Pilsētā

 

Roka jātur «uz pulsa»

Pašvaldība ir izstrādājusi civilās aizsardzības plānu, kas
pašlaik ir saskaņošanas un precizēšanas stadijā. Tajā analizēta
reālā risku situācija, taču diemžēl valsts akciju sabiedrība
«Latvijas dzelzceļš» nesniedz pietiekamu informāciju, kas ļautu
saskatīt pilnu ainu par to, kas īsti notiek stacijā – kādas kravas
tai iet cauri, cik ilgi tās te uzturas, kādos diennakts laikos
pastāv augstākais risks. 

Jelgavas civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens
neslēpj, ka nevēlas iedzīvotājos radīt bažas. Taču patiesībā,
raksturojot Jelgavas dzelzceļa staciju, tās kravu apgrozījumu un
faktu, ka tajā līdzās bīstamām kravām intensīvi tiek apkalpoti
pasažieru vilcieni, kā arī rēķinoties ar to, ka stacijai visapkārt
ir dzīvojamās mājas, jāatzīst, ka mēs ne mirkli nedrīkstam atslābt.
  

«Latvijas Dzelzceļš līdz šim nav bijusi pati atsaucīgākā
iestāde, un saņemt no tās pilnīgus datus nav viegli. Viņi balstās
uz biznesa interesēm un darījuma partneru vienošanos par
konfidencialitāti, bet datu sniegšana par bīstamo kravu apmēriem un
to saturu nav tās informācijas sarakstā, ko uzņēmums vēlas atklāt.
Diemžēl nepietiekamā informētība rada arī papildus risku,»
raksturojot darbu pie civilās aizsardzības plāna izstrādes saistībā
ar Jelgavas dzelzceļa staciju un maģistrālajiem sliežu ceļiem, kas
šķērso pilsētu, stāsta civilās aizsardzības speciālists
F.Jasens. 

Informācija ir skopa

«Šogad, gatavojot civilās aizsardzības plānu, valsts akciju
sabiedrībai «Latvijas dzelzceļš» nosūtījām pieprasījumu sniegt
informāciju par kravu apjomu, to sastāvu, transportēšanas
galvenajiem virzieniem, kravu intensitāti un virkni citu jautājumu.
Tie visi bija būtiski, lai mēs spētu orientēties situācijā un
apjaust, kādu risku patiesībā pilsētai un iedzīvotājiem rada
dzelzceļš. Taču pretim saņēmām vien formālu atbildi. Proti, pāris
teikumos tika atklāts, ka vidēji cauri Jelgavas stacijai «iziet»
1,2 miljoni tonnu kravu, tajā skaitā 1,1 miljons tonnu naftas
produktu – benzīns, mazuts, dīzeļdegviela un tamlīdzīgi –, kā arī
100 tūkstoši tonnu ķīmisko kravu, piemēram, amonjaks,
nitrilakrilskābe. Turpinot ziņojumu, dzelzceļš informēja, ka naftas
kravas cauri Jelgavai tiek transportētas maršrutos
Baltkrievija–Jelgava–Ventspils, Krievija–Jelgava–Ventspils un
Lietuva–Jelgava–Šķirotava, bet ķīmiskās kravas no Krievijas un
Igaunijas cauri Jelgavai tiek vestas uz Ventspili. Taču tā nebūt
nav pilnīga aina,» teic F.Jasens. Viņš atzīst, ka šī pēc
pieprasījuma sniegtā informācija reālai riska analīzes veikšanai,
kā arī kārtīga civilās aizsardzības plāna izstrādei daudz nepalīdz.
«Jebkurš jelgavnieks, kurš kaut retumis redzējis stacijas
teritoriju no gaisa tilta, var pārliecināties, ka uz sliežu ceļiem
stāv virkne kravas vilcienu. Tāpat kā ikviens daudzmaz izglītots
cilvēks zina, ka cauri pilsētai tiek transportēts ne vien veselībai
nekaitīgais metāls un kokmateriāli, bet arī bīstamās ķīmiskās
kravas. Man svarīgi ir uzzināt, kādas īsti ir šīs kravas, uzzināt
šo kravu intensitāti, noskaidrot, kādos diennakts laikos ir
intensīvākā kravas vilcienu kustība, kad un cik ilgu laiku kravas
vilcieni, pilni ar bīstamajām vielām, stāv Jelgava dzelzceļa
stacijā, cik bieži tiek konstatēti kādi bojājumi vai kļūmes, kur
vilcienu sastāvi tiek pārbaudīti, un līdzīgi precīzi dati,» tā
civilās aizsardzības speciālists. F.Jasens atklāj, ka saskaņā ar
neoficiāliem, bet pietiekami drošiem datiem cauri Jelgavai tiek
transportētas 24 dažādas bīstamības ķīmiskās vielas, no kurām
neapšaubāmi bīstamākais ir jau minētais amonjaks. 

 

Atliek cerēt, ka dzelzceļš 

riskus apzinās

Civilās aizsardzības speciālists piebilst, ka Latvijas
Dzelzceļš savās skopajās atbildēs ir arī uzsvēris, ka uzņēmumā
avārijas seku likvidēšanai strādā speciāli apmācīti darbinieki, ir
palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni, kā arī viss ķīmiskas avārijas
likvidēšanai nepieciešamais aprīkojums. Dzelzceļš piebilst, ka
nopietnas avārijas gadījumā ir paredzēta arī sadarbība ar Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādi, kā arī citiem
dienestiem, un teorētiski katrai iestādei ir zināms, kā rīkoties
avārijas gadījumā. «Man gribas ticēt, ka dzelzceļš patiesi apzinās
visus riskus un ir gatavs gādāt ne vien par savu vērtīgo kravu, bet
arī par ar viņu biznesu absolūti nesaistīto jelgavnieku drošību.
Man gribas ticēt, ka katastrofas iespējamība ir maksimāli
samazināta un mums nenāksies avāriju piedzīvot. Taču jebkurā
gadījumā neziņa, kādā spiesta strādāt pašvaldība šajā jomā, rada
papildus riskus,» tā F.Jasens, vēlreiz uzsverot, ka nevēlas arī
krāsas sabiezināt. Kā nekā fakts ir arī tas, ka dzelzceļš pilsētai
nes labumu.  

P.S.

«Jelgavas Vēstnesis», gatavojot materiālu, valsts akciju
sabiedrībai «Latvijas dzelzceļš» nosūtīja 15 jautājumus par
Jelgavas dzelzceļa staciju. Par stacijas noslodzi, kravām, kas tiek
vestas cauri Jelgavai, par gadījumiem, kad kravas vilcienam
konstatētas kādas novirzes no normas vai tehniski bojājumi, par
nodevām, kuras dzelzceļš bīstamo kravu transportēšanas radīto risku
dēļ maksā Ventspilij, bet nemaksā citām pilsētām, kā arī citus
jautājumus. Pēc jautājumu saņemšanas atbildīgās Latvijas Dzelzceļa
amatpersonas līdz šīs nedēļas sākumam solīja sagatavot atbildes.
Kopš tā brīža pagājusi vairāk nekā nedēļa, bet atbilžu
nav.