Ažiotāžas dēļ daļa cilvēku «Parex» bankas Jelgavas filiālē turpina izņemt naudu, tomēr banka uzsver, ka šodien jau noformēti arī vairāki noguldījumi, tāpat atvērti vairāki «Maxi» konti. Tas liecina, ka ir arī iedzīvotāji, kas neļaujas vispārējai panikai un baumām, tā vietā novērtējot stabilitāti, ko garantē valsts. Tā situāciju pēc sestdien valdības ieņemtā lēmuma par «Parex» bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu un nodošanu turēšanai Hipotēku un zemes bankā raksturo «Parex» bankas Jelgavas filiāles vadītājs Jurijs Strods. Viņš uzsver, ka abu banku ikdienas darbība ir nošķirta un «Parex» banka turpina darboties kā atsevišķs patstāvīgs uzņēmums.
Anna Afanasjeva
«Parex» bankas Jelgavas filiāles vadītājs Jurijs Strods atzīst, ka bankā dzīve turpinās ierastajā ritmā, protams, bankas darbiniekiem jārēķinās, ka vairāk jāatbild uz klientu jautājumiem. Pēdējās dienās pēc saceltās ažiotāžas ir cilvēki, kas vēl izņem noguldījumus, lai gan pašreizējos apstākļos nevar būt nekā drošāka par valsts garantijām. Vairāk naudas izņemšana bijusi vērojama svētdien norēķinu centrā «Valdeka», kas strādā arī brīvdienās. «Tas, ka naudu izņem vairāk kā iegulda, ir loģiski. Līdzīgi pirms četriem gadiem cilvēki veikalos pirka sāli, lai gan tas nenozīmēja, ka sāls valstī bija beidzies,» salīdzina J.Strods. Valdības pieņemto lēmumu viņš vērtē kā pašreizējiem apstākļiem vislabāko, sakot, ka nav nekā drošāka par nonākšanu zem valsts «lietussarga».
To, ka nekādu briesmu nav, apliecina tas, ka šodien pirmajās darba stundās bankas Jelgavas filiālē jau noformēti vairāki noguldījumi un daži klienti atvēruši «Maxi» kontus. Kā zināms, sestdien valdība pārņēma «Parex» bankas akciju kontrolpaketi 51 procenta apmērā. Ar šādu lūgumu pie valdības vērsās bankas akcionāri. Pēc finanšu ministrijas informācijas bankas īpašniekiem Viktoram Krasovickim un Valērijam Karginam kopā samaksās divus latus. Valdība apņēmusies garantēt bankas sindicētos kredītus. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 34 procenti no bankas kapitāla, tiks ieķīlātas par labu Latvijas Hipotēku un zemes bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15 procenti «Parex» bankas akciju kapitāla tiks atstātas mazākuma akcionāru īpašumā. Līdzšinējais bankas valdes priekšsēdētājs V.Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu.
Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, lai glābtu Latvijas finanšu sistēmu. Ja lēmums nebūtu pieņemts, banka būtu bankrotējusi. Savukārt valdības lēmums nozīmē, ka cilvēku noguldījumi ir drošībā. Iedzīvotājiem, kuri gribēs izņemt savus noguldījumus, tie tiks izmaksāti.
Pagaidām nav zināms, vai pēc kontrolpaketes nonākšanas Hipotēku bankas rīcībā tiks veiktas kādas izmaiņas darbinieku sastāvā. Tas būs zināms, kad darbu bankā sāks valsts izvirzītā amatpersona. Pēc Hipotēku bankas informācija «Parex» banka tikšot atbalstīta tik lielā mērā, cik būs nepieciešams, pagaidām atbalsts plānots 200 miljonu latu apmērā.
Līdz šim lielākajiem «Parex» akcionāriem V.Krasovickim un V.Karginam katram piederēja 42,42 procenti akciju. «Parex» bankas peļņa šā gada deviņos mēnešos ir 12,4 miljoni latu. Šī gada trešā ceturkšņa finanšu dati liecina, ka bankas aktīvi bija 3,14 miljardi latu, izsniegto kredītu apjoms –1,90 miljardi latu, piesaistīto noguldījumu apjoms – 1,94 miljardi latu. No 2008.gada sākuma piesaistīto noguldījumu apjoms bankā pieaudzis par sešiem procentiem, bet no privātpersonām piesaistīto noguldījumu apjoms – pat par 33 procentiem. Bankas kapitāls un rezerves veido 208 miljonus latu. «Parex» bankā un tās filiālēs Latvijā strādā vairāk nekā 2600 cilvēki. Bankai ir pārstāvniecības, filiāles un meitasuzņēmumi 14 pasaules valstīs.