstrumentu
prototipu izstrādi. Ar kolēģi astoņdesmitajos gados izstrādāju
prototipu, kas raksturojams kā solis pašreizējā
virzienā. 

Jau esot bērns, labprāt darbojos, izjaucot un liekot kopā
dažādas lietas. Mans tēvs kā ķīmiķis darbojās izpētes jomā.

Kāpēc no varenākās valsts, ASV, pārcēlāties uz Eiropu?

Viens no iemesliem ir Džordžs Bušs, bet, nopietni runājot, man
vienmēr paticis ceļot, jau sen vēlējos dzīvot citā valstī. Dēls,
kuram tagad ir 26 gadi, pirms astoņiem gadiem sāka patstāvīgu
dzīvi. Nolēmu papildu izglītoties un atradu universitāti Dānijā,
kur pusotru gadu mācījos, tad 2,5 gadus pavadīju Zviedrijā. Visu
laiku paralēli darbojos laboratorijā. Pārceļoties uz Latviju,
turpinu loģisko aizsākumu.

 

Cik viegli adaptējaties jaunos apstākļos?

Adaptēšanās, pārceļoties no stresainās Rīgas uz mierīgo
Jelgavu, bija viegla. Lielākais šoks pašam bija atstāt Ameriku, kur
bija liela māja, vairākas mašīnas un daudz padoto. Ar katru
pārcelšanās reizi Eiropā dzīvesvieta kļuva šaurāka. Dānijā bija
mazāka māja, Zviedrijā vēl mazāka. Visur centos iet kājām vai
braukt ar riteni. Tās bija lielākās izmaiņas. Zviedrijā, kad
redzēju, ka pat mīnus 25 grādu salā cilvēki brauc ar velosipēdu,
sākumā domāju, ka viņi ir traki. Bet ātri piemērojos un sapratu, ka
velosipēds ir labs atpūtas veids. 

Kas bija tās lietas, par ko, nonākot Latvijā, šausminājāties
vai, gluži otrādi, kas jūs patīkami pārsteidza?

Īpašu lietu, kas pārsteidza negatīvā nozīmē, īsti nebija, bet
abējādi tie ir cilvēki. 

Nolaistās ēkas pārsteidza. Sākumā meklējām māju Latgales pusē,
daudz braukājām. Redzējām daudz māju sliktā stāvoklī, kas būtu
jānojauc un uz vecajiem pamatiem jāceļ jauna ēka. Tomēr tajās dzīvo
cilvēki. Lai gan kopumā satiktie cilvēki ir laimīgi. Problēmas šeit
rada alkohola lietošana. Arī pats mēdzu atpūsties kopā ar draugiem,
tomēr pārsteidz, cik daudz piedzērušu cilvēku staigā pa ielām. Tā,
šķiet, ir liela problēma, un būtu priecīgs, ja man būtu atbilde, kā
to atrisināt. 

Man ir liela pieredze un zināšanas dažādās jomās, un es
labprāt atrastu veidu, kā varētu būt šeit noderīgs. Esmu uzrunājis
vairāku augstskolu vadību, bet tā nav izrādījusi
interesi. 

Latvijas dziesmu un deju svētki šovasar bija tas, kas patiešām
saviļņoja. Sākumā kādu stundas ceturksni domājām paskatīties svētku
gājienu, bet noskatījāmies visu. Bija ļoti saviļņojoši redzēt
saikni starp svētku gājiena dalībniekiem un
skatītājiem. 

Ko darāt, kad viss apnicis, kā sevi uzturat formā?

Mums ģimenē abiem patīk būt pie dabas, braucam ar
velosipēdiem, staigājam pa mežu. Patīk mūzika – klasiskā, džezs,
roks. No latviešu diskiem klausos tautas dziesmas. Māksla iedvesmo.
Pats savulaik esmu nodarbojies ar keramikas veidošanu. Prieku
sagādā mūsu zelta retrīvers, viņš gan ir jauktenis, bet ļoti jauks
un gudrs suns, jūt cilvēka izjūtas un tām
piemērojas.