Pilsētā

Anna Afanasjeva

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika liecina, ka
oktobrī mūsu pilsētā bezdarba līmenis audzis tāpat kā valstī – par
0,3 procentiem. Taču tā līmenis ir zemāks nekā vidēji Latvijā.
Jelgavā oktobra beigās bez darba bija 1375 cilvēki jeb 4,1 procents
no ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā
valstī bezdarba līmenis ir 5,6 procenti. 

NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils akcentē, ka
Jelgavā ir mazākais bezdarba līmenis lielo pilsētu vidū. Rīgā tas
ir 4,2, Jūrmalā – 4,3, Ventspilī – 4,5, bet Daugavpilī, Liepājā un
Rēzeknē ir robežās no 4,8 līdz 9,6 procentiem. Tomēr septembrī pēc
sešu mēnešu pārtraukuma Jelgavā bezdarbs sācis augt. Septembrī tas
palielinājās par 78 ekonomiski aktīvā vecuma cilvēkiem jeb 0,2
procentiem, bet oktobrī – par 81 cilvēku. 

Pēc M.Narvila domām, jelgavnieki ir ieguvēji tajā ziņā, ka NVA
viņiem tiek piedāvātas vakances ne vien pašu pilsētā, bet arī Rīgā.
Savukārt galvaspilsētā bez darba palikušie cilvēki nelabprāt
izskata vakances citviet. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Jelgavā
bezdarbs pieaug gausāk nekā Rīgā un pilsētās, kur mazāk iespēju
doties uz darbu citās apdzīvotās vietās.

Anna Afanasjeva

Pēc pusgada pārtraukuma otro mēnesi bezdarbs Jelgavā sācis
palielināties, tomēr tas ir par 1,5 procentiem zemāks nekā vidēji
valstī un mazāks nekā citās lielajās pilsētās.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika liecina, ka
oktobrī mūsu pilsētā bezdarba līmenis audzis tāpat kā valstī par
0,3 procentiem. Taču tā līmenis ir zemāks nekā vidēji Latvijā.
Jelgavā oktobra beigās bez darba bija 1375 cilvēki jeb 4,1 procents
no ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā
valstī bezdarba līmenis ir 5,6 procenti. 

NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils akcentē, ka
Jelgavā ir mazākais bezdarba līmenis lielo pilsētu vidū. Rīgā tas
ir 4,2, Jūrmalā – 4,3, Ventspilī – 4,5, bet Daugavpilī, Liepājā un
Rēzeknē ir robežās no 4,8 līdz 9,6 procentiem. Tomēr septembrī pēc
sešu mēnešu pārtraukuma Jelgavā bezdarbs tomēr sācis augt.
Septembrī tas palielinājās par 78 ekonomiski aktīvā vecuma
cilvēkiem jeb 0,2 procentiem, bet oktobrī – par 81
cilvēku. 

Pēc M.Narvila domām jelgavnieki ir ieguvēji tanī ziņā, ka NVA
viņiem tiek pievāvātas vakances ne vien pašu pilsētā, bet arī Rīgā.
Savukārt galvaspilsētā bez darba palikušie cilvēki nelabprāt
izskata vakances citviet. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Jelgavā
bezdarbs pieaug gausāk kā Rīgā un pilsētās, kur mazāk iespēju
doties uz darbu citās apdzīvotās vietās.

(No 1.lpp.)

Tendences liecina, ka tuvākajos mēnešos visā valstī
palielinājies bez darba palikušo cilvēku īpatsvars. M.Narvils
prognozē, ka nākamā gada sākumā pilsētā bezdarba līmenis varētu
pārsniegt piecu procentu robežu. NVA Jelgavas filiāles vadītājs
atklāj, ka bezdarbnieku uzskaitē reģistrējas cilvēki no
visdažādākajām jomām – tirdzniecības uzņēmumiem, finanšu iestādēm,
būvniecības firmām un būvmateriālu tirgotājiem, kokapstrādes un
metālapstrādes uzņēmumiem. Ir uzņēmumi, kam darba apjoms samazinās
sezonas dēļ, piemēram, kūdras ieguvē, ceļu būvē. Apmēram ceturtā
daļa cilvēku, kas reģistrējušies uzskaitē, pirms tam strādājuši
Rīgas un rajona uzņēmumos. 

M.Narvils ievērojis, ka pēdējā laikā bez darba paliek arī
valsts struktūru, piemēram, «Latvijas valsts mežu», «Latvijas
pasta», Valsts robežsardzes darbinieki. Tendences arī liecina, ka
NVA vairāk nāksies sadarboties ar maksātnespējas procesa
administratoriem. Pašlaik bezdarbniekos turpina reģistrēties
cilvēki no maksātnespējīgā maizes ražošanas uzņēmuma «JLM grupa»,
administrators iecelts arī SIA «Avantis būve». 

Saņemot jaunus pasūtījumus vai tiekot pie jauniem objektiem,
atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas pirms tam strādājošo skaitu
samazinājuši, atkal meklē darbiniekus. Tomēr NVA piedāvāto vakanču
klāsts kopumā ir samazinājies, turklāt tās tiek aizpildītas ātrāk,
jo cilvēki ļoti aktīvi iesaistās jauna darba meklējumos. Vakanču
klāsts Jelgavā vērtējams kā samērā plašs. Darbu piedāvā
apdrošināšanas konsultantiem, veterinārārstam, dažādu
metālapstrādes un būvniecības amatu pratējiem, arī frizieriem,
šoferiem, kalējam, sanitārtehniķim, šuvējām, intervētājiem,
iecirkņu inspektoriem. Darbs tiek piedāvāts arī mediķiem –
nepieciešams radiologa asistents, internists, neonatologs,
fizioterapeiti, vecākā medicīnas māsa, medicīnas māsas, masieris.
Tāpat darbā tiek aicināts sporta organizators, administrators ar
angļu valodas zināšanām, kvalitātes inženieris, galvenais
grāmatvedis, izglītības psihologs, pirmsskolas izglītības
skolotāji, matemātikas skolotājs. Daudzi darba devēji izteikuši
vēlēšanos, lai viņu piedāvātās vakances nebūtu publiski pieejamas,
bet gan lai pie viņiem tiek sūtīti atbilstoši prasībām izvēlēti
cilvēki.