Pilsētā

Kaut arī sazināšanās ar uzņēmuma «Latvijas dzelzceļš» Preses
un sabiedrisko attiecību daļu Rīgā, kas it kā vienīgā ir tiesīga
sniegt publicēšanai paredzētu informāciju, nevedas, Jelgavas
dzelzceļa stacijas priekšnieks ir atsaucīgs. 

«Dzelzceļa stacijā viena maiņa ir 12 stundas. Tās laikā vidēji
dienā Jelgavas stacijā ienāk uz aiziet apmēram 20 kravas vilcieni.
Vienkāršoti skaidrojot, var sacīt, ka apmēram puse no šiem
vilcieniem ir tukši un dodas uz Krustpils, Daugavpils vai
Šķirotavas stacijām, bet otra puse ir pilni un dodas uz Ventspili
vai Liepāju. Varbūt kādam tas var šķist daudz, zinot, ka katrs no
kravas vilcieniem veido aptuveni 60 vagonus, taču jāsaprot, ka šīs
kravas nav tikai amonjaks, par ko visi satraucas. Cauri stacijai
«iet» metāllūžņi, kokmateriāli, minerālmēsli un daudzas citas
kravas, kas nav bīstamas,» skaidro stacijas priekšnieks. Viņš
uzsver, ka dzelzceļā drošības prasības un kravu pārbaudes tiek
īstenotas visaugstākajā līmenī un fakts, ka stacija atrodas
pilsētas centrā, drīzāk jāvērtē kā pozitīvs, jo tādējādi
iedzīvotājiem ir daudz vienkāršāk nokļūt līdz pasažieru vilcieniem.
Turklāt dzelzceļš ir arī būtiska infrastruktūras daļa, kura esamība
vilina uzņēmumus, palīdz attīstīt uzņēmējdarbību un uzlabot kopējo
ekonomisko situāciju. «Principā, ja tiek ievērota darba tehnoloģija
un spēkā esošo instrukciju prasības, kravas pārvadājumi cauri
Jelgavas dzelzceļa stacijai nav bīstamāki par kravas pārvadājumiem
ar citu transportu. Var, protams, sēdēt bailēs un gaidīt, kad
notiks kāda avārija, taču var arī rīkoties racionālāk un izmantot
labumus, ko dzelzceļš sniedz,» uzskata Jelgavas stacijas
priekšnieks. 

Turpinot viņš stāsta, ka valsts akciju sabiedrība «Latvijas
dzelzceļš» veic arī preventīvus pasākumus: katrā lielā dzelzceļa
stacijā regulāri (reizi divos gados) notiek plašas ķīmiskās
avārijas situācijas likvidēšanas mācības, kurās iesaistās visi
atbildīgie dienesti. Stacijas teritorijā izvietoti ugunsdzēsības un
palīdzības vilcieni, avārijas lokalizācijas komanda. «Ir izstrādāts
stingrs reglaments, pēc kura vadoties avārijas situācijas gadījumā,
katra dienesta darbiniekam ir zināmi savi darba uzdevumi avārijas
seku novēršanā, un es nevēlos piekrist tam, ka, notiekot avārijai,
sāktos haoss,» uzsver stacijas vadītājs. 

Viņš piebilst, ka Jelgava nav vienīgā pilsēta valstī, kurai
cauri ved dzelzceļš – līdzīga situācija ir Daugavpilī, Krustpilī,
Ventspilī, Liepājā, vilcieni iet cauri arī Šķirotavas stacijai Rīgā
un citur. «Varbūt var runāt par to, ka kāda no pilsētām par
dzelzceļa radīto vides apdraudējumu saņem lielāku nodevu nekā cita
– šo jautājumu neesmu pētījis un nevēlos komentēt, taču fakts ir
arī tas, ka neviena tranzīta krava Latvijā neienāk, nenomaksājusi
milzīgus nodokļus. Tas ir reāls ieguvums valstij, un diskusijas var
būt vien par šo nodevu pārdali,» domā V.Balabka. 

Noslēgumā viņš atgādina, ka Jelgavā dzelzceļš ik dienu
tūkstošiem iedzīvotāju nodrošina ērtu, precīzu un salīdzinoši lētu
sabiedrisko transportu, turklāt simtiem cilvēku dzelzceļā tiek
nodrošināti ar darbu – tie ir būtiski labumi, kas precīzi
noregulētas tehniskās drošības kontroles gadījumā atsver
riskus.